Zemes izpirkšana

2005. gada 1. septembrī stājās spēkā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums), kas noteica kā pabeidzami valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas procesi, kā arī nodrošināma privatizācijas sertifikātu izmantošana.

Lauku apvidus zemes lietotājiem līdz 2007. gada 30. novenbrim bija jāiesniedz zemes izpirkšanas pieprasījums Valsts zemes dienestā. Zemes lietotāji, kuriem tika dotas zemes izpirkšanas tiesības, tika iekļauti Dienesta izveidotajā Lauku zemes izpirkšanas reģistrā.

Lauku zemes izpirkšanas reģistrs ir lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu uzskaites sistēma. Reģistra galvenais uzdevums ir nodrošināt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma prasības. Tā uzturēšanas un vešanas kārtību Dienests veic saskaņā ar Ministru Kabineta 2007. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 608 “Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi”.

Pilsētas zemes lietotāju zemes izpirkšanas tiesības attiecīgās pilsētu pašvaldības uzskaitīja to izveidotajā Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā. Tiem lauku apvidus vai pilsētas zemes lietotājiem, kuriem bija dotas tiesības zemi izpirkt, līdz 2008. gada 1. septembrim bija jāveic zemes uzmērīšana vai priekšapmaksa par izpērkamo zemi. Pēc tam Privatizācijas pabeigšanas likuma noteiktos termiņos bija jāiesniedz iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un jānoslēdz līgums par zemes izpirkšanu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk - Hipotēku banka).

Privatizācijas pabeigšanas likumā ir vairākkārtēji grozīti gan zemes izpirkšanai veicamo darbību un uzdevumu, gan izpirkuma līguma noslēgšanas termiņi. Pēdējie grozījumi Privatizācijas pabeigšanas likumā stājās spēkā 2011. gada 1. jūnijā, kas paredzēja, ka tie lauku apvidus zemes izpircēji, kuri līdz 2008. gada 1. septembrim bija pārskaitījuši privatizācijas sertifikātus par īpašumā iegūstamo zemi un līdz 2010. gada 31. augustam bija iesnieguši izpirkšanai pieprasītās zemes robežu plānu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, no 2011. gada 1. jūnija līdz 2011. gada 31. augustam varēja iesniegt Dienestā iesniegumu lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai. Grozījumi paredzēja arī to, ka lauku un pilsētas zemes izpircēji, kuri nebija paspējuši noslēgt zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Hipotēku banku to varēja izdarīt līdz 2011. gada 30. decembrim.

Ja noteiktajā termiņa pagarinājumā – līdz 2011. gada 30. decembrim netika noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar Hipotēku banku gan pilsētas, gan lauku apvidus zemes izpircējs zaudēja iespēju izpirkt zemi par tās kadastrālo vērtību, kā arī zaudēja jau ieguldīto priekšapmaksu, kas veikta privatizācijas sertifikātos pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas.

Ņemot vērā to, ka ar zemes izpirkšanu saistīto darbību un uzdevumu termiņi nebija attiecināmi uz bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem zeme Latvijas teritorijā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam vai viņu mantiniekiem (turpmāk – bijušie zemes īpašnieki), tad pašlaik Lauku zemes izpirkšanas reģistrā tiek iekļauta informācija tikai par šo personu lietošanā piešķirtās zemes platības daļu, kas ir lielāka par to, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas.

Pārskats par Lauku zemes izpirkšanas reģistrā uzkrāto informāciju ir pieejams šeit.

Saistītie resursi