Priekšizpēte, apsekošana, atjaunošana

Metodiskajos norādījumos tiek apkopoti skaidrojoši materiāli zemes kadastrās uzmērīšanas veicējiem.

Par atzīmi “koordinātu nesakritība”.

VZD no 07.04.2017. ir papildinājis izsniedzamo Kadastra informāciju ar jaunu ierakstu. Turpmāk sadaļā “Informācija no zemes vienības pamatdatiem” var būt ieraksts, ka zemes vienībai ir reģistrēta koordinātu nesakritība. Šī informācija parādīsies arī kadastrs.lv kartes skatā uzlecošajā logā.

Ko nozīmē atzīme "Koordinātu nesakritība"?

Šī atzīme nozīmē, ka mērnieks ir konstatējis, ka zemes vienībai ir noteiktas nepareizas koordinātas.

Kādās situācijas šo atzīmi reģistrē?

Koordinātu nesakritības atzīmi reģistrē no mērnieka atzinuma par robežu neatbilstību, ja tajā norādīta Ministru Kabineta noteikumu Nr. 1019. 99.punktā minētā situācija un pievienoti kontrolmērījumi.

Ko darīt mērniekam, ieraugot šādu atzīmi?

Nepieciešamības gadījumā pieprasīt VZD informāciju, uz kāda dokumenta pamata šī atzīme ir reģistrēta un,, ja šis dokuments nav atrodams sākotnēji izsniegtajos arhīva materiālos, lūgt to izsniegt. VZD par šāda dokumenta izsniegšanu nepieprasa papildus samaksu.

icon_3.png Šī atzīme nav uzskatāma par robežu neatbilstības atzīmi, kas ierobežo iespējas veikt kamerālo pārzīmēšanu, meža inventarizāciju, u.tml.. Zemes vienība, kurai ir šāda atzīme, netiek iekļautas kadastra kartes kļūdaino zemes vienību slānī. 

Cik zemes vienībām ir šāda atzīme?

07.04.2017. atzīme reģistrēta 4102 zemes vienībām.

Piemērs no Kadastra informācijas zemes kadastrālajai uzmērīšanai:

Koordinatu_atzime.png

Ja priekšizpētes laikā tiek konstatēts iespējams “starpgabals” (piemēram, pusceļš, kas varētu piekrist pašvaldībai), vispirms jāveic robežu apsekošana. Ja tās laikā apstiprināsies “starpgabala” esamība, tad skenētu apsekošanas aktu jānosūta uz kpd@vzd.gov.lv un tiks izveidota jauna zemes vienība. Papildus lūdzam atsūtīt arī pakalpojuma numuru ar kuru saņemta informācija no Dienesta.

Priekšizpētes laikā konstatēto apraksta aktā par konstatēto robežu neatbilstību, kuru pievieno apsekošanas uzaicinājuma vēstulei. Uz apsekošanu aicina arī pašvaldību, kā iespējamā “starpgabala” īpašnieci.

Apsekošanas laikā, pēc mērījumu veikšanas un visu īpašnieku t.sk. pierobežnieku un pašvaldības viedokļu uzklausīšanas, mērnieks pieņem lēmumu par robežas atrašanās vietu. Ja tiek veidots “starpgabals”, tad skenēts apsekošanas akts jānosūta kpd@vzd.gov.lv un tiks izveidota jauna zemes vienība un izsniegts kadastra apzīmējums.

Šīs kārtības mērķis ir nodrošināt, ka rezerves zemes fondā tiek iekļautas tikai tādas zemes vienības, kas patiešām pastāv.

Vēršam uzmanību, ka vairumā gadījumu nav jāveido starpgabali, bet ir pieļautas kļūdas iepriekšējā mērniecībā nepieslēdzoties pie iepriekš noteiktām robežām. Šādos gadījumos ir jārisina robežu neatbilstība. Lai izveidotu starpgabalu ir jābūt pārliecībai, ka savulaik šajā vietā ir tikusi plānota, bet nav izveidota zemes vienība, piemēram, tā ir iezīmēta pagasta zemes ierīcības projektā.

