Mērnieku jautājumi un atbildes

Sadaļā "Jautājumi un atbildes" tiek ievietoti mērnieku uzdotie jautājumi par Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1019) piemērošanu.

Atbildes tiek sniegtas uz konkrētiem mērnieku jautājumiem par kādām konkrētām situācijām un nav vispārināmas.

(ievietots 12.01.2016)
Vai mērot zemes vienību kopīgais robežposms ar zemes vienības daļu ir jāapseko, un zemes vienības daļas robežpunkts jānorāda plānos, jāapraksta apsekošanas aktā? 

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 60.punktam apsekošanu veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā. Līdz ar to jāapseko ir robežposms ar robežojošo zemes vienību. Zemes vienības daļas robežas nav jāņem vērā. Attiecīgi blakus esošās zemes vienības daļas robežpunkts nav jānorāda arī plānos, kā arī nav jāapraksta apsekošanas aktā.

linija.png

(ievietots 12.01.2016)
Vai mērniekam ir jāpieprasa jauns kadastra apzīmējums gadījumā, kad objektā ir uzmērīts betonēts laukums (teorētiski to var nosaukt par pamatiem), bet vēl nav pazīmes, ka tiktu celta vertikālā siena? Vai šāds laukums jāattēlo ar 15. pielikuma 12.1. apzīmējumu? 

Ņemot vērā minēto, vispirms jāsaprot, vai šis betonētais laukums ir vecas ēkas drupas vai jaunas ēkas pamati. Gadījumā, ja tās ir vecas ēkas drupas, tad tos attēlo ar 12.4. apzīmējumu “Drupas” bez kadastra apzīmējuma un speciāli sakārtotā datnē neattēlo vispār.  Ja tie ir jaunas ēkas pamati, tad izmanto 15. pielikuma 12.1. apzīmējumu “Uzmērīta ēka, jaunbūve” un pieprasa jaunu kadastra apzīmējumu. Gadījumā, ja šis “betonētais laukums” nav ne vecas ēkas drupas ne jaunas ēkas pamati, tad situācijas plānā to var arī nenorādīt, bet ja norādāt, tad zīmējat, neizmantojot ēku apzīmējumus.

linija.png

(ievietots 12.01.2016) Vai situācijas plānā kā platību “zem ceļiem” attēlo precīzi to platību, ko aizņem ceļa servitūts, vai to, ko aizņem ceļa segums - grunts, grants, šķembas utt.?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 202. punktā noteikts, ka mērnieks uzmēra un situācijas plānā attēlo situācijas elementus zemes vienībā vai arī tās aktuālās izmaiņas. Tātad, situācijas plānā un eksplikācijā ir jāattēlo situācijas elementa platība, ko mērnieks ir uzmērījis apvidū. 

Savukārt pieminēto ceļa servitūta platību, pamatojoties uz servitūta nodibināšanas dokumentu, attēlo apgrūtinājumu plānā (noteikumu Nr. 1019 215. punkts).

linija.png

(ievietots 12.01.2016)
Zemes robežu plāna titullapā ir radusies drukas kļūda. Plāns ir reģistrēts VZD. Kā pareizi ir jāveic robežu plāna labošana un atkārtota reģistrācija VZD? Zemesgrāmatā vēl nav reģistrēts.

Datu un dokumentu (tajā skaitā drukas kļūdu titullapā) labo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 18.1 nodaļu “Kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošana”. Saskaņā ar šo nodaļu datu un dokumentu labošanu veic tādā apjomā, kāds nepieciešams un saskaņā ar 4.5 apakšnodaļu un 17. nodaļu. Tas nozīmē, ka, lai labotu drukas kļūdu titullapā, Jums jāveic priekšizpēte un jāsagatavo atzinums par kļūdu titullapā, norādot, kāda kļūda konstatēta. Pēc tam jāizgatavo jauns plāns, kura titullapā kā tiesiskā pamatojuma dokuments jānorāda arī šis atzinums. ZKU lieta jāsagatavo atbilstoši ierosinātāja lūgumam un veiktajiem darbiem.

(ievietots 26.10.2015)
Vai pierobežnieka iebildums apsekošanas aktā par to, ka nav klāt īpašnieks, ir ņemams vērā?

Saskaņā ar Ministru kabineta  noteikumu Nr. 1019 69. punktu ierosinātājs vai pierobežnieks var nepiekrist apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izteikt iebildumus pret robežas atrašanās vietu apvidū, ko mērnieks pieraksta robežas apsekošanas aktā, un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Savukārt, Noteikumu Nr. 1019. 70. punkts nosaka, ka, ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas apsekošanas aktā. Attiecīgi pierobežnieka iebildums par ierosinātāja klāt neesamību nav saistīts ar robežu vai robežpunktu izvietojumu dabā, līdz ar to tas nav ņemams vērā, un mērnieks darbus var turpināt (ja nav iebildumi par robežpunktu un robežas novietojumu apvidū).

(ievietots 26.10.2015)
Dabā ir būve - pagrabs zemes kalnā. Kā attēlot būvi?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1019 206. punktam, situācijas plāna grafiskajā daļā attēlo ēkas ārējās kontūras un ieraksta būves kadastra apzīmējumu.

Ministru kabineta  noteikumu Nr. 48 28. punktā noteikts, kā iegūst ēku ārējos apjomu rādītājus, savukārt atbilstoši minēto noteikumu 45. punktam, apbērtam pagrabam apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem, vai, ja iekļūšana nav iespējama, - pēc projekta dokumentācijā norādītiem izmēriem.

Vēršam uzmanību, ka šādos gadījumos, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 15. pielikuma 12.3. apakšpunktam, uzmērītu pazemes ēku attēlo dokumentos, ja ir nodrošināta tās uzmērīšana. Minētajā apakšpunktā noteikts, ka šādos gadījumos ir iespējams izmantot arī būvju kadastrālās uzmērīšanas materiālus.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka normatīvie akti dod dažādas iespējas iegūt informāciju par apbērtu (pazemes) būvi, lai to varētu attēlot situācijas plāna grafiskajā daļā, kā arī pieļauj iespēju to neattēlot vispār, ja šādas būves uzmērīšanu ierosinātājs nav nodrošinājis un tā nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

(ievietots 22.10.2015)
ZV 846600XXXXX (no 13 pa grāvja vidu) ar ZV 846600XXXXX (3(13)-4 pa sauszemi) robežplāni ir savstarpēji nesaderīgi. Šeit veidojas satarpgabals, vai jārisina robežu neatbilstība?

Šajā gadījumā nevar sniegt viennozīmīgu atbildi par mērnieka tālākām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām, jo tās ir pilnībā saistītas ar apvidū esošo situāciju un pierobežnieku izteikto viedokli par ierādītās robežas novietojumu. Konkrētajā gadījumā, izvērtējot dokumentus nevar konstatēt vai pastāv robežu neatbilstība. Pilnīgi iespējams, ka pirmais mērnieks noteica robežu pa grāvja vidu, bet otrais konstatējot, ka situācijas elements, pa kuru noteikta robeža, neatbilst normatīvos aktos noteiktajām prasībām (grāvis 2m), noteica robežu tajā pašā vietā no robežpunkta uz robežpunktu. Tātad mērnieka pieņemtajam lēmumam jābūt atbilstošam apvidū konstatētajai situācijai un pierobežnieku viedoklim par robežas novietojumu. Ja apvidū tiek norādīts uz dažādu robežas novietojumu un veidojas starpgabals vai pārklājums, jārisina robežu neatbilstības novēršana.

(ievietots 22.10.2015)
Kā rīkoties gadījumā, ja zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir ministrija, bet būves īpašnieks (tiesiskais valdītājs, lietotājs) ministrijas padotības iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja?

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu  publiska persona ir Latvijas Republika (juridiska persona) un atvasinātās publiskas personas (pašvaldība un citas uz likuma pamata izveidotas). No valsts pārvaldes viedokļa ministrija un tās padotības iestādes ietilpst vienotā sistēmā un pārstāv Latvijas Republiku. 

Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība, un tā ir atsevišķa no valsts nodalīta juridiska persona, neskatoties uz to, ka tās dibinātāja un kapitāla daļu turētāja gan pilnībā, gan daļēji var būt valsts.

Ja būves īpašnieks ir kapitālsabiedrība, tātad cita atbildības ziņā norobežota juridiska persona, tad reģistrē apgrūtinājumu  „zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa”.

Piemēram, ja zemes tiesiskais valdītājs ir ministrija, bet būves tiesiskais valdītājs ir kapitālsabiedrība, tad apgrūtinājumu plānā attēlo apgrūtinājumu – zemes īpašniekam nepiederoša būve.

Ja būves īpašnieks ir ministrijas padotības iestāde, tad gan zeme, gan būve pieder vienai juridiskai personai – valstij, tad šajā gadījumā apgrūtinājumu „zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa” apgrūtinājumu plānā neattēlo, kaut arī būves var ietilpt ēku/būvju īpašuma sastāvā. 

Ja būvei saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 16. panta otro punktu nepiešķir kadastra apzīmējumu, tad šādai būvei apgrūtinājumu – „zemes īpašniekam nepiederošu būve vai būves daļa” nenosaka.

(ievietots 12.08.2015)
Jautājums:  
Tiek izstrādāts Zemes ierīcības projekts un notiek tā realizācija - robežu uzmērīšana.

Pirms zemes ierīcības projekta izstrādes 2014. gada novembrī ir pieprasīta kadastra informācijas sistēmā esošā teksta un arhīva informācija par zemes ierīcības projekta skartajām zemes vienībām un to pierobežniekiem. Pēc projekta apstiprināšanas 2015. gada jūlijā tiek veikta robežu apsekošana un noteikšana un apsekošanas laikā tiek konstatēts, ka viens pierobežnieks savu īpašumu pārdevis, mainījies īpašnieks, bet uz apsekošanu uzaicināts iepriekšējais īpašnieks. Kā risināt esošo situāciju? Vai apsekošanas aktā paliek iepriekšējā īpašnieka vārds, kur norāda tā neierašanos? Vai veic labojumus aktā, norādot, ka šai zemes vienībai mainījies īpašnieks un par robežu apsekošanu dod parakstīties jaunajam īpašniekam? Jaunais īpašnieks ir ieradies uz apsekošanu un atstājis kontaktinformāciju, lai vajadzības gadījumā varētu sazināties un parakstīt nepieciešamos dokumentus.

Kadastra informācija ir derīga 2 gadus (Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 29. punkts), līdz ar to apsekošanas aktā var norādīt kadastra informācijā norādītos pierobežniekus, bet nebūs arī kļūda, ja norādīs jauno pierobežojošās zemes vienības īpašnieku, ja tas ir mainījies zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību laikā un tas atbildīs Kadastra informācijas sistēmas datiem.

linija.png
 

(ievietots 04.08.2015)
Jautājums:  
Noteikumu Nr. 1019 67. punkts paredz mainīt robežas nosacījumu, ja situācijas elements izzudis. Ir situācijas, kad robežposmam pa situācijas elementu ir ļoti daudz lauzuma punktu un tiem noteiktas koordinātas (var būt desmitiem ļoti tuvu viens no otra).

Ja tagad situācijas elements ir izzuis un jānostiprina ar robežzīmēm, vai VZD pieļauj iespēju, ka robežposms tiek nedaudz iztaisnots, ņemot vērā, ka tas vairs nav situācijas elements, samazinot ierīkojamo robežzīmju daudzumu. Vai arī  ne visi robežpunkti tiek nostiprināti?

Noteikumi Nr. 1019 67. punkts skaidri nosaka, ka noteiktas robežas nosacījumu maina, ja apvidū konstatē zemes robežu plāniem un robežas noteikšanas vai robežas atjaunošanas aktiem neatbilstošu robežas aprakstu. Robežposmam sagatavo robežas atjaunošanas aktu, mainot robežas nosacījumu. Savukārt 108.3. apakšpunkts nosaka, nospraužot robežlīniju apvidū, ja robežlīnija ir līkne, robežpunktu vietas nosaka līkni transformējot par lauztu līniju, kas maksimāli sakrīt ar līkni, lai katrā lauztās līnijas posmā attālums starp līkni un robežlīniju lauku apvidos nepārsniegtu 1m, bet pilsētās 0,20m. Tāpat 109.1. apakšpunktā minēts, ka robežpunktus nostiprina ar robežzīmēm robežas pagriezienu un sazarošanās punktos. No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1019 neizriet un līdz ar to nav pieļaujams atkāpties no noteiktās robežas (tādejādi izmainot tās novietojumu) un neierīkot robežzīmes tur, kur tās nepieciešamas.

 linija.png

(ievietots 28.07.2015)

Jautājums: Vai nepilngadīgas personas mantas pārvaldnieks ir tiesīgs parakstīt vienoto iesniegumu zemesgrāmatai un VZD? Pielikumā ir pievienots bāriņtiesas lēmums. Vai ar šo lēmumu pietiek, vai ir nepieciešams vēl kāds dokuments? Vai šis lēmums ir jāraksta kā papildus dokuments vienotajā iesniegumā? Ja mantas pārvaldniekam ir mainīts uzvārds, laulības apliecība kā dokuments ir jāraksta vienotajā iesniegumā?

