Izmaiņas normatīvajos aktos

2014. gada 4. februārī ir pieņemti un 13. februārī stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 „Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” (turpmāk - Vienotā klasifikatora noteikumi), ar kuru spēkā stāšanās dienu savukārt spēku zaudē Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1602 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju” un Ministru kabineta 2011. gada 4. oktobra noteikumi Nr. 754 „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība”.

VZD informē, ka 2012. gada 3. maijā stājās spēkā Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi (turpmāk - Reģistrācijas noteikumi). Reģistrācijas noteikumi ir pilnībā pārizdoti un aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumus Nr. 193 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”.

2012. gada 11. aprīlī stājās spēkā grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (turpmāk – Kadastra likums). Ņemot vērā to VZD sniedz informāciju par būtiskākajām izmaiņām Kadastra likumā.

2012. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Meža likumā, kā arī uz tā pamata 2013. gada 12. februārī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk Meža likums).

No 2017. gada 1. jūnija, kad spēkā stājās Ministru kabineta 2017. gada 23. maija  noteikumi Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, mērniecības nozarē ir jauna reglamentēta profesija – mērnieka palīgs. Vienlaikus ar minēto noteikumu spēkā stāšanās dienu, spēku zaudēja Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”. Līdz ar mērnieka palīga profesijas iekļaušanu profesiju klasifikatorā būs iespējams veikt nozarē strādājošo sistemātisku uzskaiti un nākotnē var pavērt iespēju veicamo darbu un atbildības sadalei starp mērnieka palīgu un mērnieku.

Vienotā klasifikatora noteikumi sistematizē un precizē apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru piemērošanu, atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz jaunus objektus, kam tiek noteiktas aizsargjoslas, vai nosaka jaunas aizsargjoslu platības, u.tml.

Noteikumi apvieno divas vienas nozīmes klasifikācijas vienā klasifikatorā, kas turpmāk tiks izmantots dokumentos un visās valsts informācijas sistēmās, kuras uzkrās datus par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem un apgrūtinātām teritorijām.

VZD sniedz skaidrojumu (skatīt tabulu Nr. 1), par to, kā sākot ar šā gada 13. ferbuāri jāpiemēro nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu un apgrūtināto teritoriju apraksti un kodi zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos.

Tabula Nr. 1

 

Kadastra informācijas zemes kadastrālās uzmērīšanai zemes vienībā (Informācija) sagatavošanas brīdis

Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos attēlojamie apgrūtinājumu kodi

pirms Vienotā klasifikatora spēkā stāšanās

Vienotā klasifikatora spēkā stāšanās

pēc Vienotā

klasifikatora spēkā

stāšanās

Jaunie kodi integrēti Kadastra informācijas sistēmā

Kadastra informācijas

sistēmā - jaunie kodi

Informācijā -

„vecie” kodi

Informācijā -

„vecie” kodi

Informācijā -

„jaunie” kodi

„Vecie” kodi

„Jaunie” kodi

Teritorijas attīstības plānojuma dokumentos attēlotie apgrūtinājumu kodi

Atbilstoši iepriekšējam regulējumam – „vecie” kodi

X

 

 

X

 

 

X

 

X

 

 

 

X

 

X

Atbilstoši Vienotajam klasifikatoram – „jaunie” kodi

X

 

 

 

X

 

X

 

 

X

 

 

X

 