  • Koordinātu nesakritība
  • Stapgabali

VZD informē, ka Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr. 1019) precīzi nenosaka kā aizpildāma katra apsekošanas akta sadaļa. Apsekošanas aktam ir jāsatur visas sadaļas atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 6. pielikumam un jāsniedz pilnīga un nepārprotama informācija par robežas stāvokli apvidū un tās atbilstību iepriekš sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem.

Skaidrojums par akta sagatavošanu var tikt izmantots, lai sagatavotu saprotamāku informāciju par apsekotās robežas stāvokli, bet nebūs piemērojams visās situācijās, lai raksturotu robežu stāvokli katrā konkrētā gadījumā, tai skaitā visos robežu neatbilstību gadījumos.

Sadaļā Apsekoto robežu apraksts mērnieks raksta robežu aprakstu no iepriekš noteikto robežu noteikšanas akta un apvidū konstatētās izmaiņas apraksta sadaļā Atzinums (turpmāk - Atzinums).

Sagatavojot zemes robežu plānu robežpunktu numerācijai jāizmanto jau iepriekš zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā piešķirtie robežpunktu numuri. Pārējos zemes vienības robežas attēlošanai izveidotos robežpunktus numurē augošā secībā pēc kārtas, izmantojot mazākos neizmantotos skaitļus. Ierādītajai zemes vienības robežai sākumā var piešķirt numurus nostiprinātiem punktiem, savukārt, atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 „ Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 134. punktam, instrumentāli uzmērītām robežzīmēm un nenostiprinātiem robežpunktiem saglabā piešķirtos robežpunktu numurus. Pēc tam plānā var numurēt nenostiprinātos punktus. Rezultātā, zemes robežu plānā retos gadījumos visi robežpunktu numuri būs pēc kārtas augošā secībā. Nav pamatoti robežpunktu numerācijai izmantot lielus skaitļus (piemēram, 8001, 4265, 1006 u.tml.), ja tie tiešām nav mazākie, augošā secībā sekojošie, vēl neizmantotie skaitļi zemes vienības robežpunktu numerācijai.

Minētais mērniekam ir jāievēro arī sagatavojot robežas apsekošanas aktu. Sadaļā Robežu shēma ir jāattēlo robežpunktu numuri atbilstoši plāniem. Lai nodrošinātu robežu akta robežu shēmas pārskatāmību, nav lietderīgi shēmā attēlot visus nenostiprinātos robežpunktus, bet tikai robežas posma, kas noteikts pa situācijas elementu, pirmo un beidzamo robežpunktu, bet citus robežpunktus tikai tajos gadījumos, ja tas nepieciešams robežas stāvokļa aprakstam. Prasība par robežzīmes numura saglabāšanu nav attiecināma uz ierādītām robežām, līdz ar to mērnieks robežas shēmā instrumentāli uzmērītām robežzīmēm un robežpunktiem saglabā tiem piešķirtos numurus, bet pārējiem robežpunktiem nepieciešamības gadījumā piešķir jaunus numurus. Uzmērot ierādītas zemes vienības robežas mērnieks var izmantot ierādīšanas procesā izmantotos robežpunktu numurus, bet jāizvērtē, vai ierādot robežojošo zemes vienību robežas,  robežpunktiem nav piešķirti vienādi numuri. Lai robežas apsekošanas akta aprakstošajās sadaļās precīzi varētu raksturot robežas stāvokli, robežu shēmā nevar būt robežpunkti ar vienādiem numuriem. Lai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas dokumenti būtu pārskatāmi un savstarpēji vieglāk lasāmi, mērniekam būtu ieteicams robežu apsekošanas akta robežu shēmā robežpunktiem piešķirt numurus, kurus pēc tam saglabā arī robežu noteikšanas aktā un uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānā.