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 38. panta piektajai daļai vecākiem, aizbildņiem un aizgādņiem, jāuzrāda dokuments, kas apliecina viņu tiesības. Konkrētajā gadījumā bāriņtiesas lēmums ir dokuments, kas personai A ļauj rīkoties ar nepilngadīgās personas mantu – pārvaldīt to. Lēmums ir jānorāda kā papildus dokuments vienotajā iesniegumā VZD un zemesgrāmatai. Ja mantas pārvaldniekam ir mainīts uzvārds, tad arī laulības apliecība kā dokuments ir jānorāda vienotajā iesniegumā.

Savukārt iesniegumā minētie dokumenti ievietojami zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumu Nr. 1019 261. un 262. punktu.

Skaidrojums par nepilngadīgu personu pārstāvību pieejams šeit.

linija.png

(ievietots 21.07.2015)

Jautājums: Apsekojamai zemes vienībai (A) zemes robežu plānā un robežu aprakstā uzrādīta robeža pa ceļa vidu (ierādīta uz fotoplāna pamata). Apvidū ceļš atrodams un viennozīmīgi identificējams. Pierobežojošai zemes vienībai (B) robežas noteiktas hronoloģiski pēc (apsekojamās zemes vienības - A) robežu noteikšanas, bet robežas ierādītas pa grāvja vidu un sauszemes līniju. Konstatēta savstarpēja robežu apraksta nesakritība. Īpašnieki dabā savas robežas atzīst un uzrāda pa ceļa vidu. Kā rīkoties - vai pietiek ar robežas atjaunošanu, mainot robežas nosacījumu atbilstoši pastāvošajai situācijai apvidū - robeža pa ceļa vidu vai jāveic robežas neatbilstības novēršana?

Atbilde: Ja zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi un neatbilstoši ir tikai robežojošo zemes vienību robežu apraksti, mērniekam jārīkojas saskaņā ar  Noteikumu Nr. 1019 67. punktu – mērnieks robežas apsekošanas aktā norāda robežas nosacījuma neatbilstību pastāvošajiem situācijas elementiem. Robežposmam sagatavo robežas atjaunošanas aktu, mainot robežas nosacījumu (5.nodaļa).

Savukārt, ja tiek konstatēta zemes robežu plānu savstarpēja nesakritība, mērniekam jārisina robežu neatbilstība atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 4.5.nodaļai. 

Noteikumu Nr. 1019 68. punktā savukārt noteikta mērnieka rīcība gadījumā, kad ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) zemes vienībām zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi, bet apvidū ierosinātājs un pierobežnieks atzīst un norāda uz apvidū esošām robežām, kuras neatbilst šo noteikumu 50.2. apakšpunktā minētajām prasībām. Arī šajā gadījumā mērnieks sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu.

(ievietots 17.06.2015)
Tiek veikta zemes vienības sadale, piemērojot vienkāršoto robežu uzmērīšanu. Vai ir kādi šķēršļi, piemērojot šo uzmērīšanas veidu?

Pirms zemes vienības vienkāršotās uzmērīšanas jāpārliecinās, vai izpildās visi Noteikumos Nr. 1019 244.1. apakšpunktā minētie apstākļi. Tāpat jāņem vērā Noteikumu Nr. 1019 245. punktā noteiktais, ka vienkāršoto uzmērīšanu neveic, ja priekšizpētē konstatēta robežu neatbilstība posmam, kurā paredzēta zemes vienības sadale vai ja Kadastra informācijas sistēmā ierakstīta atzīme un attēloti telpiskie dati par zemes vienību robežu neatbilstību. Tātad, ja Jūs priekšizpētē konstatējat robežu neatbilstību vai arī konkrētai zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā ir ierakstīta atzīme par robežu neatbilstību un attēloti telpiskie dati par robežu neatbilstību, zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu nevar veikt.

linija.png
(ievietots 10.06.2015)
Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019  230. punkts neparedz vairs sagatavot arī zemes vienības daļas plānu eksemplārus zemesgrāmatai. Lūdzam pēc būtības izskaidrot, kā tiks nodota zemesgrāmatai informācija šajā gadījumā!

VZD zemes vienības daļas plānus nodod zemesgrāmatu nodaļai saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 4. pantu un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2014. gada 30. decembra iekšējiem noteikumiem Nr. 1-2/21 „Valsts zemes dienesta, Tiesu administrācijas un zemesgrāmatu nodaļu sadarbības kārtība”, līdz ar to zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem vairs nav nepieciešams sagatavot zemes vienības daļas plāna eksemplāru zemesgrāmatai.

linija.png
(ievietots 10.06.2015)
VZD izgatavotajā iesnieguma VZD un ZG paraugā ailē “pievienotie dokumenti” norādīts pašvaldības lēmums par sadali. Šo lēmumu mērnieki pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai (EZKUL). Līdz šim izpratām tā, ka norāda tos dokumentus, kurus ar EZKUL iesniedz papīra formā. Tagad saskaņā ar paraugu nav saprotams, kuri tad ir tie dokumenti, kurus jānorāda.

Iesniegumā iespējamie norādāmie pievienojamie dokumenti ir: 

  • pašvaldības lēmums par zemes vienības sadalīšanu vai apvienošanu;
  • apliecinājums par kancelejas nodevas samaksu zemesgrāmatu nodaļai (ja kancelejas nodeva nav maksāta ar POS termināli VZD klientu apkalpošanas centrā);
  • trešo personu piekrišanas (ja tās ir pievienotas zemes īpašnieka iesniegumam);
  • pilnvara, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona.

Katram iesniegumam var atšķirties pievienoto dokumentu apjoms, jo kā pievienojamie dokumenti jānorāda tie dokumenti (no iepriekš uzskaitītajiem), kas pievienoti konkrētajā pasūtījuma ietvaros. Norādot iesniegumam pievienotos dokumentus, nav nozīmes, vai dokumenti pievienoti papīra formā vai elektroniski.

Konkrētajā veidlapas paraugā pie pievienotajiem dokumentiem minēts pašvaldības lēmums par zemes vienības sadali vai zemes vienību apvienošanu, jo tas ir obligāts tiesiskā pamatojuma dokuments zemes vienības sadales vai zemes vienību apvienošanas veikšanai, reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ieraksta veikšanai zemesgrāmatā. Ņemot vērā šo apstākli, iesnieguma formā kā pievienotais dokuments vienmēr obligāti norādāms pašvaldības lēmums par zemes vienības sadali vai apvienošanu, lai arī tas netiek  pievienots EZKUL papīra formā.

 linija.png
(ievietots 10.06.2015)
Vai jaunā procedūra attiecas uz Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 163.3. apakšpunkta gadījumiem?

Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 163.3. apakšpunkts attiecas uz zemes robežu plānu, zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu anulēšanu, kad izpildot tiesas spriedumu, iesniegti aktuālāki zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti.

Zemesgrāmatu vienkāršotās procedūras attiecas uz gadījumiem, ja iesniegti aktuālāki zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, un, nemainot zemes vienības robežas, precizēta zemes vienības platība un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā reģistrējamām apgrūtinātām teritorijām saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas datiem, kā arī gadījumos, ja veikta zemes īpašnieka (visu kopīpašnieku kopā) viena nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības sadalīšanu vairākās zemes vienībās vai viena nekustamā īpašuma sastāvā esošu vairāku zemes vienību apvienošanu vienā zemes vienībā.

Tiesas spriedums, kura rezultātā sagatavoti aktuālāki zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, ir tikai tiesiskais pamatojums zemes kadastrālajai uzmērīšanai, nevis nosacījums zemesgrāmatas vienkāršoto procedūru izpildei, līdz ar to, ja, izpildot tiesas spriedumu, iesniegti aktuālāki zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kuros neizpildās iepriekš minētie nosacījumi, pakalpojums netiek veikts zemesgrāmatas vienkāršoto procedūru ietvaros.

linija.png

(ievietots 10.06.2015)
Prezentācijā ir teksts, ka procedūra neattiecas uz darījuma rezultātā iegūto īpašumu. Ko tas nozīmē? 

Tā kā pakalpojumu zemesgrāmatu procedūru ietvaros ierosinātājs vienmēr var būt tikai zemes īpašnieks, tad nav pieļaujama situācija, ka darījuma rezultātā VZD procedūrai nepieciešamos dokumentus iesniedz darījumu rezultātā īpašumu ieguvušais tiesiskais valdītājs, kura īpašuma tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Pēc tam, kad darījuma rezultātā īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma īpašnieks tiesīgs ierosināt kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju zemesgrāmatu procedūru ietvaros. Izņēmuma gadījums ir, ja iesniegumu iesniedz darījuma rezultātā īpašumu ieguvušais tiesiskais valdītājs, kuram ir zemes īpašnieka notariāli apstiprināta pilnvara kadastra datu reģistrācijas vai aktualizācijas ierosināšanai un nostiprinājuma lūgšanai zemesgrāmatai.

linija.png

(ievietots 10.06.2015)
VZD prezentācijā skaidro, ka nodalījuma II daļas 2. iedaļā ierakstītās aizlieguma atzīmes ir šķērslis zemes īpašnieka patstāvīgi iniciētam nostiprinājumam, ja ir ierakstīta: maksātnespējas atzīme; piedziņas atzīme; arests. Kā šajā gadījumā ierosina? Vai ir atšķirības ierosināšanai katrā gadījumā? Vai nedrīkst ierosināt - kādos gadījumos? Vai nedrīkst ierosināt vispār?

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.1 panta pirmajā daļā noteikto VZD pieņem tos iesniegumus, kuri attiecas uz zemes vienības sadalīšanu vai apvienošanu, nemainoties zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības jau nostiprinātas zemesgrāmatā.

Jāņem vērā, ka maksātnespējas atzīmes mērķis ir darīt zināmu trešajām personām maksātnespējas pasludināšanas faktu un nodrošināt to, ka maksātnespējīgais īpašnieks vairs nevar ar savu īpašumu brīvi rīkoties. Līdzīgi arī piedziņas atzīmes un aresta gadījumā īpašnieks zaudē tiesības uz brīvu rīcību ar savu īpašumu. No tā izriet, ka minētajos gadījumos zemes īpašnieks nevar ne sadalīt zemi, ne apvienot to ar citu zemes vienību, nedz arī iniciēt šajā sakarā nostiprinājumu. Tādējādi, lai zemes īpašnieks varētu iniciēt nostiprinājumu, iesniegumam jābūt pievienotiem dokumentiem, kas pamato minēto aizlieguma zīmju dzēšanu: tiesas spriedums, kreditora rakstveida piekrišana aizlieguma atzīmes dzēšanai, lēmums par aresta atcelšanu u.c. Līdz aizlieguma atzīmju dzēšanai nostiprinājumu var iniciēt cita persona (ne zemes īpašnieks), kura iesniedz dokumentus, kas apliecina tās tiesības rīkoties ar zemes vienību.

linija.png

(ievietots 10.06.2015)
Vai pareizi saprasts, ka kopīpašuma gadījumā kopīpašnieki vienlaicīgi paraksta katrs savu iesniegumu, vai tomēr var parakstīt visi kopā vienu (izņemot, ja tas ir ar elektronisko parakstu)?

Gadījumos, kad tiek iesniegts papīra formāta iesniegums, kopīpašnieki paraksta vienu iesniegumu, nevis katrs savu.

linija.png

(ievietots 10.06.2015)
VZD prezentācijās skaidro, ka ierosinātājs var atsaukt iesniegumu, bet, ja dokumentu izvērtēšana būs uzsākta, tad tiks piemērota maksa par sniegto pakalpojumu atbilstoši cenrādim. Cik dienu laikā uzsāk izvērtēšanu, jeb cik dienu laikā jāatsauc iesniegumus, lai netiktu piemērota maksa?

Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas izvērtēšanu VZD uzsāk nākamajā dienā pēc pasūtījuma reģistrācijas VZD un zemesgrāmatas kancelejas nodevas samaksas, ja izmanto VZD POS termināli (tiešsaistes maksājums), vai nākamajā dienā pēc pasūtījuma reģistrācijas VZD un atzīmes reģistrācijas pie pasūtījuma par zemesgrāmatas kancelejas nodevas samaksu pie pasūtījuma, ja kancelejas nodevu maksā internetbankā vai kredītiestādē.

Pasūtījumos, par kuriem nav jāveic priekšapmaksa, izpilde uzsākas nākamajā dienā pēc pasūtījuma reģistrācijas VZD.

 Lai par izvērtēšanu VZD nepiemērotu samaksu, pasūtījums jāatsauc reģistrācijas dienā, vai līdz dienai, kamēr VZD nav veikta kancelejas nodevas samaksa vai uzrādīta informācija par kancelejas nodevas samaksu, ja kancelejas nodeva tiek maksāta vēlāk, nekā iesniedzot iesniegumu par pakalpojumu.

linija.png 

(ievietots 10.06.2015)
VZD skaidro, ka iesniegumu par kancelejas nodevas atmaksu var iesniegt gan VZD, gan zemesgrāmatai (turpmāk – ZG). Ja iesniedz VZD, kam adresē – gan VZD, gan ZG vai tikai ZG? Atsaukt cik saprotams šajā gadījumā var tikai īpašnieks, pat ja samaksāja mērnieks?

