Apgrūtinājumu plāna sagatavošana

Metodiskajos norādījumos tiek apkopoti skaidrojoši materiāli zemes kadastrās uzmērīšanas veicējiem

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 15. pielikuma 16.2. apakšpunktā minētie apgrūtinājuma klasifikācijas kodi speciāli sakārtotā robežu datnē un apgrūtinājumu plānā ir jāattēlo atbilstoši vienotajam apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoram (Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" 2. pielikums).

[precizēts 14.03.2017]

Mērniekam apgrūtinājuma „zemes īpašniekam nepiederošu būve vai būves daļa” noteikšanai jāvadās no VZD izsniegtās informācijas zemes kadastrālai uzmērīšanai no Kadastra sadaļā 5.2. norādītās informācijas par būves īpašnieku. Piemēram, ja būve ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā vai būve nepieder zemes īpašniekam un Kadastrā būvei ir reģistrēts cits īpašnieks, tad mērniekam, atbilstoši šai informācijai, apgrūtinājumu plānā jānorāda apgrūtinājums ar kodu 160201 - zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa.

Tā kā būve ar nenoskaidrotu piederību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta izpratnē ir būve, kas ir reģistrēta Kadastrā, bet VZD rīcībā nav tās piederību apliecinoši dokumenti, tai skaitā gadījumā, ja būvei ir reģistrēts tikai lietotājs, jo nav iesniegti piederību apliecinoši dokumenti, tad, ja būvei ir reģistrēts tikai lietotājs (zemes īpašnieks ir cita persona), tad šāda būve nav uzskatāma par „zemes īpašniekam nepiederošu būvi” un tā nav atspoguļojama kā apgrūtinājums zemes vienības apgrūtinājumu plānā. Ja būves lietotājs aktualizē datus Kadastrā, uzrādot dokumentus, kas apliecina būves piederību, tad tā statuss tiek mainīts uz tiesisko valdītāju vai īpašnieku.

Ja uz uzmērāmās zemes vienības atrodas daļa no būves, kura izsniegtajā Kadastra informācijā tiek norādīta 5.2. sadaļā, tad mērnieks kā apgrūtinājumu norāda attiecīgo būves daļu.

Mērnieks nenorāda apgrūtinājumu plānā apgrūtinājumu – „zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa”:

  1.   gadījumā, ja būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sakrīt ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, līdz ar to Informācijā sadaļa 5.2. netiek aizpildīta;
  2. kopīpašuma gadījumā, ja kāds no būves īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem sakrīt ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
  3.   ja Informācijā sadaļa 5.2. ir aizpildīta, bet  būve, kas atrodas uzmērāmajā zemes vienībā faktiski pieder zemes īpašniekam (piemēram, būve ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā un zemes, uz kuras atrodas būve, īpašnieks sakrīt ar ēku (būvju) īpašuma īpašnieku), tad apgrūtinājumu plānā apgrūtinājumu nenorāda.

Papildus VZD norāda, ka sadaļā “Mērnieku jautājumi un atbildes” 22.10.2015. ir ievietota mērniekam sniegtā atbilde par rīcību gadījumos, ka zemes īpašnieks ir ministrija, bet būves īpašnieks  ir ministrijas padotības iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.

[precizēts 7.03.2017.]

Ja apgrūtinājumu plānā ir apgrūtinājums “koplietošanas ceļš”, tad, aktualizējot apgrūtinājumu plānu, šo apgrūtinājumu vairāk neattēlo. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 213.punktu apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai apgrūtinājumu klasifikācijai. Savukārt apgrūtinājumu klasifikācijā, kas noteikta Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatora”, šāda apgrūtinājuma nav. Šajā gadījumā nav jāiesniedz dokuments par apgrūtinājuma izbeigšanu, jo tas izbeigts saskaņā ar spēkā esošām normām.

Veicot kamerālo pārzīmēšanu, mērnieks apgrūtinājumu plānā attēlo apgrūtinājumu “koplietošanas ceļs” tieši tā pat, kā tas ir pārzīmējamā plānā neko nemainot.

Vēršam uzmanību, ka, ja plānā attēlots apgrūtinājums "koplietošanas ceļa servitūts", tas iespējams vērtējams kā servitūts un prasa padziļinātu dokumentu izvērtēšanu.

Zemes reformas laikā ar pašvaldību lēmumiem nekustamajiem īpašumiem ir noteikti nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi (turpmāk – apgrūtinājums) – „koplietošanas ceļš” (arī „koplietošanas ceļa josla”). Šādi apgrūtinājumi  saskaņā ar dažādos laika periodos spēkā esošajām normām atbilda apgrūtinājumam – „cita veida apgrūtinājums”, jo: 

Normatīvajos aktos nav definēts termins „koplietošanas ceļš”. Civillikuma izpratnē „koplietošanas ceļš” nav ceļa servitūts. VZD ieskatā, „koplietošanas ceļš” ir īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Pēc būtības „koplietošanas ceļš” ir ceļš, kas atrodas kādas personas īpašumā un nodrošina piekļūšanu vienam vai vairākiem īpašumiem un to var izmantot ikviena persona, proti, tas paredzēts publiskai lietošanai. 