1.attēls - Robežpunktu numerācijas princips

Robežpunktu numerācijas princips

2.attēls - Robežpunktu numuru attēlojuma piemērs zemes kadastrālās uzmērīšanas aktos

Robežpunktu numuru attēlojuma piemērs zemes kadastrālās uzmērīšanas aktos

Noteikumu Nr. 1019 6.pielikuma 1.10.1.3. apakšpunkts nosaka, ka Robežu shēmā attēlo robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu. Šis punkts precīzi nenosaka, vai mērnieks nostiprinājuma apzīmējumu pārraksta no pēdējā robežas noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas akta, vai attēlo apvidū konstatētā nostiprinājuma apzīmējumu. Arī šajā gadījumā uz apsekošanu uzaicinātām personām būtu saprotamāk, ja mērnieks apsekošanas akta robežu shēmā attēlotu apvidū esošās robežzīmes apzīmējumu, bet konstatētās robežzīmes nostiprinājuma izmaiņas aprakstītu Atzinumā. Apvidū neesošām robežzīmēm mērnieks norāda nostiprinājuma apzīmējumu atbilstoši pēdējam zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentam. Par kļūdu nav jāuzskata gadījumi, kad shēmā mērnieks ir attēlojis robežzīmes nostiprinājumu no pēdējā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenta, bet visu robežzīmju nostiprinājuma izmaiņas aprakstītas Atzinumā. Ja tas nav nepieciešams neatbilstības novēršanas procesā vai citu iemeslu dēļ, mērnieks Atzinumā apraksta tikai apvidū konstatētās izmaiņas pret pēdējo zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu, neveicot pilnu katras robežzīmes nostiprinājumu vēsturisko izvērtējumu un aprakstu. Visos gadījumos, kad konstatēta apvidū esošās robežzīmes nostiprinājuma neatbilstība pēdējā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentā norādītajam apzīmējumam, mērniekam tas ir jānorāda Atzinumā.

Pamatojums zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas reģistrācijas atteikumam  ir iespējams gadījumos, kad:

  • ir mainījies robežzīmes nostiprinājums un tas nav aprakstīts apsekošanas akta Atzinumā;
  • robežas apsekošanas aktā apvidū konstatētais nostiprinājums atšķiras no noteikšanas aktā norādītā robežzīmes nostiprinājuma apzīmējuma un nav sagatavots robežas atjaunošanas akts vai neatbilstības novēršanas akts, kas pamatotu robežzīmes nostiprinājuma izmaiņas.

Instrumentāli uzmērītām robežpunktam jāsaglabā sākotnēji (pirmreizēji) instrumentāli uzmērot piešķirto punkta numuru. Informāciju par punktu numuriem iegūst no arhīva informācijas. Ja instrumentāli uzmērīto robežpunktu numuri atkārtosies vienā zemes vienībā, tad robežpunkta numuram papildus jāpiešķir indeksu. Piemēram, zemes vienībai ir divreiz piešķirts punkta numurs 5, tad vienam no tiem piešķir indeksu, piemēram, 5.1.

Ierādīto zemes vienību numurus var nesaglabāt un nepieciešamības gadījumā, veicot instrumentālo uzmērīšanu, veikt punktu pārnumurēšanu. 

Ja vienam punktam robežojošo zemes vienību plānos norādīti vairāki punktu numuri, tad apsekošanas aktā informāciju var attēlot pēc pievienotā parauga. Savukārt veicot atjaunošanu vai noteikšanu (atjaunošanas aktā papildus norādot ierādīto punktu iekavās) saglabā vai piešķir vienotu punkta numuru (ievērojot arī MK 27.12.2011. noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi 134., 135. un 169.p.).

Robežpunktu numuri

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 72., 85. un 118. punktu gadījumos, kad robežas apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas procesā pierobežnieks ir izteicis iebildumus par robežas novietojumu, mērnieks sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību (turpmāk – Atzinums).