Zemesgrāmatu likuma 106.1 pantā noteikts, ja valsts budžetā iemaksāta lielāka kancelejas vai valsts nodevas summa, nekā to nosaka normatīvie akti, vai nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības vai bez izskatīšanas, nostiprinājuma lūdzējam ir tiesības triju gadu laikā no dienas, kad kancelejas nodeva saņemta valsts budžetā, iesniegt attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai iesniegumu par kancelejas vai valsts nodevas atmaksu. Ja iesniegumu par zemesgrāmatas kancelejas nodevas atmaksu iesniedz VZD, tad to adresē VZD, ar lūgumu informēt zemesgrāmatu nodaļu par naudas atmaksu (pie VZD konsultantiem ir pieejams naudas atmaksas iesnieguma paraugs).

Kancelejas nodevu atmaksā tai personai, kura ir veikusi maksājumu.

Iesniegumu aizpilda zemes īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

 linija.png

(ievietots 03.06.2015)
Jautājums: Uz pirmā zemes robežu plāna ir attēlotas 2 zemes vienības, uz otrā zemes robežu plāna arī attēlotas 2 zemes vienības. Viens īpašnieks. Ir pašvaldības lēmums par īpašuma sadalīšanu un ZIP izstrādi - t.i. no pirmā plāna 1 z.v. veidojas kā jauns īpašums, bet 2. z.v. tiek iesaistīta robežu pārkārtošanā starp 2. plāna 1 zemes vienību. Atsevišķā gabala pircējs ir ieinteresēts ātrākā nopirkšanā un reģistrēšanā zemesgrāmatā, bet nav plāna. Vai ir iespējama situācija plāna izgatavošanai ar pārzīmēšanu tikai šim 1 pērkamajam gabalam bez otra atlikušā zīmēšanas un reģistrēšanas? JO - ZIP izstrāde un realizēšana prasa apm 5mēnešus...

Atbildot uz jautājumu „vai ir iespējama situācija plāna izgatavošanai ar pārzīmēšanu tikai šim 1 pērkamajam gabalam bez otra atlikušā zīmēšanas un reģistrēšanas?”, VZD paskaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumu” 50.1 punktam, ja nekustamo īpašumu veido, sadalot nekustamo īpašumu, kurā ietilpst divas vai vairākas vienā zemes robežu plānā attēlotas zemes vienības, pirms nekustamā īpašuma veidošanas izgatavo jaunus zemes robežu plānus, attēlojot katru zemes vienību savā atsevišķā dokumentā. VZD paskaidro, ka nav iespējama situācija, kad vienai zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti divi aktuāli zemes robežu plāni. Līdz ar to, pārzīmējot 1. plāna 1. zemes vienību atsevišķā plānā, ir jāpārzīmē arī šajā plānā attēlotā 2.zemes vienība.

Ar skaidrojumu par vienā zemes robežu plānā attēlotu zemes vienību kamerālo pārzīmēšanu un jauna nekustamā īpašuma veidošanu var iepazīties Dienesta mājas lapā - sadaļā Kadastrālās uzmērīšanas dokumenti

VZD papildus norāda, ka, lai paātrinātu jauna nekustamā īpašuma veidošanu no 1. plānā attēlotās 1. zemes vienības, pirms zemes ierīcības projekta izstrādes vispirms kamerāli var pārzīmēt abas 1.plānā attēlotās zemes vienības atsevišķos plānos. Tā rezultātā 1. plānā attēlotajai 1. zemes vienībai būtu atsevišķs plāns, no kā var veidot jaunu nekustamo īpašumu un to reģistrēt zemesgrāmatā, bet 2. zemes vienību var iesaistīt zemes ierīcības projekta izstrādē.

 linija.png

(ievietots 03.06.2015)
Jautājums: Pusgadu atpakaļ esmu sadalījis īpašumu un robežu plāni reģistrēti kadastrā. Tagad, pēc pusgada īpašnieks, veic paliekošās zemes vienības atkārtotu sadali. Jautājums, vai  visa situācija jāpārmēra, ja nekas nav mainījies, vai varu lietai pievienot iepriekšējo uzmērījumu datus ar mērabrisu, protams, saskaņojot ar jauniem uzmērījumiem. Tos pierobežniekus kurus neskar (saskaņotas robežas pusgadu atpakaļ) jaunā sadale, vai atkal jāsauc uz robežu apsekošanu?

Atbilstoši noteikumi Nr. 1019 202. punktam gadījumos, kad situācija jau ir uzmērīta, mērnieks var uzmērīt tikai situācijas aktuālās izmaiņas. Līdz ar to mērnieks var izmantot iepriekš izgatavotā situācijas plāna informāciju, veicot tikai kontrolmērījumus plānā attēlotajai situācijai un uzmērīt izmaiņas.

Tā kā ir uzsākts jauns zemes kadastrālās uzmērīšanas process, tad ir jāveic visas normatīvos aktos noteiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības. Ja vien konkrētajā gadījumā nav piemērojama vienkāršotā uzmērīšana, tad  jāveic visas sadalāmās zemes vienības robežas apsekošana. Apsekošanas laikā atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 63. punktam, mērniekam jāveic mērījumi, lai pārliecinātos par robežas atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem. 

linija.png
 
(ievietots 21.05.2015)
Jautājums:  Mērniecības darbu veikšanai ņemu no portāla kadastra informāciju - grafisko daļu. Agrāk parādijās būves, tagad nē... Savukārt VZD kontrolieri prasa šajā gadījumā (ja izdrukā nav būves redzamas) pievienot dgn failu. Noteikumi Nr. 1019 to neparedz. Kā man jānosauc šads faila pievienojums, kā jānoformē? Es reizēm, saņemot .dgn failu, to nedaudz "pielaboju", jo, ja manam gabalam blakus ir pašvaldības ceļš, tad darba laikā atrast ceļa kadastra apzīmējumu ir ... un tāpēc lieko ceļu "nogriežu" nost un pārlieku kadastra apzīmējumu pie sava gabala, reizēm tā daru arī lielam pierobežniekam... Kādi ir nosacījumi, prasības pamatojums?

Saskaņā ar  Noteikumi Nr. 1019 263.1.1. apakšpunktā noteikts, ka mērnieks saņemto kadastra informāciju elektroniskajai lietai pievieno kā datni PDF vai TIFF formātā. Tas nozīmē, ka saņemtos kadastra telpiskos datus DGN formātā mērnieks izmanto sava darba vajadzībām un drīkst attiecīgi to izmantot. Jūsu gadījumā, ja nav saglabāta DGN datne savā arhīvā tādā veidā, kā tā tika saņemta, tad nav lietderīgi to pievienot lietai ar izmainīto  vai papildināto informāciju, jo datnē vairs nebūs tā informācija, kas tika izsniegta. 

Taču mērnieks arī pēc saviem ieskatiem var pievienot lietai papildus dokumentus, kas pamato veiktās darbības (Noteikumu Nr. 1019 263.1.12. apakšpunkts) un Kadastra departamenta ieskatā tie var būt sagatavoti arī DGN formātā. 

Sk. informāciju arī Dienesta mājas lapā sadaļā - Datu saņemšana, iesniegšana, reģistrācija un aktualizācija.

Ņemot vērā minēto, VZD iesaka līdz lietas reģistrācijai saņemtās kadastra informācijas (failu DGN formātā) vienu kopiju saglabāt savā arhīvā neizmainītā izskatā. Šādā gadījumā mērniekam būs iespēja datni izmantot pievienošanai lietai. Datņu nosaukumu veido atbilstoši VZD mājas lapā publicētajiem paraugiem, vai konkrētajā gadījumā – tās nosaukumu papildinot ar skaidrojošu teksta daļu. Piemēram: KA_Z_kad_info_DAT papildinot aiz info ar teksta daļu _graf_DAT, vai _grafdgn_DAT. Šādos gadījumos mērnieks nosaukumu veido pēc saviem ieskatiem, ievērojot Noteikumu Nr. 1019 269. punktā noteikto principu dokumentu un datņu nosaukumu veidošanai.

linija.png
 
(ievietots 21.05.2015)
Jautājums: Kāpēc, saņemot portālā kadastra informācijas grafisko pielikumu, tajā dažreiz neparādās ēkas? 

Kadastra informācijas grafiskajos pielikumos, kas sagatavoti .pdf formātā, problēma var rasties, ja zemes vienība ir ļoti liela (īpaši attiecībā pret ēkas apbūves laukumu) un grafiskā pielikuma mēroga dēļ būves var netikt attēlotas. Šādos gadījumos mērniekam nepieciešams kadastra lietā ievietot arī VZD izsniegto kadastra informāciju .dgn formātā, kuru neietekmē kadastra informācijas grafisko pielikumu mērogi.

(ievietots 22.04.2015)
Jautājums: Vai ierādītajam plānam kamerāli pārzīmējot apgrūtinājumu plānu apgrūtinājumiem ir jāpievieno apgrūtinājumu klasifikācijas kods un vai apgrūtinājumi jāraksta arī plāna titullapā?

Atbilde uz šo jautājumu ir ievietota arī skaidrojumu sadaļā Apgrūtinājumu plāni – Pārzīmējot apgrūtinājumu plānuCitas izmaiņas (izņemot Noteikumos Nr. 1019 noteikto par to, ka plāna grafiskajā pusē platības pierakstā pārejot no garumiem uz platībām) nav jāveic. 

linija.png
 
(ievietots 20.04.2015)
Jautājums:  Par apgrūtinājumu plāna grafisko pusi, ja visa teritorija atrodas Gaujas nacionālajā parkā. Plānā uzlikts šeips pa visu robežu (izdrukā nav redzams). Kur un kā man jānovieto apgrūtinājuma numurs "1". Līdz šim esmu šo ciparu novietojusi zemes gabalam brīvā vietā, tagad man prasa lai novietoju pie malas un ar svītriņu pievelku pie robežas (jo citi tā lūk darot un esot pat kādā atteikumā tas ticis minēts kā viens no punktiem - kaut MK not. pielikumā tas neparādās) ). Manuprāt tas nav loģiski, jo - ir bijusi situācija, kad pagasta ter.plānojumā ielas sarkanā līnija ir 2 kv.m. īpašuma iekšpusē un tad es pievelku ar līniju ciparu pie teritorijas, bet šeit? Neredzu tam loģiku.

Noteikumos Nr. 1019 nav noteiktas prasības apgrūtinājuma kārtas numura novietojumam apgrūtinājuma teritorijā. Savukārt 17. pielikuma paraugā norādītais apgrūtinājuma plāns un tajā attēlotais apgrūtinājuma kārtas numura pieraksts nav izmantojams kā pamatojums kadastra datu aktualizācijas atteikumam.

VZD paskaidro, ka apgrūtinājuma plānā  ir jābūt saprotamam, kurš apgrūtinājumu kārtas numurs attiecas uz konkrētu apgrūtinājumu. Gadījumā, ja apgrūtinājuma kārtas numurs ir novietots apgrūtinājuma centrā (vai brīvā vietā) un ir skaidri saprotams, uz kuru apgrūtinājumu tas attiecināms, nav pamatota prasība papildus norādīt palīglīniju līdz apgrūtinājuma robežai (kā šajā gadījumā, kad apgrūtinājuma robeža zemes vienībā sakrīt ar pašas zemes vienības robežu).

linija.png
 
(ievietots 17.04.2015)
Jautājums: Vai tiešām arī pirmreizējā zemes vienības uzmērīšanā  vairs nesagatavo zemes robežu plānu zemesgrāmatai?

Jā, pamatojoties uz likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 4. pantu (redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.), zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekustamā īpašuma ierakstīšanai nepieciešamo zemes robežu plānu un informāciju par ēkas (būves) kadastrālo uzmērīšanu iegūst Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Savukārt Ieskatīšanās Kadastra informācijas sistēmā pielīdzināma attiecīgo ziņu iegūšanai no dokumenta papīra formā. Līdz ar to, papīra zemes robežu plāna eksemplārs zemesgrāmatai arī gadījumos, kad tiek veikta pirmreizējā kadastrālā uzmērīšana, nav nepieciešams.

linija.png

(ievietots 15.04.2015)
Jautājums:  Vai "dokumentu saraksts" jāattēlo dokumentu sarakstā?

Noteikumu Nr. 1019 261.punktā noteikts, ka dokumentu saraksts ir viens no tiem dokumentiem, kas ievietojams elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā. Savukārt šajā sarakstā norādāmi visi dokumenti, kas lietā ievietoti. Noteikumos Nr. 1019 nav noteikta prasība šajā sarakstā norādīt arī pašu sarakstu. Taču mērnieks to var norādīt. Jebkurā gadījumā nav uzskatāma par kļūdainu neviena no abām mērnieka rīcībām – ne norādot sarakstu, ne nenorādot to dokumentu sarakstā. Būtiski ir, lai dokumentu saraksts būtu sagatavots un ievietots lietā.

linija.png
 
(ievietots 15.04.2015)
Jautājums: Lūdzu Jūs izvērtēt sekojošu prasību pamatotību, citāti: "..datnes nosaukumā, pēc noteikumos norādītā, jānorāda _uzaic_kvits_.. ..dokumentu sarakstā jāiekļauj arī dokumentu saraksts _dok_sar_.." Runa ir par pasta darbinieka apliecinātu nosūtīšanai pieņemto vienkāršo uzaicinājumu vēstuļu sarakstu, kuru mēs saucām _vest_sar_ vai _uzaic_sar_ .