X

 
Tabulā apkopoti gadījumi un situācijas, kādas rodas saistībā ar šo noteikumu spēkā stāšanos un periodu, kad VZD Kadastra informācijas sistēmā nodrošināma apgrūtinājumu kodu maiņa, t.i. līdz 2014. gada 31. martam. Līdz ar to būs gadījumi, kad arī pēc Vienotā klasifikatora spēkā stāšanās, kadastra informācijā zemes kadastrālajai uzmērīšanai apgrūtinājumu kodi tiks atainoti pēc iepriekšējā regulējuma (tabulā – „vecie” kodi). Ņemot vērā minēto, konstatēti divi gadījumi (sk. tabulā priekšpēdējā ailē), kad pieļaujama apgrūtinājumu kodu attēlošana dokumentos atbilstoši iepriekšējam regulējumam, t.i., ja dokumentos (teritorijas attīstības plānojumi), kas pamato apgrūtinājumu attēlošanu konkrētā zemes vienībā ir attēloti atbilstoši iepriekšējam regulējumam un vienlaicīgi arī izsniegtajā kadastra informācijā zemes kadastrālajai uzmērīšanai apgrūtinājumi kodi norādīti atbilstoši iepriekšējam regulējumam. Savukārt minētā kadastra informācija var būt izsniegta gan pirms, gan pēc Vienotā klasifikatora spēkā stāšanās dienas. Šajos gadījumos iesniegtajos mērnieka dokumentos norādītie apgrūtinājumu kodi pēc iepriekšēja regulējuma netiks uzskatīti par kļūdu, uz kuru pamata būtu atsakāma datu reģistrācija/aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
 
Atbilstoši Vienotā klasifikatora noteikumu noslēguma jautājumu 40. punktam VZD līdz 2014. gada 31. martam nodrošinās Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā reģistrēto apgrūtinājumu aprakstu un kodu automātisku maiņu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.
 
Līdz ar ko, līdz Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto apgrūtinājumu aprakstu un kodu automātiskai maiņai, VZD izsniegtajā informācijā zemes kadastrālajai uzmērīšanai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu (to kodi) atspoguļosies atbilstoši iepriekšējam normatīvajam regulējumam.
 
Minētā kārtība saistībā ar apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu (to kodu) norādīšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos būs piemērojama līdz VZD ģeotelpisko datu Ģeotelpiskās informācijas sistēmas programmatūras izstrādei un ieviešanai.
 
  • Profesiju klasifikators
  • Vienotais klasifikators

Par mantinieku tiesībām iegūt īpašumā par samaksu zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem no 2013 .gada 1. jūlija ir tiesības iegūt īpašumā par samaksu zemi, kas atrodas jebkurā dabas liegumā (neatkarīgi ir vai nav tas iedalīts funkcionālajās zonās) un jebkurā dabas lieguma, nacionālā parka, biosfēras rezervāta, dabas parka, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidus funkcionālajā zonā.
 
Minētais regulējums piemērojams tikai gadījumos, kad zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā zemes platība ir lielāka par atjaunojamo un pārsniedz zemes kadastrālās uzmērīšanas regulējošajos normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo platību atšķirību (likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 34. panta piektā daļa).
 
Līdz 2013. gada 1. jūlijam likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteica ierobežojumus zemes iegūšanai īpašumā par samaksu minētajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to funkcionālajās zonās.
 