Atzinumā mērnieks pamato savu pieņemto lēmumu par robežas novietojumu ar iegūto informāciju no Dienesta izsniegtajiem arhīva materiāliem, apvidū un grafiskajos materiālos veiktiem mērījumiem. Atzinuma grafiskajā daļā atbilstoši veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām mērnieks attēlo apvidū esošās robežzīmes, robežu novietojumu atbilstoši zemes robežu plāniem, mērnieka atbilstoši zemes robežu plāniem atjaunotās robežzīmes (apvidū nenostiprinātos robežpunktus), pierobežnieku viedokli par robežas novietojumu. Izvērtējot ierādītu zemes vienību plānu atbilstību robežai apvidū, mērnieks tos pamato ar mērījumiem no fotoplānā un apvidū identificējamiem situācijas elementiem. Atzinumā izvērtē konstatētās robežas novietojuma atšķirības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam par pieļaujamo novietojuma atšķirību. Atzinumā mērnieks norāda (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 74., 75., 87., 88., 120. un 121. punktiem atbilstoši veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām) savas tālākās darbības un pierobežnieka tiesības pieaicināt citu mērnieku zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izvērtēšanai. Atzinumā mērnieks norāda robežpunktu koordinātas.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 74., 87. un 120. punktiem, ja pierobežnieks nepiekrīt mērnieka Atzinumam, viņam ir tiesības pieaicināt citu mērnieku, kurš sagatavo atzinumu par veiktajiem darbiem (turpmāk – cita mērnieka atzinums). Cita mērnieka atzinums satur tādu pašu izvērtējumu par robežas novietojumu un konkrētu lēmumu par robežas novietojumu un tā attēlojumu atzinuma grafiskajā daļā, kā Atzinums. Cita mērnieka atzinumam ir jāsatur pilnīga informācija par robežas novietojumu robežas posmā, par kura novietojumu izteikti iebildumi, un jāpamato savs pieņemtais lēmums. Otrais mērnieks nevērtē pirmā mērnieka sagatavoto Atzinumu, bet norāda robežas novietojumu atbilstoši izvērtētajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un mērījumiem apvidū.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 75., 76., 88., 89., 121. un 122. punktam pirmais mērnieks izvērtē, vai cita mērnieka atzinumā norādītais robežas novietojums nav pretrunā ar viņa atzinumu, un pieņem lēmumu turpināt zemes kadastrālo uzmērīšanu vai jautājumu par robežas izvietojumu apvidū jārisina civiltiesiskā kārtībā, ja cita mērnieka atzinums iesniegts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 noteiktajā termiņā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka mērniekam ir jāpieņem individuāls lēmums par turpmākajām darbībām.

Visos mērnieku sastādītajos aktos, ja iebildumu sadaļā ir ieraksts – iebildums, tam ir jābūt parakstītam tieši zem šī iebilduma – sk. attēlā. Pārsvarā gadījumu aktu parakstu zonā tad nebūs iebilduma cēlāja paraksts, bet būs ieraksts, piemēram: atteicās parakstīt. Jāpievērš uzmanība gadījumiem, ja aktā iebildums ir ierakstīts, bet iebildumu cēlājs atsacījies tos parakstīt, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.1019) 69., 81., 114. punktiem, šādi iebildumi nav spēkā. Bet šādā gadījumā, saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 6.pielikuma 1.11. apkšpunktu, 7. pielikuma 1.10. apkšpunktu un 10. pielikuma 1.10. apkšpunktu, tieši zem ierakstītajiem iebildumiem jābūt mērnieka ierakstam atteicās parakstīt. Līdz ar to – ja kādā no aktiem ir ierakstīti iebildumi un zem tiem nav nekāda ieraksta (ne iebildumu cēlāja paraksta, ne mērnieka ieraksts atteicās parakstīt), šādi sastādīts akts uzskatāms par neatbilstošu Noteikumu Nr. 1019 prasībām. 

Iebildumi_akta.jpg

  • Apsekoto robežu apraksts
  • Robežpunktu numuri robežu shēmā
  • Nostiprinājumu apzīmējumi robežu shēmā
  • Robežpunktu numuri aktos
  • Atzinumi par izteiktiem iebildumiem
  • Iebildumu parakstīšana

Robežu atjaunošanai izmantojamie materiāli

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 79. punktam, zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto:
* uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānus;
* uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus un robežas atjaunošanas aktus;
* uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu.