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 269. punktu dokumentu un datņu nosaukumus veido atbilstoši paraugam, kas publicēts VZD tīmekļa vietnē. Dokumentiem un datnēm, kas nav norādītas minētajā tīmekļa vietnē, nosaukumus veido, norādot kadastra apzīmējumu (bez atstarpēm, starpsvītrām u. tml.), lielo burtu "Z", saīsinātu dokumenta veida pierakstu un dokumenta datumu (formātā „ggggmmdd” bez punktiem, atstarpēm, starpsvītrām u. tml.).

Konkrētajā gadījumā, vēstuļu sarakstam, kas minēts Jūsu e-pasta vēstulē, publicētajā paraugā (tabulā) nav sniegts datnei lietojamais nosaukums. Līdz ar to, mērnieks rīkojas atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 269. punktam un nosaukumu veido atbilstoši šajā punktā noteiktajam principam. Jūs esiet rīkojies pareizi un vēstuļu (uzaicinājumu) sarakstu nosaucis par sarakstu, nevis par kvīti.

linija.png
 
(ievietots 15.04.2015)
Jautājums: Kamerāli pārzīmējot plānus, nesakrīt informācija par meža platībām robežu plānos un kadastra informācijā. Apmēram 0,5 ha ir "lauces", kura bija ielikta zem "meži". Apvidū noteikt kur beidzas lauce, kur mežs, ir neiespējami, viss ir aizaudzis. Vai zīmējot situācijas plānu var izmantot meža inventarizācijas projekta datus 10000 mērogā un pārnest uz situācijas plānu?

Atbilstoši jautājumā aprakstītajai situācijai, mērnieks ir konstatējis, ka zemes robežu plānā norādītā informācija neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) reģistrētajiem datiem, līdz ar to nav iespējama zemes robežu plāna kamerālā pārzīmēšana, neveicot situācijas plāna aktualizāciju.

Kārtību, kādā tiek veikta situācijas plānu aktualizācija nosaka  Noteikumu Nr. 1019 9. un 12. nodaļa. 

Noteikumu Nr. 1019 202. punkts pieļauj iespēju situācijas plānu aktualizācijai izmantot kartogrāfiskos materiālus, kas nodrošina šo noteikumu 178. punktā minētās precizitātes prasības, bet mērniekam ir jāizvērtē, vai izmantotajos materiālos ietvertā informācija pilnībā atbilst situācijai apvidū. Mērniekam jāņem vērā plāna aktualizācijai izmantojamo dokumentu sagatavošanas laiks. Ja mērnieka rīcībā esošie dokumenti  nesniedz nepieciešamo informāciju situācijas plāna aktualizēšanai, tad, lai iegūtu situācijas plāna aktualizēšanai nepieciešamo informāciju mērniekam atbilstoši  Noteikumu Nr. 1019 9.nodaļas prasībām jāveic zemes lietošanas veidu kontūru un situācijas elementu uzmērīšana apvidū. Mērnieks situācijas plānus aktualizē, pamatojoties uz apvidū iegūto informāciju par zemes lietošanas veidiem. Nav pieļaujama situācijas plānu aktualizācija tikai izmantojot dokumentus, nepārliecinoties par to atbilstību situācijai apvidū. Mērnieks uzmēra visas situācijas izmaiņas un ar kontrolmērījumiem pārliecinās, vai situācija apvidū atbilst situācijas plāna izgatavošanai izmantotajiem materiāliem. Ja zemes robežu plānā nav informācijas par ēkām, uzmēra arī apvidū esošās ēkas. Aktualizētā situācijas plāna titullapā mērnieks norāda datumu, kurā veikta situācijas aktualizācija un līdz ar to apliecina, ka situācijas plāns norādītajā brīdī atbilst situācijai apvidū. Ja konkrētajā gadījumā mērnieks apvidū konstatē, ka lauce ir aizaugusi, mērnieks lauci situācijas plānā neattēlo. 

Kadastra informācijas sistēmā dati par zemes lietošanas veidiem tiks aktualizēti pamatojoties uz mērnieka sagatavotajiem dokumentiem.

linija.png
 
(ievietots 30.03.2015)
Jautājums:  Kā pareizi veikt ezera sadali, ja lauzuma punkti atrodas ūdens teritorijā? Ko šādā gadījumā likt mērniecības datos?

Atbilde: Noteikumu Nr. 1019 162. punktam, nenostiprinātā robežpunkta koordinātas nosaka, uzmērot robežas punktu apvidū vai aprēķinot analītiski. VZD pieļauj, ka gadījumā, ja sadales rezultātā zemes vienības robežas neviens no jaunizveidotajiem robežpunktiem nebūs ar nostiprinājumu (piemēram, ezera vidū), mērījumi apvidū šajā daļā nebūs veikti, kā rezultātā par neveiktajām darbībām nebūs to dokumentāls atspoguļojums dokumentā – mērījumu dati, jo šie robežpunkti būs noteikti un koordinātes aprēķinātas analītiski.

linija.png
(ievietots 30.03.2015)
Jautājums: Ja zemes vienība atrodas Piedrujas pagastā, kāds pierobežas un pierobežas joslas platums zemes vienībai ir nosakāms?

Valsts robežas joslas platums, pierobežas joslā un pierobežā atrodošās administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības noteiktas Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”. 

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, Piedrujas pagastā ikvienai zemes vienībai visā tās platībā ir nosakāmi apgrūtinājumi ar kodiem: 7316120200 - pierobežas josla un 7316120300 – pierobeža.

linija.png

(precizēts 25.03.2015)
Jautājums: Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" pamata redakcijā bija paredzēta situācija, ka eksistē būves bez kadastra apzīmējumiem un tās tika attēlotas situācijas plānā ar attiecīgu apzīmējumu. Vēlākajās iepriekš minēto noteikumu redakcijās šāds apzīmējums likvidēts un situācija, kad uz zemes gabala atrodas būves, kuras pēc savām īpašībām un funkcionalitātes varētu tikt klasificētas kā mazēkas, nekur nav atrunāta. Līdz ar to praksē pastāv dažādi veidi, kā šāda situācija tiek interpretēta. Jautājums: pirmkārt, vai uz uzmērāmā gabala konstatētām ēkām, kam iespējams piemērot mazēkas apzīmējumu, jebkurā gadījumā (tajā skaitā, ja tas ir vecs malkas/krāmu šķūnis bez pamatiem) jāpieprasa būves kadastra apzīmējums? Otrkārt, vai būve bez kadastra apzīmējuma attēlojama situācijas plānā vai tikai mērījumus atspoguļojošajos failos?

Par 1.jautājumu:
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 171.2. apakšpunktu mērnieks uzmēra ēkas un ēkas daļas, savukārt inženierbūves uzmēra, ja ierosinātājs to ir pieprasījis. Noteikumu Nr. 1019 173.1. apkšpunktā noteikts, kā mērniekam tas jādara - t.i. būves un būves daļas uzmēra atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā. Savukārt Noteikumu Nr. 1019 174. punktā noteikts, ka pagalmus un tajos esošās būves uzmēra neatkarīgi no to aizņemtās platības. Tas nozīmē, ka mērnieks uzmēra arī mazēku (vienstāva ēku, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2 ).

Ministru kabineta 2012. gada 26. janvāra noteikumu Nr. 48  „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk Noteikumi Nr. 48) 6. punktā noteikts, kuras būves netiek kadastrāli uzmērītas.

Par 2.jautājumu:
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 16. pielikuma 2.7. apakšpunktu situācijas plāna grafiskajā daļā attēlo visas zemes vienības teritorijā uzmērītās ēkas un uzmērītās inženierbūves, norādot būvju kadastra apzīmējumus. 

linija.png
 
(ievietots 24.03.2015)
Jautājums: Mērniecības birojā ir vērsusies persona X, kurai ir mantojuma apliecība. Kadastra datos zemes lietojums ir mirušajai personai Y, kuras mantojumu ir pieņēmusi persona X. Vai mērnieks drīkst veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu, pamatojoties uz iesniegtajiem tiesiskā pamatojuma dokumentiem par zemes piešķiršanu personai Y un mantojuma apliecību, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos kā Ierosinātāju norādot mantinieku? Kadastra dati tiks aktualizēti reizē ar ZKU dokumentu reģistrāciju.
Jeb obligāti mantiniekam ir jāveic datu aktualizācija (maksas pakalpojums) - jāreģistrējas Kadastra datos kā zemes lietotājam un tikai tad jāveic mērniecība?

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 6. punktu līdz nekustamā īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes reformu un privatizāciju regulējošos likumos minētais zemes lietotājs ir kadastra subjekts, kuru Kadastra informācijas sistēmā ieraksta kā lietotāju. Zemes lietotājam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšanu, nekustamā īpašuma objekta veidošanu, kadastra datu aktualizāciju un šo datu labošanu, kā arī šā likuma 13., 14. un 31.1 pantā noteiktie pienākumi, viņš var veikt šā likuma 34. pantā noteiktās darbības.

Tas nozīmē, ka, lai mantinieks varētu ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, viņam ir jābūt reģistrētam kā kadastra subjektam (lietotājam) Kadastra informācijas sistēmā.

linija.png
 
(ievietots 24.03.2015)
Jautājums: Vai varat, lūdzu, konsultēt jautājumā par darba pāreju no viena SIA uz otru jaunizveidotu SIA? Tātad, esmu darbā SIA "AA", kā sertificēts mērnieks un saņemu uz šo firmu gan kadastra informāciju, gan arī nododu darbus, kā vienīgais šī SIA sertificētais mērnieks. Tagad esmu izveidojis SIA "BB", kurā esmu dibinātājs un vēlos pāriet uz SIA "BB", kā sertificēts mērnieks.
Kā precīzi veikt pārejas procesu, jo ir iesākties darbi SIA "AA" un ar manis pāriešanu uz SIA "BB", SIA "AA" nepaliek sertificēti mērnieki un tā attiecībā uz mērniecību pārtrauks darbību. Vai pastāv iespēja pabeigt darbus SIA "AA" un veikt darbus jau jaunā SIA "BB"? 

Sertificēts mērnieks var tikt nodarbināts (strādāt) vienlaicīgi vairākās firmās, bet firmām, kurās mērnieks strādā, noteikti jābūt līgumam ar VZD un līguma ietvaros noteiktajā sarakstā jābūt minētam šim mērniekam. Iesniedzot uzmērījumus VZD  tiek pārbaudīta mērnieka saistība ar uzņēmumu (firmu), kura iesniedz konkrētā mērnieka konkrēto darbu.

Jūsu minētajā gadījumā SIA „AA” mērniecības jomā var darboties tikai līdz brīdim, kamēr tajā strādā kaut viens sertificēts mērnieks, tātad, Jūs mērījumus šīs firmas vārdā (vai šī firma jūsu mērījumus) varat iesniegt līdz brīdim, kamēr Jūs esat darba attiecībās ar šo firmu. Līdzko jūsu darba attiecības tiek pārtrauktas, firmai nekavējoties (ja tas zināms jau iepriekš – savlaicīgi) jāinformē VZD par faktu, ka viņu pakļautībā vairs nestrādā neviens sertificēts mērnieks un līgums jāizbeidz. 

Savukārt SIA „BB” noteikti jāslēdz līgums ar VZD un tikai pēc attiecīgā līguma noslēgšanas un Jūs kā sertificēta mērnieka uzrādīšanas sarakstā, Jūs varēsiet SIA „BB” firmas ietvaros veiktos darbus iesniegt VZD.

Ņemot vērā minēto, šobrīd Jums:
1) Firmas „BB” vārdā uz e-pasta adresi klienti@vzd.gov.lv jāsūta pieteikuma veidlapa līguma slēgšanai;
2) Līdzko esat beidzis visus darbus firmā „AA” un izbeidzis darba attiecības ar „AA”, informējiet VZD (tas jādara „AA”) un līgums ar „AA” tiks izbeigts.

linija.png
 
(ievietots 13.03.2015)
Jautājums: Kā rīkoties situācija, kad VZD reģionālā nodaļa ir ar lēmumu atzinusi īpašuma tiesības, ir pašvaldības lēmums par zemes piešķiršanu (1992. gada), bet pašvaldības lēmumam nav atrodams grafiskais pielikums un pašvaldība, kura izdeva šobrīd kā atsevišķa pašvaldība neeksistē. Kuram no lēmumiem ir nepieciešams grafiskais pielikums un kurš to ir tiesīgs izdots?

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 282.1. apakšpunktu, ja ierosinātājs ir fiziska vai juridiska persona, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz vienu no šādiem ierosinātāja iesniegtajiem tiesiskā pamatojuma dokumentiem: kompetentās institūcijas lēmumu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) par zemes piešķiršanu lietošanā vai par īpašuma tiesību atjaunošanu un grafisko pielikumu vai VZD teritoriālās struktūrvienības sagatavoto lietošanā piešķirtās zemes robežu shēmu, ja lēmumam par zemes piešķiršanu lietošanā lauku apvidos nav pievienots grafiskais pielikums. Konkrētajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas tiesiskā pamatojuma dokuments ir kompetentās institūcijas lēmums (oriģināls vai tā atvasinājums) par zemes piešķiršanu lietošanā un tā grafiskais pielikums, kuru tiesības sagatavot ir tikai un vienīgi pašvaldībai.