VZD papildus paskaidro, ka dokumentos var būt atsauce arī uz Civillikuma 1082. pantu, saskaņā ar kuru īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi. Minētais pants neattiecas uz servitūtiem un to nodibināšanu, bet gan uz lietošanas tiesību aprobežojumu, kas pastāv visas sabiedrības interesēs.

ievietots 28.07.2015

Saskaņā ar Civillikuma 1161. pantu - pie ceļa servitūtiem pieder arī tiesība braukt pa kaimiņa zemes gabala robežās esošiem ūdeņiem. 

Tas nozīmē, ka, atbilstoši Civillikuma 1161. pantam, plānos norādītais apgrūtinājums „050401 cita veida servitūta (ūdensceļa servitūts) teritorija”, ja tas nodibināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir „ceļa servitūta teritorija”, nevis „cita veida servitūta teritorija”. 

Tādējādi minētajam apgrūtinājumam kods un nosaukums nosakāms izvērtējot personas rīcībā esošos normatīvos aktos noteiktos dokumentus par nodibināšanu un saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 04. februāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikators” 3. pielikumu.

  • Apgrūtinājumu klasifikācijas kodi
  • Zemes īpašniekam nepiederoša būve
  • Koplietošanas ceļš
  • Ceļa servitūta teritorija

Pašvaldība saskaņo apgrūtinājumu plānā attēloto apgrūtinājumu atbilstību teritorijas plānošanas dokumentiem un apgrūtinājumu, kas nav attēloti teritorijas plānošanas dokumentos – atbilstību apvidū esošiem, apgrūtinājumu izraisošiem objektiem. Kā arī normatīvajos aktos noteiktiem apgrūtinājumiem, kas nav attēloti teritorijas plānojumos. Pašvaldības kompetencē nav servitūtu saskaņošana (Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi 219.p.).

Saskaņā Minstru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1019) 219. punktu, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu un sagatavojot apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem (vienu eksemplāru), to iesniedz vietējā pašvaldībā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai (izņemot servitūtus). Atbilstoši minēto noteikumu  220. punktam, ka VZD teritoriālā struktūrvienībā iesniedz divus apgrūtinājuma plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem eksemplārus, no kuriem viens ir saskaņots ar vietējo pašvaldību. Vietējā pašvaldībā papīra formā saskaņoto apgrūtinājumu plānu VZD iesniedz vienlaicīgi ar elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, kopā ar citiem papīra formā sagatavotiem noteiktiem dokumentiem.

Pirms iesniegšanas vietējā pašvaldībā elektroniskai saskaņošanai mērnieks sagatavo apgrūtinājumu plānu – vienā no Noteikumos Nr.1019 noteiktajiem formātiem portatīvā dokumenta (PDF) vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (TIFF) datņu formātā vai datnes formātā DGN vai DWG un paraksta to ar drošu elektronisko parakstu (ar laika zīmogu). Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pantu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autoru nosaukumu, dokumenta datumu un parakstu. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļā minēts, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. 

Elektroniski sagatavotu apgrūtinājuma plānu mērnieks nosūta vietējā pašvaldībā elektroniskai saskaņošanai.

Saskaņā ar 2005. gada 28. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskām un juridiskām personām” 12. punktu dokumenta dienesta atzīmes, saskaņojuma uzrakstu, atzīmi par dokumenta saskaņojumu, kā arī dokumenta apstiprinājuma uzrakstu un atzīmi par dokumenta apstiprinājumu iestāde elektroniskajā dokumentā noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu vai kā atsevišķu datni, kuru paraksta kopā ar elektronisko dokumentu. Dokumenta saskaņojuma uzraksts un atzīme par dokumenta saskaņojumu noformēšanas kārtība noteikta normatīvajos aktos par dokumentu noformēšanu.

Līdz ar to, vietējai pašvaldībai, saskaņojot elektroniski sagatavoto apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem, jārīkojas šādi:

  • ja vietējās pašvaldības izmantotais elektroniskās parakstīšanas rīks nenodrošina saskaņojuma uzraksta ierakstīšanu saskaņotajā dokumentā, tad izveido jaunu elektroniskā dokumenta pakotni, kurā ievieto saskaņojuma uzrakstu un mērnieka parakstīto apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem, un paraksta izveidoto pakotni  ar drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu. Saskaņojuma uzrakstu var sagatavot TXT, WORD, PDF vai TIFF formātos, ietverot šādu saturu: vārdu „SASKAŅOTS”, amatpersonas pilnu amata nosaukumu, ietverot arī pilnu pašvaldības nosaukumu, vārdu, uzvārdu, saskaņošanas datumu;
  • ja vietējās pašvaldības izmantotais elektroniskās parakstīšanas rīks nodrošina saskaņojuma uzraksta ierakstīšanu saskaņotajā dokumentā, tad saskaņojuma uzrakstu noformē (ieraksta) mērnieka parakstītajā apgrūtinājumu plānā vai informācijā par apgrūtinājumiem un paraksta to ar drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