VZD informē, ka ar iesniegumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi un zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu var vērsties jebkurā VZD teritoriālajā struktūrvienībā (reģionālajā nodaļā) vai klientu apkalpošanas centrā.
  1. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta ceturtajā daļā noteiktajam (ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2012. gada 11. aprīlī), Reģistrācijas noteikumu 3. punktā paredzēts, ka kadastrālās uzmērīšanas dokumentus  reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma)  jāiesniedz un reģistrētos vai aktualizētos dokumentus jāsaņem tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētai personai (turpmāk - mērnieks). Vienlaikus ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem mērnieks iesniedz arī ierosinātāja iesniegumu par kadastra objekta  reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju.
  2. Reģistrācijas noteikumu 71.4., 75.1., 75.2. punktos paredzēts, ka ziņas par lietošanas veida „mežs” platību un citu zemes lietošanas veidu izmaiņām zemes vienībā, zemes vienības adresi vai nekustamā īpašuma lietošanas mērķi Kadastra informācijas sistēmā aktualizē pamatojoties uz pašvaldības vai valsts institūcijas sniegtajām ziņām. Lai veicinātu ātrāku zemes vienību datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ierosinātājam vai ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem – mērniekam ir tiesības iesniegt VZD dokumentus, kas satur Reģistrācijas noteikumu 71.4., 75.1., 75.2. punktos minēto informāciju un ziņas, pirms ziņas VZD ir iesniegusi vietējā pašvaldība vai valsts institūcija. (Reģistrācijas noteikumu 76. punkts).
  3. Reģistrācijas noteikumu 17. un 193. punktā paredzēts, ka turpmāk VZD zemes vienības pirmsreģistrāciju (piešķir plānoto kadastra apzīmējumu) veiks automātiski triju darbdienu laikā pēc apstiprinātā zemes ierīcības projekta vai detālplānojuma un lēmuma par tā apstiprināšanu saņemšanas no vietējās pašvaldības, bet, ja apstiprinātais zemes ierīcības projekts vai detālplānojums VZD ir iesniegts pirms Reģistrācijas noteikumu spēkā stāšanās, tad plānoto kadastra apzīmējumu piešķir pēc mērnieka pieprasījuma.
  4. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši Reģistrācijas noteikumu 13. punktam, jauno zemes vienību sadales vai apvienošanas gadījumā reģistrē tā nekustamā īpašuma sastāvā, kurā atrodas sadalītā vai apvienotā zemes vienība. Ja ierosinātājs vēlās jaunu zemes vienību reģistrēt jaunajā īpašumā, jābūt iesniegtam ierosinātāja iesniegumam ar lūgumu veidot jauno nekustamo īpašumu un jābūt pievienotam lēmumam par nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tāds ir piešķirts (Reģistrācijas noteikumu 47. punkts).
  5. Saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu, zemes ierīcība ietver arī zemes vienību robežu pārkārtošanu, kur robežu pārkārtošana notiek atdalot zemes platību  no vienas zemes vienības (nenosakot to par jaunu zemes vienību) un pievienojot to citai zemes vienībai, kas ir cita īpašuma sastāvā. Šajā gadījumā, kad robežu pārkārtošanā iesaistīti divi īpašumi, zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina abu īpašumu īpašnieki. Lai nodrošinātu vienlaicīgu īpašumu datu aktualizāciju, Reģistrācijas noteikumu 73. punktā paredzēts, ka, lai aktualizētu kadastra datus, veicot zemes vienību robežu pārkārtošanu, t.i., lai daļu no zemes vienības platības pievienotu blakus esošai zemes vienībai, nenosakot to par jaunu zemes vienību, vienlaicīgi jāiesniedz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti gan par zemes vienību, kurai pievieno zemes platību, gan par zemes vienību, no kuras šī zemes vienības platība tiek nodalīta.
  6. Reģistrācijas noteikumu 187. punktā noteikts, ja zemes reformas laikā saņemts pašvaldības lēmums sadalīt valstij vai pašvaldībai piekritīgu zemes vienību, kurai veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, VZD anulēs iepriekšējo zemes robežu plānu un kadastra datus aktualizēs atbilstoši iesniegtajam lēmumam.
  7. Reģistrācijas noteikumu 128. punkts paredz, ka turpmāk kadastra kartes tehnisko specifikāciju publicē Dienesta tīmekļa vietnē. Minētā specifikācija ir pieejama sadaļā: Datu izsniegšanas pakalpojumi - Kadastra dati - Kadastra kartes datnes.

1. Reģistrācijas noteikumu 108. punktā papildus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzskaitīti dokumenti un ziņas, uz kuru pamata Kadastra informācijas sistēmā reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus. Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma apgrūtinājumu - ceļa servitūts, atbilstoši Reģistrācijas noteikumu 106. punktam un 108.1. apakšpunktam, vienlaicīgi ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem jāiesniedz dokuments par ceļa servitūta nodibināšanu un tā grafisko pielikumu, kurā iezīmēta ceļa servitūta atrašanās vieta.