VZD paskaidro, ka, ja pašvaldība vairs nav kā atsevišķa pašvladība, tad lēmuma grafisko pielikumu ir tiesības sagatavot bijušās pašvaldības tiesību pārņēmējam.

VZD savas kompetences ietvaros var:

  1. izpildīt pakalpojumu par arhīva dokumenta sagatavošanu, ja pieprasītā informācija ir par zemes vienību lauku apvidos un VZD rīcībā esošajā ar pašvaldības lēmumu apstiprinātajā zemes ierīcības pirmsprojektā vai zemes pārskata plānā IR attēlota ar pašvaldības lēmumu pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme;
  2. izpildīt pakalpojumu par izdrukas no kadastra kartes sagatavošanu, ja pieprasītā informācija ir par zemes vienību lauku apvidos un VZD rīcībā esošajā ar pašvaldības lēmumu apstiprinātajā zemes ierīcības pirmsprojektā vai zemes pārskata plānā NAV attēlota ar pašvaldības lēmumu pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme. Šī izdruka no kadastra kartes  pati par sevi nav uzskatāma par pašvaldības lēmuma grafisko pielikumu, bet pašvaldība ar savu lēmumu to var noteikt kā lēmuma par zemes piešķiršanu patstāvīgā lietošanā grafisko pielikumu, līdz ar to zemes lietotājam pēc izdrukas saņemšanas jāvēršas pašvaldībā.
linija.png
 
(ievietots 09.03.2015)
Jautājums: Kadastra informācijā punktā 5.2 uzrādīta īpašniekam nepiederoša būve, bet, veicot uzmērīšanu dabā, tā nav konstatēta. Vai šo būvi parāda kā apgrūtinājumu, ja parāda, tad kā?

Ja nav objekta, tad arī apgrūtinājumu "zemes īpašniekam nepiederoša būve" apgrūtinājumu plānā nenorāda.

Lai būve tiktu dzēsta arī Kadastra informācijas sistēmā, mērnieks var iesniegt kadastra subjekta iesniegumu VZD un zemesgrāmatu nodaļai (notariāli vai bāriņtiesas apliecinātu vai kā edoc), klāt pievienojot pašvaldības būvvaldes izdotu dokuments par būves neesību. Ja kadastra subjekts noformē iesniegumu klātienē - VZD KAC, tad tas nav obligāti noformējams kā e-doc vai ar notāra vai bāriņtiesas apliecinātu personas parakstu.

Vairāk par vienoto procedūru būves dzēšana Kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā skatīt VZD mājas lapā (http://www.vzd.gov.lv/lv/e-konsultants/skaidrojumi/izmainas-proceduras/) -> Informācija par pakalpojumiem Ēkas dzēšana.

linija.png

(ievietots 09.03.2015)
Jautājums: Noteikumu Nr. 1019 11. pielikumā "Robežzīmju paraugi" ir robežzīme vietām ar cieto segumu - metāla tapa, bet 130. punktā nav norādīts saīsinājums šādai robežzīmei. Vai mērnieks var lietot savu saīsinājumu, piemēram, mt - metāla tapa?

Gadījumā, ja Noteikumu Nr. 1019 130. punktā nav norādīts robežzīmes saīsinājums, mērniekam ir tiesības izmantot savu robežzīmes apzīmējumu. Šajā gadījumā tas būs mt (metāla tapa). Arī šādā situācijā, kad tiek izmantots robežzīmes apzīmējums, kas nav norādīts minētajā punktā, mērniekam nepieciešams robežas noteikšanas aktā, sadaļā „Robežpunktu nostiprinājumi” norādīt robežzīmes nostiprinājuma apzīmējuma skaidrojumu (Noteikumu Nr. 1019 10. pielikuma 1.7. punkts).

linija.png
 
(ievietots 09.03.2015)
Jautājums: Ierosinātājs ar tiesas lēmumu panāca, ka pagasta uzliktais ceļa servitūts, kas gāja cauri visam īpašumam, tika atcelts. Sagatavojot apgrūtinājumu plānu, teritorijas plānojumā šim pašam ceļa ir norādīta sarkanā līnija (ceļš ir ierosinātāja un tā nav iela). Kā rīkoties, vai būtu jāliek sarkanā līnija (atbilstoši teritorijas plānojumam) kā apgrūtinājums vai tomēr nē?

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1. panta 13. punktu, sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka vietējā pašvaldība. Savukārt pašvaldība šo teritoriju plāno atbilstoši nepieciešamībai. VZD Kadastra departaments pieļauj, ka sarkano līniju atrašanās vieta nav saistāma ar konkrētu objektu vai tiesību – kā šajā gadījumā ar izbeigto servitūta tiesību uz ceļu. Ņemot vērā minēto, VZD Kadastra departaments iesaka vērsties konkrētajā pašvaldībā, lai noskaidrotu zemes vienībā esošos apgrūtinājumus.

linija.png
 
(ievietots 26.02.2015)
Jautājums: Kā jārīkojas, noformējot situācijas plānu? Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 16. pielikuma punkts 2.4. nosaka, ka situācijas plāna grafiskajā pusē jāattēlo uzmērītie situācijas elementi (izņemot inženierkomunikācijas)un šo Ministru kabineta noteikumu punkts 215.1 nosaka, ka inženierkomunikācijas uzmēra vai informāciju par inženierkomunikācijām mērnieks izmanto tikai nekustamā īpašuma apgrūtinājuma teritorijas noteikšanai. Uzmērītās inženierkomunikācijas attēlo mērījuma abrisa datnē vai – pēc ierosinātāja pieprasījuma – apgrūtinājumu plānā. Apakšzemes inženierkomunikācijas uzmēra, ja ierosinātājs ir nodrošinājis, ka objektu atrašanās vietas apvidū ir viennozīmīgi identificējamas.
Lūdzu skaidrot vai pareizi saprasta situācija – situācijas plānā netiek attēlota neviena no inženierkomunikācijām – ne gaisvadu elektrolīnijas un telefona kabeļi, ne apakšzemes komunikācijas un tās attēlojamas tikai apgrūtinājumu plānā pēc īpašnieka pieprasījuma?

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 2014.gada februāra grozījumiem ir izmainīta situācijas un apgrūtinājumu plānos ietveramais saturs. Tātad - situācijas plānā netiek attēlotas inženierkomunikācijas (atbilstoši šobrīd spēkā esošajām būvniecību regulējošo normatīvos aktos sniegtajām definīcijām – inženiertīkli), bet tikai inženierbūves, ja to ir prasījis ierosinātājs. Savukārt apgrūtinājumu plānā tiek attēlota apgrūtinājumu izraisošā objekta aizsargjosla un inženiertīklus var attēlot ar nosacījumu, ja to ir prasījis ierosinātājs. Savukārt mērījumi par inženiertīkliem tiek jebkurā gadījumā attēloti mērījuma abrisa datnē.

Līdz ar to VZD Kadastra departaments apliecina - jā, situācija par attēlojamo informāciju situācijas un apgrūtinājumu plānos ir saprasta pareizi. 

Papildus jānorāda gan, ka, saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīviem aktiem, inženiertīkls var būt arī inženierbūve un otrādi, kā arī var būt situācija, kad inženiertīkls ir vienlaicīgi arī inženierbūve. Piemēram: tilts ir inženierbūve, bet nav inženiertīkls, gaisvada elektrolīnija pāri tīrumam ir gan inženierbūve, gan inženiertīkls, savukārt gaisvada līnija pilsētā no ēkas uz ēku (arī ēkas iekšienē izvietotais elektrotīklojums) ir vienīgi inženiertīkli.

linija.png
 
Līdz šim plānos robežas, kas noteiktas pa situācijas elementiem, tika attēlotas ar raustītu līniju. Jaunā specifikācija vairāk šādu apzīmējumu neparedz. Kā rīkoties, veicot plānu kamerālu pārzīmēšanu - robežu zīmēt ar raustītu līniju, vai ar nepārtrauktu?

Veicot kamerālo pārzīmēšanu mērnieks zemes robežu plāna grafiskajā daļā saglabā tādus pašus apzīmējumus, kādi izmantoti izgatavojot pirmreizējo zemes robežu plānu. Ja nepieciešams veikt  situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju, dokumentus, kuri tiek aktualizēti, sagatavo atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 15. pielikumam, savukārt dokumentus, kurus kamerāli pārzīmē, sagatavo saglabājot tajā visu iepriekšējo informāciju. 

linija.png
 

Jautājums: Kadastra informācija ņemta 18.02.2012, bet apsekošanas un noteikšanas akti, robežplāni sagatavoti 16.10.2014. Viens no kopīpašniekiem tikai taad parakstījis plānus un attiecīgi mērniecības lietu reģistrācijai var nodot tikai tagad. Vai ir jāpieprasa jauna kadastra informācija?

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 29. punktu kadastra informācija ir derīga divus gadus no tās sagatavošanas dienas. Ja kadastra informācijas zemes kadastrālajai uzmērīšanai ir izsniegta 2012. gada 18. decembrī, tad šobrīd tā vairs nav derīga un ir jāpieprasa jauna kadastra informācija. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 30. punktu, pēc šo noteikumu 29. punktā minētā termiņa mērnieks vai komersants atkārtoti pieprasa Noteikumu Nr. 1019 22. punktā minēto kadastra informāciju. Ja informācija par uzmērāmo zemes vienību ir mainījusies (piemēram, situācija, apgrūtinājumi, pierobežnieki), mērnieks sagatavo jaunus vai precizē izgatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 5.11. apakšpunktam mērnieka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi noslēdzas ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu VZD teritoriālajā struktūrvienībā. Tas nozīmē, ka kadastra informācijai ir jābūt derīgai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas iesniegšanas brīdī VZD struktūrvienībā.

linija.png
 

Jautājums sakarā ar VZD publicētajiem metodiskajiem norādījumiem par paraksttiesību pārbaudi, kuros nav norādes, uz kādiem ZKU dokumentiem tas attiecināms: „Tā kā VZD ir pieejami Uzņēmuma reģistra dati, tad gadījumā, ja mērnieks personas paraksttiesības pārbaudījis atbilstoši informācijai no minētā reģistra vai Lursoft, tad elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai var nepievienot pilnvaras, bet paraksta zonā, blakus personas parakstam un tā atšifrējumam, mērniekam jānorāda: „paraksttiesības pārbaudītas (norādot informācijas avotu un konkrētu datumu)”.

Vai šāda norāde „paraksttiesības pārbaudītas (norādot informācijas avotu un konkrētu datumu)” ir jānorāda arī uz pārzīmētā zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāna (plāniem) gadījumos, kad netiek sastādīti zemes robežu apsekošanas, atjaunošanas akti un sagatavotais pārzīmētais plāns (plāni) ir vienīgais Mērnieka sastādītais dokuments, uz kura titullapas parakstās ierosinātāja paraksttiesīgā persona?

VZD paskaidro, ka norāde „paraksttiesības pārbaudītas …” ir jānorāda katrā dokumentā, kurā ir parakstījusies persona, kuras paraksttiesības pārbaudītas atbilstoši informācijai no Uzņēmuma reģistra vai Lursoft. Kadastra departaments paskaidro, ka katrs parakstītais dokuments ir atsevišķi sagatavots dokuments ar juridisko spēku un vienā vietā norādīts apliecinājums par paraksttiesību pārbaudi neattiecas uz citos dokumentos norādītā paraksta tiesību pārbaudi.

Līdz ar to minētā norāde norādāma arī pārzīmētā zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāna paraksta zonā, blakus personas parakstam un tā atšifrējumam.

linija.png
 

Vēlos jautāt kā mērniekam jārīkojas kamerāli pārzīmējot plānus – vai kamerāli pārzīmējot plānus no vecā plāna jāpārnes tikai informācija vai arī plāna noformējums – robežpunktu numuru lielums, pierobežnieku maiņas vietas bultiņas izskats un lielums, zemes lietošanas veidu apzīmējums un lielums, malu garumu ciparu lielums utt.?

Jā - kamerāli pārzīmējot mērnieks pārnes jaunajā dokumentā visu informāciju, kas attiecināma uz zemes vienību un iepriekš izgatavoto zemes robežu plānu, saprotot, ka svarīgākais šajā procesā ir plāna būtība un tā satura saglabāšana, nevis tā noformējums un veids, ar kādu tas tiek panākts. Vienlaicīgi VZD Kadastra departaments iesaka, ņemot vērā tehniskās iespējas, pēc iespējas tuvināti attēlot pārnesamo informāciju iepriekšējā dokumentā attēlotajai informācijai, papildus ievērojot Noteikumu Nr. 1019 255. punktā noteiktās prasības.

 linija.png

(ievietots 20.02.2015)
Tiek veikta zemes vienības, kura robežojas ar valsts robežjoslu, pirmreizējā uzmērīšana. Kā mērniekam jārīkojas, veicot robežu izvērtēšanu un secinot, ka valsts robežjoslas novietojums neatbilst šodien spēkā esošajam Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta 2. daļai (ja valsts robeža noteikta pa upes (izņemot publiskās upes), strauta vai kanāla vidu, valsts robežas josla nosakāma no ūdensteces krotes vai krasta līnijas; zemes un ūdens virsmas platība starp ūdensteces krotes vai krasta līniju un valstu robežu papildus iekļaujama robežas joslā)?

