Vislielākais ADTI darbu apjoms Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē

Vislielākais ADTI darbu apjoms Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē
Atslēgas vārdi:
Valsts zemes dienestā (VZD) apkopota informācija par nozīmīgākajiem rezultātiem Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (ADTI) datu iegūšanā un apstrādē. Kopumā 2012. gadā izstrādāti 8746 topogrāfiskie plāni ar kopējo platību 16 747 hektāri un 5480 izpildmērījumu plāni ar kopējo garumu 3076 kilometri.
Kopumā var secināt, ka 2012. gads ADTI nozarē ir bijis ļoti  zīmīgs, jo 24. aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja jaunus noteikumus Nr.281.  „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”. Pirmo reizi kopš 2003. gada VZD instrukcijās ir atjaunoti normatīvi, kas regulē ADTI nozari.
 
Augstāk minētie  MK noteikumi ne tikai nosaka ADTI iegūšanu, apstrādi, noformēšanu un iesaistīto pušu atbildību, bet arī datu specifikāciju, kas ir izveidota pilnīgi jauna, saglabājot tikai iepriekš izmantoto topogrāfisko apzīmējumu izskatu. Jaunā specifikācija ļauj daudz ērtāk veikt interesējošo datu atlasi kā arī izmantot ADTI ne tikai būvniecības projektēšanas vajadzībām, bet arī to iekļaut ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās.
 
Aizvadītajā gadā VZD ir pilnībā atteicies no ADTI vietējo pašvaldību datubāzu uzturēšanas un turpmāk veic tikai ADTI attēlotās kadastra informācijas pārbaudi, nodrošinot šī pakalpojuma sniegšanu 24 stundu laikā.
 
ADTI vietējo pašvaldību datu bāžu turētāji sniedz VZD atskaites par ģeodēziskajos darbos sertificēto personu veiktajiem darbiem, kas ir apkopoti un pieejami zemāk*.
 
ADTI ir Latvijā visprecīzākais kartogrāfiskais materiāls, kurā parādīti gan virszemes dabas un cilvēku radīti objekti, gan apakšzemes inženierkomunikācijas. ADTI uzmērīšanas darbus drīkst veikt tikai ģeodēziskajos darbos sertificēti mērnieki.
 
Statistika
 
Kopumā 2012. gadā  izstrādāti 8746 topogrāfiskie plāni ar kopējo platību 16 747 hektāri un 5480 izpildmērījumu plāni ar kopējo garumu 3076 kilometri. Salīdzinot ar 2011. gadu redzama ievērojama nozares izaugsme, jo topogrāfisko plānu skaits ir pieaudzis par 1591 (no 7155) un izpildmērījumu plānu skaits pat par 2246 (no 3234). Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ir samazinājusies topogrāfiskajos plānos uzmērītā platība par 516 hektāriem  (no 17263 hektāriem).
 
  Skaits Apjoms
Topogrāfiskie plāni 8746 16747 ha
Izpildmērījumu plāni 5480 3076 km
Kopā 14226  
1. tabula.
 
Visvairāk ADTI darbi (topogrāfiskie plāni un izpildmērījumu plāni) izstrādāti Rīgas pilsētā – 2233. Ievērojami atpaliek pārējās pašvaldības, Jūrmalas pilsētai  ir 751 darbi un Liepājas pilsētai – 557 darbi (1. attēls).
 
 adti_darbu_apjoms.jpg
 
1. attēls.
 
Nelielas izmaiņas novērojamas, ja atsevišķi tiek aplūkoti topogrāfiskie plāni un izpildmērījumu plāni. Topogrāfisko plānu apjomos Liepājas pilsēta atrodas tikai 6. vietā ar 237 darbiem, savukārt Jūrmalā 2012. gadā sagatavoti  511 izpildmērījumu plāni, kas to ierindo 4. vietā (2. tabula un 2., 3. attēls).
 
    Topogrāfiskie plāni     Izpildmērījumu plāni
1. Rīga 1161 1. Rīga 1072
2. Jūrmala 511 2. Liepāja 320
3. Ķekavas novads 357 3. Kuldīgas novads 286
2. tabula.
 
topografisko_planu_apjoms.jpg
2. attēls.
 
izpildmerijumu planu apjomi.jpg
3. attēls.
 
Kā redzams attēlos, tad vislielākais darbu apjoms veikts Pierīgas, Kurzemes un Zemgales pašvaldībās. 
Salīdzinot veikto darbu apjomu ar iedzīvotāju skaitu attiecīgajā pašvaldībā (4. attēls) visvairāk ADTI darbu uz vienu iedzīvotāju ir Pierīgas pašvaldībām, piemēram, Garkalnes novadā 2012. gadā veikts 1 ADTI darbs uz 27 iedzīvotājiem, Babītes novadā 1 ADTI darbs uz 33 iedzīvotājiem, bet Stopiņu novadā 1 ADTI darbs uz 38 iedzīvotājiem. Vidēji Latvijā 2012. gadā veikts 1 ADTI darbs uz 155 iedzīvotājiem.
 
iedzivotaju skaits uz ADTI darbu.jpg
4. attēls.
 
* Dati nav pieejami par Durbes un Salacgrīvas novadu  un Ventspils pilsētu, kā arī par atsevišķām pašvaldībām par nepilnu laika periodu:
 
  • par Cēsu novadu, sākot ar oktobri;
  • par Krimuldas novadu, sākot ar septembri;
  • par Baldones novadu, sākot ar jūniju;
  • par Zilupes, Ikšķiles, Daugavpils un Pļaviņu novadu, sākot ar maiju;
  • par Mālpils, Kocēnu un Carnikavas novadu, sākot ar aprīli;
  • par Rugāju, Pārgaujas un Līgatnes novadu, sākot ar martu;
  • par Salas novadu un Valmieru, sākot ar februāri.
 

 

Lasītāju komentāri

Saistītie resursi