Reģistrācijas noteikumu 111. punktā noteikts, ka ceļa servitūtu kadastra informācijas sistēmā dzēš, ja iesniegts dokuments par ceļa servitūta izbeigšanu vai spēkā esošs tiesas nolēmums vai iesniegts apgrūtinājumu plāns, kas nesatur ziņas par ceļa servitūtu un dokuments par ceļa servitūta izbeigšanu. Savukārt 113. punktā noteikts, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums ir ierakstīts zemesgrāmatā kā lietu tiesība, papildus iesniedz tās personas piekrišanu, kurai par labu nodibināta lietu tiesība, vai spēkā esošu tiesas nolēmumu. Minēto piekrišanu nav nepieciešams iesniegt, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums par ceļa servitūta izbeigšanu vai ir noslēgta vienošanās starp attiecīgajām personām.

Visos gadījumos (neatkarīgi no tā, vai ceļa servitūts ir attēlots zemes robežu plānā vai apgrūtinājuma plānā, vai nav attēlots) mērnieks apgrūtinājuma plānā var attēlot ceļa servitūtu, ja ir pārliecinājies, ka ceļa servitūts ir nodibināts tiesiski (ar likumu (saskaņā ar zemes reformas likumiem), tiesas lēmumu, līgumu vai testamentu). Ja ceļa servitūts ir attēlots zemes robežu plānā vai apgrūtinājuma plānā, bet nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā, jāpārliecinās, ka ceļa servitūts ir dzēsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par ceļa servitūta nodibināšanas vai dzēšanas faktu mērnieks pārliecinās pieprasot attiecīgus dokumentus no ierosinātāja vai VZD.

2. Reģistrācijas noteikumu 169. punktā paredzēts, ka nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus reģistrē bez zemes kadastrālās uzmērīšanas, ja ir saņemta pašvaldības izziņa par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, kas nodibināts uz pašvaldības lēmuma vai saistošo noteikumu pamata. Informējam, ka pašvaldībām atbilstoši Aizsargjoslu likumam un tā deleģētajiem noteikumiem ir tiesības atsevišķiem aizsargjoslu izraisošiem objektiem noteikt aizsargjoslas. Piemēri, kad pašvaldība var noteikt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus:

  •  virszemes ūdensobjektu aizsargjosla (Aizsargjoslu likuma 7. pants, Ministru kabineta 1998. gada 4. augusta noteikumu Nr. 284 „Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika” 1. punkts);
  •  autoceļa aizsargjosla (Ministru kabineta 2001. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 162 „Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 4. punkts);
  •  sarkanā līnija (Aizsargjoslu likuma 1. panta 13. punkts un 13. panta otrā daļa);
  •  mežu aizsargjoslas ap pilsētām (Aizsargjoslu likuma 11. pants, Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 „Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika” 2. punkts);
  •  dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgajā teritorijā (likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta trešā daļa).

Papildus iepriekšminētajiem aizsargjoslu veidiem pašvaldībai ir tiesības noteikt aizsargjoslas arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un attēlot tās teritorijas plānojumos.

Reģistrācijas noteikumu 77., 78., 79. punktos noteikts, ka uzsākot zemes robežu strīda izskatīšanu pēc būtības, VZD teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisija, visām strīdā iesaistītajām zemes vienībām Kadastra informācijas sistēmā reģistrē zemes robežu strīda atzīmi. Šajā gadījumā kadastra datus, atbilstoši jauniem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, par strīdā iesaistītajām zemes vienībām Kadastra informācijas sistēmā aktualizēs tikai atbilstoši galīgajam strīda noregulējumam (kļuvis neapstrīdams (nav apstrīdēts vai pārsūdzēts) VZD teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisijas lēmums vai VZD ģenerāldirektora lēmums, vai stājies spēkā (nav pārsūdzēts) tiesas nolēmums, vai personu vienošanās dokuments (par personu vienošanos uzskata arī iesniegtus attiecīgus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, kurus bez iebildumiem parakstījušas visas strīdā iesaistītās puses, ja zemes robežu strīdu komisija ir pieņēmusi Ministru kabineta 2008. gada 7.j ūlija noteikumu Nr. 522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” 27. punktā noteikto lēmumu par strīda turpmāko risināšanu civiltiesiskā kārtībā). 

