Ēkas ar nekorektām adresēm

(Informācija sagatavota 2014. gadā)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 1269 „Adresācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – Adresācijas noteikumi) adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā. Lai objektus viennozīmīgi varētu identificēt kartē un dabā, adresei ir jābūt unikālai, precīzai un pilnīgai.

Tomēr joprojām ir konstatēti gadījumi, kad Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas ēkas, kurām adrese nav piešķirta, kā arī ēkas ar vienādām adresēm, kas neatbilst Adresācijas noteikumu prasībām.

Gadījumos, kad ēkai nav piešķirta adrese, iedzīvotājiem var rasties problēmas ar dažādu valsts un pašvaldību iestāžu sniegto pakalpojumu izmantošanu. Piemēram, ēkā bez adreses nav iespējams deklarēt dzīvesvietu, kā arī reģistrēt komersantu Uzņēmumu reģistrā. Savukārt, nesakārtoti dati par deklarēto dzīvesvietu var būt par iemeslu problēmām dažādu pašvaldības sniegto pakalpojumu saņemšanai. To vai konkrētai ēkai ir vai nav piešķirta adrese, jebkurš interesents bez maksas var noskaidrot Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv.

2014. gada sākumā pašvaldības uzsāka aktīvu darbību adrešu datu kārtošanā, tā rezultātā Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā šajā gadā ir reģistrētas vairāk kā 2 000 jaunas ēku adreses. Tomēr atsevišķās pašvaldībās (skatīt 1. attēlu) ir palikušas ēkas, kurām nav piešķirtas adreses.

Statistika_bez_nosaukuma_ekas

1. attēls Ēku skaits, kurām nav adreses (lūdzu spiest uz attēla, lai to palielinātu)

Gadījumos, kad vienā novada pagastā ir vairākas ēkas ar vienādu adresi, iedzīvotājiem, kas dzīvo šajās ēkās var rasties sarežģījumi ar glābšanas dienestu un citu pakalpojumu saņemšanu. Iespējams, ka iedzīvotāji nezin to, ka vairākām ēkām pagastā ir vienādas adreses. Tāpēc, saņemot palīdzības izsaukumu, glābšanas dienestam būs nepilnīga informācija un nebūs zināms uz kuru no vairākiem objektiem ir jādodas, tādejādi būtiski palielināsies laika periods, kurā palīdzība nonāks pie adresāta.

Ja vairākiem Adresācijas noteikumos noteiktiem adresācijas objektiem – dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzētām ēkām tiek lietota viena adrese, pašvaldībām ir jāveic adrešu maiņa, kā rezultātā iedzīvotāji tiks nodrošināti ar kvalitatīviem valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī komersantu sniegtajiem pakalpojumiem.

Lai mainot ēku nosaukumus tiktu saglabāti ēku vēsturiskie nosaukumi lauku apvidos, Valsts zemes dienests atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pašvaldībām iesaka ēku nosaukumus papildināt ar cipariem, piemēram, „Mūrnieki 2” vai „Otrie Mūrnieki”, vai arī ēkas nosaukumam pievienot papildus vārdu, piemēram, „Kalna Mūrnieki”, „Lejas Mūrnieki”, „Lielie Mūrnieki”, „Mazie Mūrnieki” utt.. Tāpat ēkas nosaukumu ir iespējams papildināt ar tuvumā esoša vai vēsturiski eksistējoša ciema nosaukumu, piemēram, „Rundēnu Mūrnieki”.

Statistika_atkartojas_nosaukums_lauki

2. attēls Ēku skaits lauku apvidos, kurām nav unikālas adreses (lūdzu spiest uz attēla, lai to palielinātu)

 

Arī blīvi apdzīvotās teritorijās ir konstatēti gadījumi, kad vairākām patstāvīgām ēkām tiek lietota viena adrese (skatīt 3.attēlu), kas apgrūtina glābšanas dienestu un pakalpojumu sniedzēju darbu. Šādos gadījumos arī iedzīvotājiem ir problemātiski orientēties un atrast konkrētus objektus.

Statistika_atkartojas_nosaukums_pilsētas3 attēls Ēku skaits apdzīvotās teritorijās, kurām nav unikālas adreses (lūdzu spiest uz attēla, lai tpo palielinātu)

Saistītie resursi