Noteikumi Nr. 1019 paredz papildus prasības, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus zemes vienībās, kas robežojas ar demarķēto valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu. Līdz ar to skaidrojums attiecināms tikai uz zemes vienībām, kuras robežojas ar valsts robežas joslas robežu un tiek veikta pirmreizējā kadastrālā uzmērīšana.

Jautājumā norādīts, ka tiek veikta zemes vienības pirmreizējā robežu noteikšana. Tātad mērniekam ir jāvērtē vai iepriekš noteiktā robeža atbilst uzmērāmās zemes vienības robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma grafiskajam pielikumam un uzmērāmās zemes vienības robežas noteikšanas brīdī spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Mērnieks nevar noteikt zemes vienības robežu, kas ir pretrunā normatīviem aktiem zemes vienības robežas noteikšanas brīdī. Tātad, uzmērāmās zemes vienības pirmreizēji noteiktai robežai ir jāatbilst gan Latvijas Republikas valsts robežas likumam, gan Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumiem Nr. 550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”. Ja mērnieks, izvērtējot dokumentus un veicot mērījumus apvidū, konstatē, ka iepriekš noteiktā valsts robežas joslas robeža atbilst uzmērāmās zemes vienības robežas noteikšanas laikā (pašlaik) spēkā esošajiem normatīviem aktiem (Latvijas Republikas valsts robežas likumam, Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumiem Nr. 550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” ), ir veiktas visas Noteikumu Nr. 1019 17.3. apakšpunktā norādītās darbības, saņemts pozitīvs atzinums par zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā pret valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu, un, ja šī robeža atbilst iepriekš noteiktajai valsts robežas joslas robežai apvidū un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos, mērnieks atzinumu par robežu neatbilstību un robežu neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo. Šodien noteiktajai uzmērāmās zemes vienības robežai jāatbilst šodien spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un gadījumos, kad tā neatbilst iepriekš noteiktajai valsts robežas joslas robežai, mērniekam ir jāsagatavo Noteikumu Nr. 1019 4.5. apakšnodaļā norādītie dokumenti. Ja iepriekš noteiktā valsts robežas joslas robeža neatbilst šodien spēkā esošajiem normatīviem aktiem, mērniekam ir atzinumā par robežu neatbilstību jānorāda šī neatbilstība - kā pamatojums, kāpēc mērnieks nevar pieslēgties iepriekš noteiktajai valsts robežas joslas robežai.

VZD paskaidro, ka mērnieks nevar apstrīdēt robežas, bet tikai izvērtēt robežu atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentam un spēkā esošiem normatīviem aktiem, kas ir spēkā pašlaik veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, gan bija spēkā veicot iepriekšējās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības. Tāpat mērniekam pieslēdzoties valsts robežas joslas robežai ir būtiski saņemt pozitīvu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras atzinumu, jo bez šāda atzinuma VZD nevarēs veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas reģistrāciju.

linija.png
 
(ievietots 20.02.2015)
Jautājums: Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 16. pielikuma 2.4 punktu, situācijas plāna grafiskā attēlojuma pusē nav jāattēlo inženierkomunikācijas, bet saskaņā ar 2.7 punktu situācijas plāna grafiskā attēlojuma pusē ir jāattēlo arī uzmērītās inženierbūves. Būvniecības likuma 1. panta 19. punkts līdz 01.10.2014. noteica, kas ir inženierkomunikācija. Pašreiz spēkā esošajā Būvniecības likumā vairs nav termina „inženierkomunikācija”. Saskaņā ar spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 2.16. punktā izskaidrots termins „inženiertīkls”. Savukārt spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” pielikuma 125. punktā skaidrots, kas ir „inženierbūves”.
Vai sastādot situācijas plānu jāvadās pēc Noteikumu Nr. 1019 16. pielikuma 2.4. punkta vai 2.7. punkta?

Noteikumu Nr.1019 9.nodaļā noteikts, kādus situācijas elementus mērnieks uzmēra - tur nav noteikts, ka mērniekam jāuzmēra inženiertīkli. Atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 171.2.7. apakšpunktam, mērnieks inženierbūves uzmēra tikai atbilstoši ierosinātāja pieprasījumam. Līdz ar to situācijas plānā ir iespējams attēlot tikai to, kas ticis uzmērīts - šādā gadījumā, piemēram, elektrolīnija (kas, atbilstoši definīcijām ir gan inženierbūve, gan inženiertīkls) situācijas plānā netiks attēlota, bet apgrūtinājumu plānā elektrolīnija tiks attēlota kā apgrūtinājumu izraisoša objekta aizsargjosla. Kas attiecināms uz inženierbūvju attēlošanu situācijas plānā – ja mērniekam pēc pieprasījuma ir uzmērīta inženierbūve, tad, atbilstoši 16. pielikuma 2.7. apakšpunktā noteiktajam, to attēlo situācijas plānā.

Būvju un tai skaitā arī inženierbūvju klasifikācija atbilstoši to lietošanas veidam noteikta Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1620  „Noteikumi par būvju klasifikāciju”.

linija.png
 
(ievietots 12.02.2015)
Jautājums: Vai zemes robežu plānā un apgrūtinājumu plānā jānorāda situācijas elementa apraksts?

Noteikumu Nr. 1019 192. un 210. punkti nosaka, ka gan zemes robežu plāns, gan apgrūtinājumu plāns ir jāsagatavo atbilstoši sekojošiem pielikumiem - zemes robežu plāna sagatavošanai jāizmanto Noteikumu Nr. 1019 14. un 15. pielikumu, savukārt apgrūtinājumu plāna sagatavošanai - šo noteikumu 15. un 17.pielikumu. Kā norādīts, minēto plānu grafiskajā daļā attēlo situācijas elementus, pa kuriem ir noteikta robeža.

Noteikumos Nr. 1019 nav noteikts, ka plānos ir jānorāda situācijas elementa apraksts, jeb situācijas elementa raksturojošie dati Noteikumu Nr. 1019 12. pielikumā ir noteikts, ka šādai informācijai ir jābūt mērījumu abrisa datnē. Taču saprotot, ka situācija plāna mērķis ir attēlot zemes lietošanas veidus zemes vienībā un visus uzmērītos situācijas elementus, tad pilna informācija par tiem iegūstama tikai no norādītajiem to raksturojošajiem datiem (apraksta). Līdz ar to Kadastra departaments iesaka arī zemes robežu plānā un apgrūtinājumu plānā attēloto situācijas elementu aprakstu lietot, lai ierosinātājam nodrošinātu šo plānu vieglāku uztveramību un lasāmību.

linija.png
 
(ievietots 12.02.2015)
Jautājums: Tiek veikta vienkāršotā uzmērīšana, sadalot zemes vienību divās daļā, no kurām viena tiek instrumentāli uzmērīta, bet otra kamerāli pārzīmēta. Posmā, kurā zemes vienības tiek sadalītas, mainījies pierobežnieks (notikusi sadale un robežu plānā attēlotās robežojošo zemes vienību bultas neatbilst kadastra kartes informācijai). Vai sadalāmās (ierādāmās zemes vienības) robežu plānā pierobežnieka bulta jāattēlo atbilstoši kadastra kartes datiem vai atstāt tā, kā vecajā plānā, neņemot vērā izmaiņas kadastra informācijas sistēmā?

Noteikumu Nr. 1019 248. punktā noteikts, ka, vienkāršotās uzmērīšanas gadījumā zemes vienībai, kura netiek instrumentāli uzmērīta, bet tiek kamerāli pārzīmēta, robežu izvērtē robežposmiem, kuros tiek noteikti jauni robežpunkti, un kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai robežlīnijai. Pārējiem robežposmiem veic kamerālo pārzīmēšanu. Savukārt 249. punktā norādīts, ka sadales gadījumā robežu noteikšanas aktu posmā, kurā netiek veikta vienkāršotā uzmērīšana, sagatavo, pārrakstot informāciju no iepriekšējā zemes robežu ierādīšanas vai robežu noteikšanas akta un papildinot ar informāciju par jaunu robežposmu vai robežposma likvidēšanu un par apvidū likvidētajām robežzīmēm.
Tā kā tiek noteikts jauns robežpunkst uz esošas robežas, tad jāveic ir robežas posma apsekošana, ņemot vērā aktuālo Kadastra informāciju. Un pamatojoties uz šiem apsekošanas datiem, apsekotajā posmā dati par pierobežniekiem attēlojami robežu plānā. Attiecīgi, ja atbilstoši kadastra kartei kādā citā posmā, kas neskar vienkāršotās uzmērīšanas sadales posmu, ir jauns pierobežnieks (notikusi sadale vai apvienošana), tad šo informāciju bez izvērtēšanas darbībām nevar iekļaut aktos un plānā, bet šajā posmā jāveic kamerāla pārzīmēšana. 

linija.png
 
(ievietots 11.02.2015)
Jautājums: Tiek veikta kadastrālā uzmērīšana zemes vienībai, kurai robežas iepriekš ierādītas. Kuri robežpunktu numuri attēlojami apsekošanas akta robežu shēmā? Ierādītai (uzmērāmās un blakus esošo zemes vienību numuri) vai jaunie, instrumentāli uzmērītie numuru, vai arī abi? Un kā jāraksta robežu apraksts? Minot tikai ierādītos numurus vai arī instrumentāli uzmērītos? Un Atzinuma daļā, uz kuriem numuriem jāatsaucas par atbilstību noteikumiem?

VZD Kadastra departaments informē, ka par uzdoto jautājumu ir ievietota informācija un ieteikumi VZD mājas lapā, skatīt > Informācija profesionāļiem > Zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem > Par aktiem:

Arī gadījumā, kad jāsastāda tikai un vienīgi apsekošanas akts (ierādīta zemes vienība tiek uzmērīta), robežpunktu numurēšanā izmantojama VZD mājas lapā sniegtā informācija un numuru veidošanas principi. Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav strikti noteikti principi un veidi, kā mērniekam jānumurē apsekojamās zemes vienības robežpunkti un, kā tas attēlojams apsekošanas aktā, mērnieks var izvēlēties veidu, kā to darīt, vienlaicīgi saglabājot sastādīto aktu mērķi - lai visi mērnieka konstatētie fakti apvidū būtu saprotami norādīti un, no attēlotās informācijas būtu saprotams mērnieka pieņemtais lēmums par robežzīmju atbilstību gan normatīvo aktu prasībām, gan attiecīgajiem dokumentiem - iepriekš sastādītajiem aktiem un izgatavotajiem plāniem. Savukārt no jauna piešķirtie robežpunktu numuri šajā gadījumā pirmo reizi tiks norādīti zemes robežu plānā un robežpunktu koordinātu sarakstā. Piešķirto jauno robežpunktu numuru attēlošana apsekošanas aktā (ar domu, ka tie tiek saglabāti noteikšanas aktā un plānā) ir ieteikums, jo ne vienmēr to mērnieks varēs realizēt - īpaši zemes vienībām ar lielu platību un sarežģītu konfigurāciju.

linija.png
 
(ievietots 09.02.2015)
Jautājums: Jautājums par kadastrālās uzmērīšanas dokumentu „A” daļas sagatavošanas izmaiņām no 01.01.2015. Vai, apliecinot papīra formas dokumenta elektronisko kopiju, pievienojot tam apliecinājuma uzrakstu pirms šī dokumenta pakotnes parakstīšanas ar mērnieka drošo elektronisko parakstu, pievienotā apliecinājuma uzrakstam jābūt kā atsevišķai datnei (.edoc pakotne sastāvēs no divām datnēm) vai to var apvienot vienā kopējā datnē ar apliecināmā dokumenta elektronisko kopiju (.edoc pakotne sastāvēs no vienas datnes)?

Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” (turpmāk  - Noteikumi Nr. 473) 13.2. apakšpunktā noteikts, ka papīra formā sagatavota dokumenta elektroniskās kopijas pareizību apliecina atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, apliecinājuma uzrakstu noformējot vienā no šādiem veidiem:

  • 13.21. atsevišķā datnē, ko kopā ar papīra formā sagatavota dokumenta elektronisko kopiju paraksta kā vienu datni;
  • 13.22. uz papīra formā sagatavota dokumenta elektroniskās kopijas šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minētajā formātā un to parakstot.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā publicētas Elektronisko dokumentu noformēšanas un aprites vadlīnijas (17.11.2011. redakcija) (turpmāk - vadlīnijas), kas izstrādātas ar mērķi skaidrot normatīvajos aktos noteiktās prasības elektronisko dokumentu izstrādei, noformēšanai un apritei, sniedzot uzskatāmus piemērus šo prasību piemērošanai.

Vadlīniju 4.5. nodaļā noteikts, ka papīra formā sagatavota dokumenta elektroniskās kopijas apliecinājuma uzrakstu noformē:

  • atsevišķā datnē, ko kopā ar kopiju paraksta ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu kā vienu datni — gadījumos, ja iestādei ir EDOC formāta dokumentu radīšanas un parakstīšanas līdzekļi (sk.attēlu zemāk) EDOC1.png
  • uz papīra formā sagatavota dokumenta elektroniskās kopijas PDF formātā, pievienojot drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, ja iestādei ir programmatūras rīki, kas nodrošina PDF dokumentu satura pievienošanu un parakstīšanu (sk.attēlu zemāk)  EDOC2.png

Detalizēta informācija par papīra formā sagatavota dokumenta elektronisko kopiju apliecināšanu pieejama arī minēto vadlīniju 1. un 2. pielikumā. 