  1. Reģistrācijas noteikumu 23.1.2.punktā noteikts, ka, lai reģistrētu zemes vienības daļu, iesniegumam pievieno lēmumu par zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķa un tam piekrītošās platības noteikšanu.
  2. Reģistrācijas noteikumu 148.punkts paredz, ka turpmāk zemes vienības daļu dzēš bez ierosinātāja iesnieguma, ja ir saņemti dokumenti:
  • par zemes vienības, kurā atrodas zemes vienības daļa, sadali un sadales līnija skar reģistrēto zemes vienības daļu;
  • par zemes vienības daļas sadalīšanu;
  • zemes vienības daļas reģistrācijai un zemes vienības daļas robežas un platība pilnībā vai daļēji pārklājās ar Kadastra informācijas sistēmā iepriekš reģistrēto zemes vienības daļu (piemēram, iesniegti zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas dokumenti un summējot tās platību ar iepriekš reģistrēto zemes vienības daļu, tā pārsniegs zemes vienības platību, tad iepriekš reģistrētā zemes vienības daļa tiks automātiski dzēsta).

Reģistrācijas noteikumu 134. punkts paredz, ka Kadastrā ieraksta atzīmi un attēlo telpiskos datus par zemes vienību robežu neatbilstībām, ja ir saņemts mērnieka sagatavots atzinums par robežas neatbilstību vai zemes robežu neatbilstības novēršanas akts, VZD teritoriālā struktūrvienība konstatē robežu neatbilstību pēc arhīvā esošiem dokumentiem vai pēc tiesas sprieduma par zemes vienības robežas izmaiņām konstatējama robežu neatbilstība ar zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētai informācijai par zemes vienību robežu neatbilstību ir informatīvs raksturs un tā neietekmē īpašuma tiesību apjomu. Šos datus dzēš, ja ir saņemti mērnieka sagatavoti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, saskaņā ar kuriem ir novērsta konstatētā zemes vienību robežu neatbilstība (Reģistrācijas noteikumu 135. punkts).

Saistībā ar zemes vienību robežu neatbilstības atzīmi, VZD vērš uzmanību:

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019 ) 22. punkts paredz, ka, uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks saņem kadastra informāciju zemes kadastrālai uzmērīšanai, tajā skaitā informāciju saņem arī apgrūtinājuma plāna, situācijas plāna aktualizācijai vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālai pārzīmēšanai un gadījumos, ja uzmērāmās zemes vienības daļas robeža sakrīt ar zemes vienības robežu. Noteikumu Nr. 1019 17. nodaļā noteikti gadījumi, kad var veikt vienkāršoto uzmērīšanu.

Informējam, ka gadījumā, ja kadastra informācijā zemes kadastrālai uzmērīšanai būs norādīta zemes vienību robežu neatbilstības atzīme, apgrūtinājuma plāna, situācijas plāna aktualizācija vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālā pārzīmēšana, zemes vienības daļas robežas noteikšana, ja tā sakrīt ar zemes vienības robežu vai vienkāršotā zemes kadastrālā uzmērīšana nav pieļaujama un zemes vienībai ir jāveic kadastrālā instrumentālā uzmērīšana.