No vietējās pašvaldības saņemto elektroniski saskaņotu apgrūtinājuma plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem mērnieks pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai (Noteikumu Nr. 1019 261.2. apakšpunkts). Elektroniski saskaņotam apgrūtinājuma plānam piešķir nosaukumu KA_Z_aplans_skanots_DAT un norāda elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas pakotnē esošo dokumentu sarakstā.

Pēc saskaņošanas mērnieks sagatavo apgrūtinājumu plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem papīra formā saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 220. punktu izsniegšanai īpašniekam (kopīpašniekam) un zemesgrāmatu nodaļai, saskaņojumu noformējot atbilstoši minēto noteikumu 17. pielikuma 1.7.1. apakšpunktam (parakstu, kas apliecina saskaņojumu, izdara uz viena apgrūtinājumu plāna eksemplāra, pārējos eksemplāros mērnieks ieraksta tās personas vārdu, uzvārdu, saskaņošanas datumu, kura veikusi saskaņošanu, bet paraksta vietā ieraksta vārdu „paraksts”).

Prezentācija par apgrūtinājumu plānu elektronisku saskaņošanu pieejama šeit.

Praksē ir iespējami gadījumi, kad cita informācija abos plānos varētu atšķirties, bet tas nedrīkst ietekmēt apgrūtinājumu informāciju. Ņemot vērā pašvaldībai skaņojamās informāciajs apjomu (sk. 2. jautājumu), tad abos plānos jābūt pilnībā identiskai informācijai, ko saskaņo pašvaldība (apgrūtinājumu skaits, veids, apgrūtinājuma klasifikācijas kods, apraksts).

Pārzīmējot apgrūtinājumu plānu kamerāli, apgrūtinājuma platības pierakstā pāriet no garumiem uz platībām (Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019. “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 255.1.3. p). Platību aprēķina, ievērojot Aizsargjoslu likumā (plānā kamerālās pārzīmēšanas brīdī spēkā esošajā redakcijā) noteikto minimālās joslas platumu.  

VZD norāda, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pārrēķins jau veikts un platība ir norādīta, tad kamerāli pārzīmējot apgrūtinājumu plānu platību nepārrēķina, bet norāda Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto platību.

Plāna pārskaņošana ir jāveic gadījumos, ja apgrūtinājumu plānā mainās apgrūtinājumu skaits (tajā skaitā, ja nemainās skaits, bet veids) un apgrūtinājuma klasifikācijas kods, apraksts.

  • Kādu informāciju saskaņo pašvaldība?
  • Elektroniskā saskaņošana
  • Vai lietā iešūtajam plānam ir jābūt identiskam ar oriģināo plānu?
  • Pārzīmējot apgrūtinājuma plānu
  • Kad jāveic plāna pārskaņošana?

Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”  (Reģistrācijas noteikumi) 108. punktā papildus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzskaitīti dokumenti un ziņas, uz kuru pamata Kadastra informācijas sistēmā reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus. Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma apgrūtinājumu - ceļa servitūtu, atbilstoši Reģistrācijas noteikumu 106. punktam un 108.1. apakšpunktam, vienlaicīgi ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem jāiesniedz dokuments par ceļa servitūta nodibināšanu un tā grafisko pielikumu, kurā iezīmēta ceļa servitūta atrašanās vieta.

Reģistrācijas noteikumu 111. punktā noteikts, ka ceļa servitūtu kadastra informācijas sistēmā dzēš, ja iesniegts dokuments par ceļa servitūta izbeigšanu vai spēkā esošs tiesas nolēmums vai iesniegts apgrūtinājumu plāns, kas nesatur ziņas par ceļa servitūtu un dokuments par ceļa servitūta izbeigšanu. Savukārt 113. punktā noteikts, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums ir ierakstīts zemesgrāmatā kā lietu tiesība, papildus iesniedz tās personas piekrišanu, kurai par labu nodibināta lietu tiesība, vai spēkā esošu tiesas nolēmumu. Minēto piekrišanu nav nepieciešams iesniegt, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums par ceļa servitūta izbeigšanu vai ir noslēgta vienošanās starp attiecīgajām personām.

Neskaidrību vai pretrunīgas informācijas gadījumā par servitūta attēlošanu mērnieks var vērsties VZD, rakstot e-pastu uz attiecīgās reģionālās nodaļas e-pastu: [regions]@vzd.gov.lv vai kd@vzd.gov.lv.

Saistītie resursi