VZD paskaidro, ka mērnieks drīkst apliecināt papīra formā sagatavota dokumenta elektroniskās kopijas abos minētajos variantos. Tie ir tehniskie risinājumi papīra formas dokumentu elektroniskas kopijas sagatavošanai un ir atkarīgi no personai pieejamās programmatūras un tās nodrošinātajiem rīkiem dokumentu kopiju noformēšanai.

linija.png
 
(ievietots 09.02.2015)
Jautājums:  Veicot zemes vienības A kadastrālo uzmērīšanu, zemes robežu plānā un kadastra informācijas sistēmā parādās, ka ir ceļa servitūts, bet Zemesgrāmatā nav ieraksts par ceļa servitūtu. Kā šādā gadījumā rīkoties?

Lai apgrūtinājumu plānā attēlotu servitūtu, ir nepieciešams pārliecināties par tā nodibināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
1996. gada 1. decembrī izgatavotajā zemes vienības A zemes robežu plānā attēlots ceļa servitūts, atbilstoši kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums: ceļa servitūta teritorija - 0,008 ha, kods – 7315030100.
Savukārt Ikšķiles lauku teritorijas zemes komisijas 1997. gada 11. augusta lēmumā Nr. 1 (protokols Nr.1 &2.5) „Par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu” minēts, ka uz zemes vienības atrodas servitūta ceļš - 0.04 km (pielikumā apbūves gabala robežu plāns mērogā 1:1000 ar eksplikāciju).
Noteikumu Nr. 1019 215.5. apakšpunktā noteikts, ka apgrūtinājumu plānā attēlo visus nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot: dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu, arī servitūta nodibināšanu, ja tas nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā un ierakstīts zemesgrāmatā.
Ņemot vērā, ka ar Ikšķiles lauku teritorijas zemes komisijas 1997. gada 11. augusta lēmumu Nr. 1 ir nodibināts ceļa servitūts, uzskatāms, ka servitūts nodibināts uz likuma pamata, kā tas noteikts Civillikuma 1231. pantā un ir attēlojams apgrūtinājumu plānā.
Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas tiešsaistes datiem minētais servitūts zemesgrāmatā nav reģistrēts. Civillikums paredz, ka servitūts ir nodibināts un saistošs abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā un līdz brīdim, kamēr ceļa servitūta tiesības nav reģistrētas zemesgrāmatā, starp pusēm pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatā var pieprasīt katra puse.

linija.png
 
(ievietots 09.02.2015)
Jautājums: Kā jārīkojas situācijā, kad, uzmērot ēkas, kāda no ēkām neiekļaujas plānā attēlotajā robežā (kadastra kartē)?

Lai iegūtu situācijas plāna aktualizēšanai nepieciešamo informāciju, mērniekam atbilstoši Noteikumu Nr.1019 9.nodaļas prasībām jāveic zemes lietošanas veidu kontūru un situācijas elementu uzmērīšana apvidū. Aktualizējot situācijas plānu, mērniekam darbības jāveic atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 prasībām, neatkarīgi no tā, ar kādu precizitāti bija noteiktas zemes vienības robežas (ierādītas vai uzmērītas).
Aktualizējot situāciju zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, zemes vienības robežas situācijas plānā attēlo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās robežas. Tātad situācijas plāna izgatavošanai par pamatu jāņem zemes robežu plānā attēlotās ierādītās robežas un nav jāvērtē kadastra kartē attēlotās robežas, kā arī nav jāvērtē, vai uzmērītās ēkas iekļaujas kadastra kartē attēlotajās robežās.
Aktualizētā situācijas plāna zemes lietošanas veidu platību summai (eksplikācijas kopplatībai) jāsakrīt ar zemes vienības kopplatību, bet nesaisti jāizlīdzina proporcionāli zemes lietošanas veidu platībām. Zemes lietošanas veida kontūras platības aprēķina atbilstoši precizitātei, ar kādu noteikta zemes vienības platība. Tā kā instrumentāli uzmērītie situācijas elementi visdrīzāk precīzi neiekļausies ierādītās zemes vienības robežās, uzmērītie situācijas elementi un kontūras ir „jāiegroza” zemes robežu plānā attēlotajās robežās.
VZD paskaidro, ka gadījumos, kad mērnieks konstatē, ka nav iespējams veikt situācijas aktualizāciju zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, mērnieks par to informē ierosinātāju un vienojas par zemes vienības robežas sakārtošanu, veicot instrumentālu uzmērīšanu un iegūstot aktuālus datus arī par zemes vienības robežu.

linija.png

(ievietots 09.02.2015)
Jautājums: Īpašumam ir divi dažādi plāni, kas atšķiras ar apgrūtinājumu pierakstu, kā arī kadastra informācijā ir apgrūtinājums - koplietošanas ceļš. Kādu apgrūtinājuma pierakstu izvēlēties sadales gadījumā? Ceļa servitūts vai cita veida apgrūtinājums?

Ievērojot Noteikumu Nr. 1019 215.1.apakšpunktu, apgrūtinājumus plānā attēlo, izmantojot informāciju par zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem. Līdz ar to, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanā turpmāk Jums ir jāizmanto apgrūtinājums - 061001 - cita veida apgrūtinājums - koplietošanas ceļš.

linija.png
 
(ievietots 09.02.2015)
Jautājums: Tiek veikta pirmreizējā uzmērīšana. Apsekojamajā robežu posmā atrodas robežzīme, kas uzmērīta LKS92 koordinātu sistēmā, un tā ir saistoša diviem pierobežniekiem - zemes vienībai "B" un zemes vienībai "A".
Zemes vienība "A" ir uzmērīta 2005. gadā, un robežpunta koordināta LKS92 sistēmā uzrādīta robežu plānā. Spriežot pēc mērījumu datiem, mērniecība veikta ar vienfrekveņču GPS uztvērēju "Aztech". Zemes vienība "B" ir uzmērīta 2008. gadā. Koordināta robežu plānā robežpunktam atšķiras par 3.5m attiecībā pret zemes vienības "A" 2005. gadā sastādīto robežu plānu. Robežu uzmērīšanas lietā ir ievietoti kontrolmērījumi, kā arī akts par veiktajiem kontrolmērījumiem un koordinātu atšķirībām, kurā ir minēti vairāki robežpunkti, tostarp arī minētais robežpunkts. Mērniecība ir veikta ar elektronisko tahimetru.
Dabā robežzīme ir saglabājusies, tās nostiprinājuma veids atbilst robežu noteikšanas aktos minētajam. Robežpunkta koordinātas atbilst zemes vienības "B" 2008. gadā robežu plānā uzrādītajām koordinātām.
    1.Vai veicot robežu priekšizpēti ir jāsastāda Akts par konstatēto robežu neatbilstību (atbilstoši 56.1. punkta prasībai)?
     2.Vai ir jāveic robežu neatbilstības novēršana un jāsastāda atzinums par robežu neatbilstību?
  1. Ja priekšizpētē ir konstatēta zemes robežu plānu savstarpēja neatbilstība, ir jāsagatavo akts par konstatēto robežu neatbilstību un tā kopija jānosūta attiecīgā robežposma pierobežniekam kopā ar uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. Ievērojot  Noteikumu Nr. 1019 5. pielikuma 1.6.2. apakšpunktu, norādams par jau  2008. gadā konstatētajam neatbilstībām.
  2. Šajā gadījumā svarīgi ir izvērtēt vai par 2008. gadā konstatēto koordinātu neatbilstību ir informēts kļūdainās zemes vienības īpašnieks (ir piedalījies un parakstījis robežu apsekošanas aktu un šī  akta atzinumā ir norādīta robežpunkta neatbilstība zemes robežu plānam - ja nav,  neatbilstība jārisina atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 281.11. apakšpunktam,  4.5. nodaļā noteiktajam - jāsastāda Atzinums par robežu neatbilstību, Robežu neatbilstības novēršanas akts). Mērniekam ir jāinformē pierobežnieki par konstatēto neatbilstību un robežas apsekošanā jāuzklausa un robežas apsekošanas aktā jāfiksē viņu viedoklis par robežas novietojumu. Ja apsekošanas aktā būs norādīts pierobežnieku viedoklis, mērnieks atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 99.punktam var pieņemt lēmumu vai konkrētajā gadījumā ir robežu neatbilstība vai koordinātu neatbilstība un Atzinumā par robežu neatbilstību, sniedzot robežzīmei zemes robežu plānā norādītās kļūdainās koordinātas vietas raksturojumu - robežzīmes nostiprinājuma un kupicas palieku neesamību (mežā –robežstigu esamību no šīs vietas virzienā uz blakus robežzīmēm). Ja mērnieks atzīst, ka ir koordinātu neatbilstība, Atzinumā par robežu neatbilstību mērnieks norāda pierobežnieku viedokli par robežas novietojumu, norāda neatbilstības apjomu, zemes vienību, kuras plāns nav sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja gadījumā ir iepriekš sagatavots dokuments par konstatētu koordinātu neatbilstību un veiktiem kontrolmērījumiem, tad tas šajā gadījumā jānorāda Atzinumā par robežu neatbilstību. Mērnieka tālākās darbības un pieņemtais lēmums pamatojas uz iepriekš sagatavotajos zemes kadastrālas uzmērīšanas dokumentos (2008. gada robežu apsekošanas akta  atzinumā un šajā  gadījumā arī aktā par veiktajiem kontrolmērījumiem un koordinātu atšķirībām) ietvertās informācijas. Ja 2008. gadā par konstatēto koordinātu neatbilstību, tika informēts īpašuma „A” īpašnieks, mērnieks to norāda Atzinumā par robežu neatbilstību un pieņem lēmumu turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, izmantojot robežpunktam 2008. gadā noteiktās koordinātas un robežu neatbilstības novēršanas aktu var nesastādīt. Lai par mērnieka pieņemto lēmumu būtu informēts īpašuma „A” īpašnieks, viņam jānosūta Atzinums par robežu neatbilstību.
linija.png
 
(ievietots 06.02.2015)
Jautājums: Vai pēc grozījumiem katrā elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā (EZKUL) vajag likt elektroniski parakstītu pašvaldības pārstāvja pilnvaru ar faila nosaukumu KA_Z_pilnv_Uzvards_DAT.pdf? Vai nevar uztaisīt vienu edoc ar kopijas apliecinājumu un katrā EZKUL lietā to pielikt klāt? Ja var, tad ar kādu faila nosaukumu?

Ar Noteikumu Nr. 1019 grozījumiem noteikumu 261.1 apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā. Turpmāk EZKUL ievieto ar drošu elektronisko parakstu (ar laika zīmogu) parakstītu pakotni ar katru dokumenta elektronisko kopiju un apliecinājuma uzrakstu, ja tie sākotnēji ir sagatavoti papīra formā.

Līdz ar to no 2015. gada 1. janvāra katram papīra formas dokumentam jāizveido elektroniskā kopija (PDF vai TIFF formātā), jāpievieno apliecinājuma uzraksts un abi kopā jāparaksta ar vienu drošu elektronisko parakstu (ar laika zīmogu) un jāievieto EZKUL.

Elektronisko dokumentu un datņu nosaukumos tiek iekļauts arī kadastra apzīmējums. Tā kā pēc PDF vai TIFF datnes parakstīšanas ar elektronisko parakstu vairs nav iespējams nomainīt PDF vai TIFF datnes nosaukumā ietverto kadastra apzīmējumu, nav iespējams sagatavot vienu jau gatavu ar drošu elektronisko parakstu parakstītu pakotni pilnvarai un to ievietot arī citās EZKUL.

Arī iepriekš, līdz grozījumiem Noteikumos Nr. 1019, gatavojot EZKUL, ieskenētajam PDF vai TIFF dokumentam bija jāpiešķir atbilstošs nosaukums ar tajā iekļautu kadastra apzīmējumu un, pievienojot apliecinājuma uzrakstu, no jauna jāparaksta ar elektronisko parakstu.

VZD kā iespējamu risinājumu, lai atvieglotu EZKUL izgatavošanu, ierosina lūgt pašvaldībai izgatavot ar elektronisko parakstu parakstītu pilnvaru vai izgatavot apliecinātu papīra dokumenta elektronisko kopiju. Tādā gadījumā EZKUL būtu jāievieto pašvaldības parakstītais dokuments, pārdēvējot tikai pakotnes nosaukumu par KA_Z_pilnv_uzvards_DAT. Mērniekam šajā gadījumā vairs pilnvara nebūtu jāapliecina.

Minētais ir attiecināms arī uz jebkuru citu pašvaldības izdotu dokumentu - arī uz lēmumu izrakstiem, ja tie noformēti papīra formā - pašvaldība var mērniekam iesniegt papīra formas lēmuma izraksta elektronisku kopiju.

linija.png

(ievietots 04.02.2015)
Jautājums: Vai, veicot kamerālo pārzīmēšanu instrumentāli uzmērītai zemes vienībai, ir nepieciešams plānā attēlot koodinātu krustus un koordinātas (X=;Y=), ja vecajā plānā koordinātu krustu un koordinātu nav?