Saskaņā ar Reģistrācijas noteikumu 5.1. apakšpunktu VZD teritoriālā struktūrvienība pirms kadastra datu aktualizācijas izvērtē, vai iesniegti dokumenti, kas satur aktualizācijai nepieciešamās ziņas un vai tās nav pretrunīgas. Savukārt atbilstoši Reģistrācijas noteikumu 6.2. apakšpunktam VZD teritoriālā struktūrvienība pirms kadastra datu aktualizācijas no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem papildus šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajam izvērtē, vai kadastrālajai uzmērīšanai izmantota VZD izsniegtā kadastra informācija un VZD arhīva dokumentu ziņas. Līdz ar to, lai netiktu maldinātas ieinteresētās personas un tiktu sakāroti savlaicīgi jautājumi, kas saistīti ar neatbilstošām zemes vienību robežām, VZD teritoriālā struktūrvienība, ņemot vērā minētās normas, pirms kadastra datu aktualizācijas izvērtēs, vai mērnieks ir ņēmis vērā tam izsniegtajā informācijā no Kadastra informācijas sistēmas norādīto atzīmi par zemes vienību robežu neatbilstību. Ja VZD teritoriālā struktūrvienība konstatēs, ka mērnieks ir veicis apgrūtinājuma plāna, situācijas plāna aktualizāciju vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālo pārzīmēšanu, zemes vienības daļas robežas noteikšanu, ja tā sakrīt ar zemes vienības robežu vai vienkāršoto zemes kadastrālo uzmērīšanu, neievērojot kadastra informācijā zemes kadastrālai uzmērīšanai no Kadastra informācijas sistēmas norādīto minēto zemes vienību robežu neatbilstības atzīmi, tad saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 55.panta trešās daļas 1. un 2. punktu pieņems lēmumu par atteikumu aktualizēt datus Kadastra informācijas sistēmā.

  • Par dokumentu iesniegšanu un reģistrāciju
  • Par apgrūtinājumiem
  • Par zemes robežu strīda atzīmi
  • Par zemes vienības daļu
  • Par robežu neatbilstības atzīmi

Kadastra likuma 5. panta pirmajā daļā noteiks, ka par aktuāliem kadastra datiem uzskatāmi pēdējie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrētie dati, tādējādi uzsverot, ka Kadastra informācijas sistēmā esošie aktuālie dati var atšķirties no dokumentos vai apvidū esošajiem datiem, ja nav ierosināta datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā.

Kadastra likuma 24. panta ceturtā daļa turpmāk paredz ērtāku zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu apriti. Zemes īpašniekam vairs nebūs pašam jānāk uz VZD reģionālo nodaļu vai īpaši jāpilnvaro zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs (turpmāk – mērnieks), lai iesniegtu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus VZD. Ja tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus VZD iesniedz un saņem mērnieks pats uz zemes īpašnieka pašrocīgi parakstīta iesnieguma pamata. Tādejādi zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas iesniegšana VZD ir nevis mērnieka tiesības, bet mērnieka pienākums un mērnieks kļūst par vienīgo tiesīgo personu iesniegt šādu lietu. Ierosinātāja iesniegumu kadastra datu aktualizācijai mērnieks VZD iesniedz kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem (Kadastra likuma 57. panta 1.1 punkts).

Kadastra likuma 24. panta pirmās daļas 4. un 6. punkts nosaka, ka nekustamā īpašuma objekta noteikšanu var ierosināt persona, kurai šādas tiesības vai pienākumus noteikusi tiesa, savukārt dokumentu par servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu varēs iesniegt valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks, t.i., persona, kuras īpašumam par labu ir nodibināts vai izbeigts ceļa servitūts.

Kadastra likuma 24. panta pirmās daļas 7. punkts paredz, ja īpašnieks iebilst atsavināšanas procedūrai un atsakās ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosināt drīkstēs valsts institūcija vai vietējā pašvaldība attiecībā uz atdalīto (atsavināmo) un paliekošo (neatsavināmo) nekustamā īpašuma objektu, ja likumā par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā. Līdz šim šāds regulējums netika paredzēts.

Kadastra likuma 57.1 pantā noteikti gadījumi, kad kopīpašuma gadījumā kadastra datu aktualizāciju var ierosināt viens no kopīpašniekiem, - ja veic nekustamā īpašuma objekta nosaukuma, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa, kadastra objekta adreses. Apgrūtinājumu aktualizāciju, vai iesniedzot aktualizētu situācijas plānu.

Kadastra likuma 31.2 pants nosaka mērniekam pienākumu nodrošināt zemes kadastrālo uzmērīšanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto dokumentu uzkrāšanu, glabāšanu, pieejamību un izmantošanu, kā arī izsniegt ieinteresētajai personai dokumentu kopijas, izrakstus un norakstus.

Kadastra likuma pārejas noteikumu 6.punkts turpmāk nosaka, ja zeme atrodas koplietošanā, tad nekustamā īpašuma objekta noteikšanu un ar to saistītās darbības līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā var veikt arī viens no zemes koplietotājiem. Līdz šim zemes koplietotājiem bija grūtības ievērot likumā paredzētos termiņus zemes reformas pabeigšanai, jo nekustamā īpašuma objekta noteikšanu varēja ierosināt tikai visi zemes koplietotāji kopā.

Likuma grozījumos iekļauti arī citi precizējumi ar kuriem lūdzam iepazīties.

2011. gada 13. oktobrī pieņemtie grozījumi Meža likumā precizē zemes lietošanas veida „mežs” raksturojumu, tāpēc nosakot zemes lietošanas veidu „mežs”, līdz grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumos Nr. 562 „Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem”, jāvadās pēc Meža likumā minētās definīcijas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumiem Nr. 562 „Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” pārējās zemēs ieskaita zemi, ko aizņem smiltāji, kapsētas, parki, lauces, stigas, gravas, kraujas, nogāzes, ja tās nav uzskatāmas par mežu vai krūmāju, sēklu plantācijas un pārplūstoši klajumi, kā arī zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei.

Atbilstoši Meža likuma 3 viens prim pantam pārējās zemēs ieskaita arī zemi, ko aizņem elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzes vadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase mežā, kā arī mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem.

Savukārt pārējie Meža likuma 3 viens prim pantā uzskaitītie zemes lietošanas veidi (autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, kokaudzētava, augļu dārzs un atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai Meža likuma 1. panta 34. punkta izpratnē un ir mazāka par 0,5 hektāriem) klasificējami atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumiem Nr. 562 „Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem”. 

Saskaņā ar Meža likuma 3 viens prim pantu par mežu neuzskata atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai Meža likuma 1. panta 34. punkta izpratnē (mežs — ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības) un ir mazāka par 0,5 hektāriem. Minētā norma neattiecas uz zemi, kas līdz 2012. gada 1. janvārim Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs (Meža likuma pārejas noteikumu 33. punkts).

Meža likuma 12. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka turpmāk robežstigu ierīkošanai un uzturēšanai nav nepieciešams apliecinājums koku ciršanai mežā.

Par Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumos Nr. 88 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” piemērošanu nosakot zemes lietošanas veidus:

Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.88 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” (stājās spēkā 06.08.2013.) 1. pielikumā ir noteikta meža zemes veidu klasifikācija meža apsaimniekošanā, kā arī  sniegta to atbilstība zemes lietošanas veidam atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumos Nr. 562 „Noteikumu par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” noteiktajiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 88 attiecībā pret Ministru kabineta noteikumiem Nr. 562 ir jaunāka un speciālā tiesību norma, kas konkrētāk nosaka zemes lietošanas veidu noteikšanas kritērijus. Ministru kabineta noteikumi Nr. 562 ir piemērojami tiktāl, cik tos neierobežo Ministru kabineta noteikumi Nr. 88.

Līdz ar to, mērniekiem, kadastrāli uzmērot meža zemes, jāvadās no Ministru kabineta noteikumos Nr. 562 noteiktajiem zemes lietošanas veidiem, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.88 1. pielikuma noteiktos kritērijus to noteikšanai.

Saistītie resursi