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 255. punktam, plānu kamerālās pārzīmēšanas gadījumā plāna grafiskā attēlojuma pusē informācija tiek pārrakstīta un pārzīmēta tāda, kāda tā ir iepriekš izgatavotajā plānā. Attiecīgi, ja iepriekš izgatavotajā plānā nav attēloti koordinātu krusti un koordinātas, tad tie nav jāattēlo arī jaunajā plānā. Vēršam uzmanību uz to, ka, veicot plānu kamerālo pārzīmēšanu, informācijai jāsakrīt ar aktuālo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un iepriekš izgatavoto plānu.

linija.png

(ievietots 04.02.2015)
Jautājums: Tiek veikta kamerālā pārzīmēšana zemes robežu plānam, uz kura attēlotās zemes vienības pieder 3 kopīpašniekiem. Viens no tiem dzīvo ASV. Vai viņš var zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu parakstīt ar e-parakstu?

Noteikumu Nr.1019 264.1.apakšpunkts nosaka, ka VZD iesniedz papīra formā sagatavotus dokumentus (oriģinālus), tajā skaitā pie papīra formas oriģināliem dokumentiem, kas iesniedzams VZD, ir arī zemes robežu plāns vai zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns un apgrūtinājumu plāns.

Dokumenta juridiskā spēka likums nosaka, ka, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus – dokumenta autoru nosaukums, dokumenta datums, paraksts.

Elektronisko dokumentu likuma 1. panta ceturtā daļa nosaka, ka  elektroniskais paraksts ir elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam vai loģiski saistīti ar šo dokumentu, nodrošina elektroniskā dokumenta autentiskumu un apstiprina parakstītāja identitāti.

Ņemot vērā augstāk minēto, ka zemes kadastrālajā uzmērīšanā zemes robežu plāna, situācijas plāna, apgrūtinājumu plāna un atmežojamās zemes plāna oriģināli tiek gatavoti papīra formātā, bet elektronisko parakstu tehniski nav iespējams piesaistīt šiem oriģinālajiem dokumentiem, mērnieka paraksts, kurš apliecina plāna izgatavošanu atbilstoši Noteikumiem Nr. 1019, ierosinātāja paraksts, kas apliecina, ka ierosinātājs ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem, izdarāms uz oriģinālā dokumenta, kas ir papīra formā, bez tam - uz visiem eksemplāriem (kas katrs ir oriģināls, nevis atvasinājums), cik paredzēts Noteikumos Nr. 1019.

Attiecībā uz zemes robežu plāniem nepastāv ārēja normatīva regulējuma, kas radītu iespēju zemes robežu plānu un arī pārējo papīra formātā sagatavojamo plānu parakstīšanu ar elektronisku parakstu kā elektronisku dokumentu vienā eksemplārā un pārējos oriģinālus sagatavot papīra formātā.

Līdz ar to, lai nodrošinātu pasūtījuma izpildi - izgatavotu jaunus dokumentus - plānus, nepieciešami visu kopīpašnieku saskaņojumi (paraksti) uz visiem no jauna izgatavoto plānu eksemplāriem. Ja kādam no īpašniekiem nav iespējams to izdarīt personīgi, viņam ir tiesības šīm darbībām pilnvarot citu personu.

  • Novembris / Decembris
  • Septembris / Oktobris
  • Jūlijs / Augusts
  • Maijs / Jūnijs
  • Marts / Aprīlis
  • Janvāris / Februāris

[22.08.2016]
Vai vajadzīga laulības apliecības kopija (oriģināls?) , ja VZD informācijā ir jau jaunais uzvārds, bet ZG ir vēl  vecais. Uzvārds mainīts pirms 2015. gada.

Tā kā Zemesgrāmatai ir pieejami Iedzīvotāju reģistra dati, laulības apliecības kopija nav jāiesniedz. 

Vai var kamerāli pārzīmēt zemes robežu plānu ar "īso" eksplikāciju, ja izvēršot eksplikāciju ir pieļauta kļūda un Kadastrā reģistrēti neatbilstoši zemes lietošanas veidi?

Kamerāli var pārzīmēt zemes robežu plānu, ja Kadastrā norādītā zemes vienības zemes lietošanas veidu eksplikācija atbilst zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā esošajiem dokumentiem – zemes vienības kopplatības aprēķinam, kontūrplānam. 

Gadījumos, ja mērnieks konstatē Kadastrā reģistrēto datu neatbilstību dokumentu ziņām, mērnieks informē par to VZD uz e-pastu kpd@vzd.gov.lv. Konstatējot kļūdu, pēc datu labošanas mērniekam tiks izsniegta aktuāla kadastra informācija.

(ievietots 07.04.2016)

Tiek veikta īpašuma sadale. Ierosinātājs ir divas fiziskas personas (kopīpašuma gadījums). Vienam no īpašniekiem ir e-paraksts. Otram savukārt nav. Vai var rīkoties tā, ka viens no īpašniekiem paraksta ar e-parakstu un otrs dodas pie notāra. Sanāk, ka e-lietai tiks pievienots e-parakstītais ieniegums, savukārt papīra formātā tiks iesniegts otra īpašnieka pie notāra parakstīts iesniegums. Vai tomēr jābūt vienā veidā parakstītam ieniegumam, kad vai nu abi paraksta ar e-parakstu vai abi dodas pie notāra???

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta ceturtajā daļā un 24.1 panta pirmajā daļā noteikto, ierosinot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā ierakstītu viena nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemes vienību sadali, zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona iesniedz VZD zemes īpašnieka (kopīpašuma gadījumā visu kopīpašnieku) iesniegumu, kas vienlaikus adresēts arī zemesgrāmatu nodaļai. Iesniegumu iesniedz elektroniskā formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu vai īpašnieka iesniegums tiek iesniegts ar notāra vai bāriņtiesas apliecinātu personas parakstu.
Kopīpašuma gadījumā pieļaujams, ka katrs kopīpašnieks raksta dažādu formu iesniegumus - viens papīra formā notariāli vai bāriņtiesā apliecinātu, bet otrs e-doc ar elektronisko parakstu.

 (ievietots 14.03.2016)

Ja zemes vienībai ir konstatēta robežu neatbilstība vai koordinātu neatbilstība un nav paredzēts turpināt/pabeigt kadastrālās uzmērīšanas darbus, kas jādara, lai Kadastrā tiktu izdarīta atzīme par neatbilstību?

Atbilstoši noteikumu Nr. 263 134. punktam, Kadastra informācijas sistēmā ieraksta atzīmi un attēlo telpiskos datus par zemes vienību robežu neatbilstībām, ja ir saņemts mērnieka sagatavots atzinums par robežas neatbilstību un zemes robežu neatbilstības novēršanas akts. Atzīmi dzēš, ja ir saņemti mērnieka sagatavoti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas liecina par konstatētās zemes vienības robežas neatbilstības novēršanu. Tas nozīmē, ka, ja mērnieks, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, ir konstatējis neatbilstību, tam ir jāsagatavo un kopā ar citiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem VZD ir jāiesniedz arī atzinums par robežas neatbilstību, kas kalpo kā tiesiskais pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai Kadastra informācijas sistēmā, nodrošinot šīs informācijas pieejamību. To var izdarīt arī nesagatavojot zemes robežu plānus, bet veicot atsevišķi apsekošanas/atjaunošanas darbības. VZD zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par atsevišķām apsekošanas/atjaunošanas darbībām var iesniegt bez maksas un VZD nodrošinās atzīmju reģistrēšanu Kadastrā.

(ievietots 14.03.2016)
Divas zemes vienības ar kad. apz. AAA un BBB atrodas blakus ir reģistrētas viena nekustamā īpašuma sastāvā. Abām kopā ir izstrādāts detālplānojums. Kas jāraksta plāna titullapā, sadalot abas zemes vienības:

  • Zemes vienība izveidota, sadalot zeme vienību AAA (ja jaunā zemes vienība izveidota tikai no vienas zemes vienības);
  • Zemes vienība izveidota, sadalot zeme vienību BBB (ja jaunā zemes vienība izveidota tikai no vienas zemes vienības);
  • Zemes vienība izveidota, sadalot zeme vienību AAA un BBB  (ja jaunā zemes vienība veidojas , skarot abas detālpānojumā iekļautās zemes vienības)?
Noteikumu Nr. 1019 11. nodaļā un noteikumu 14. pielikumā ir norādīts, kā jāveido pieraksts zemes robežu plāna titullapā, veicot sadali un jūsu piedāvātie varianti atbilst noteikumu prasībām (titullapā norāda zemes vienību vai zemes vienības, kuras skar sadale). Papildus tam VZD iesaka gadījumos, kad sadales procesā iekļautas abas zemes vienības, titullapā pievienot platību, kāda platība no katras sadalāmās zemes vienības iekļauta jaunizveidotajā zemes vienībā. Šī informācija būtu noderīga turpmākajos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos, iepazīstoties ar plāniem un dokumentiem par zemes vienībām.
 
(ievietots 14.03.2016)
Vai mērniekam, veicot uzmērīšanas darbus zemes vienībai A, ir tiesības sastādīt atzinumu par robežu neatbilstību zemes vienībai B, ja neveicam šā gabalu kadastrālo uzmērīšanu? 
 
Robežu neatbilstības gadījumos atzinumi netiek gatavoti par kādām konkrētām zemes vienībām, bet gan konkrētām situācijām, kas sevī ietver vairāku zemes vienību robežu posmus. Neatkarīgi no tā, kuru zemes vienību Jūs uzmērāt, atzinumā tiek iekļautas un tas ir saistošs visām iesaistītās zemes vienībām.

(ievietots 12.01.2016)
Vai mērot zemes vienību kopīgais robežposms ar zemes vienības daļu ir jāapseko, un zemes vienības daļas robežpunkts jānorāda plānos, jāapraksta apsekošanas aktā? 

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 60. punktam apsekošanu veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā. Līdz ar to jāapseko ir robežposms ar robežojošo zemes vienību. Zemes vienības daļas robežas nav jāņem vērā. Attiecīgi blakus esošās zemes vienības daļas robežpunkts nav jānorāda arī plānos, kā arī nav jāapraksta apsekošanas aktā.

linija.png

(ievietots 12.01.2016)
Vai mērniekam ir jāpieprasa jauns kadastra apzīmējums gadījumā, kad objektā ir uzmērīts betonēts laukums (teorētiski to var nosaukt par pamatiem), bet vēl nav pazīmes, ka tiktu celta vertikālā siena? Vai šāds laukums jāattēlo ar 15. pielikuma 12.1. apzīmējumu? 

Ņemot vērā minēto, vispirms jāsaprot, vai šis betonētais laukums ir vecas ēkas drupas vai jaunas ēkas pamati. Gadījumā, ja tās ir vecas ēkas drupas, tad tos attēlo ar 12.4. apzīmējumu “Drupas” bez kadastra apzīmējuma un speciāli sakārtotā datnē neattēlo vispār.  Ja tie ir jaunas ēkas pamati, tad izmanto 15. pielikuma 12.1. apzīmējumu “Uzmērīta ēka, jaunbūve” un pieprasa jaunu kadastra apzīmējumu. Gadījumā, ja šis “betonētais laukums” nav ne vecas ēkas drupas ne jaunas ēkas pamati, tad situācijas plānā to var arī nenorādīt, bet ja norādāt, tad zīmējat, neizmantojot ēku apzīmējumus.

linija.png

(ievietots 12.01.2016) Vai situācijas plānā kā platību “zem ceļiem” attēlo precīzi to platību, ko aizņem ceļa servitūts, vai to, ko aizņem ceļa segums - grunts, grants, šķembas utt.?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 202. punktā noteikts, ka mērnieks uzmēra un situācijas plānā attēlo situācijas elementus zemes vienībā vai arī tās aktuālās izmaiņas. Tātad, situācijas plānā un eksplikācijā ir jāattēlo situācijas elementa platība, ko mērnieks ir uzmērījis apvidū. 

Savukārt pieminēto ceļa servitūta platību, pamatojoties uz servitūta nodibināšanas dokumentu, attēlo apgrūtinājumu plānā (noteikumu Nr. 1019 215. punkts).

linija.png

(ievietots 12.01.2016)
Zemes robežu plāna titullapā ir radusies drukas kļūda. Plāns ir reģistrēts VZD. Kā pareizi ir jāveic robežu plāna labošana un atkārtota reģistrācija VZD? Zemesgrāmatā vēl nav reģistrēts.

Datu un dokumentu (tajā skaitā drukas kļūdu titullapā) labo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 18.1 nodaļu “Kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošana”. Saskaņā ar šo nodaļu datu un dokumentu labošanu veic tādā apjomā, kāds nepieciešams un saskaņā ar 4.5 apakšnodaļu un 17. nodaļu. Tas nozīmē, ka, lai labotu drukas kļūdu titullapā, Jums jāveic priekšizpēte un jāsagatavo atzinums par kļūdu titullapā, norādot, kāda kļūda konstatēta. Pēc tam jāizgatavo jauns plāns, kura titullapā kā tiesiskā pamatojuma dokuments jānorāda arī šis atzinums. ZKU lieta jāsagatavo atbilstoši ierosinātāja lūgumam un veiktajiem darbiem.

  • Jūlijs / Augusts
  • Marts / Aprīlis
  • Janvāris / Februāris

Saistītie resursi