Ja robežu ierādīšanas aktā nav norādīs attālums no ceļa ass

Ja attālums no ceļa ass ierādīšanas aktā nav norādīts, jāizmanto abrisa informācija. Ja abrisa informācija nav, jāizmanto fotoplāna (zemes robežu plāna), ierosinātāja un pierobežnieku sniegtā informācija par robežas novietojumu apvidū. Papildus informācija par robežu noteikšanu gar ceļiem dažādos laika posmos pieejama arī prezentācijā, sākot no 43.lapas.

Veicot zemes vienības robežu apsekošanu, atjaunošanu un uzmērīšanu, kas robežojas ar autoceļu un risinot robežu nesaskaņošanas (iebildumu) situācijas, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1019 98.3. apakšpunktā noteikto, var vērtēt zemes ierīcības projektā attēlotos ceļus, to platumu. Ja ceļu platums zemes ierīcības projektā pieraksta veidā nav norādīts, ceļa platums nosakāms, projekta eksplikācijā norādīto konkrētā ceļa platību izdalot ar ceļa garumu (jāveic mērījumi projekta kartogrāfiskajā materiālā, lai noteiktu ceļa garumu).
 
Robežas nosacījuma maiņa atjaunošanas procesā

Robežu atjaunošanu pie autoceļiem veic, ievērojot Ministru kabineta noteikumu NR.1019 66. punktu - atbilstoši iepriekš noteiktajam autoceļa zemes nodalījuma joslas platumam, neskarot autoceļa konstrukciju.
 
Robežas posmos, kuros robežas novietojums pēc robežas atjaunošanas neatbilst iepriekšējos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos norādītajam robežas aprakstam (noteikšanas aktā - norādītajam attālumam no ceļa ass), robežas atjaunošanas aktā jānorāda arī robežas apraksta izmaiņas, nosakot robežu no  robežzīmes uz robežzīmi. 
 
Arī gadījumos, kad robežas noteikšanas dokumentos autoceļa zemes nodalījuma joslas novietojums piesaistīts ceļa asij un kāda no ieinteresētajām pusēm robežas apsekošanas laikā norāda, ka apsekojamā zemes robežas posmā veikti ceļa rekonstrukcijas darbi, kā rezultātā iespējamas ceļa ass novietojuma izmaiņas, mērniekam robeža jāatjauno atbilstoši iepriekšējos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos pieejamai informācijai par robežas novietojumu, nomainot robežas nosacījumu no robežzīmes un robežzīmi. 
 
Lai nodrošinātu viennozīmīgu autoceļa zemes nodalījuma joslas identificēšanu apvidū, mērniekam vienmēr jāizvērtē, vai nav lietderīgi veikt robežas atjaunošanu, nomainot robežas nosacījumu - no piesaistes pie ceļa ass uz robežas nosacījumu no robežzīmes uz robežzīmi, ierīkojot robežzīmes robežas lūzuma vietās. 
 
Ja normatīvos mainījies nodalījuma joslas platums

Situācijā, kad autoceļa nodalījuma joslas platums ir izmainīts (ar normatīvo aktu), nav tiesiska pamata mainīt robežpunktu novietojumu atbilstoši jaunajam, normatīvajā aktā noteiktajam, nodalījuma joslas platumam. Robežpunktu atjaunošanu jāveic tādā attālumā no autoceļa ceļa ass, kāds bija spēkā pirmreizējās robežu noteikšanas brīdī. Lai noteiktu iepriekš noteiktās un zemesgrāmatā ierakstītās zemes vienības robežu atbilstoši pašreizējam nodalījuma joslas platumam, ir nepieciešams veikt nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām,- kārtībā, kāda ir noteikta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā.
 

Kā jārīkojas, kad zemes vienībām ir pasūtīta robežu apsekošana un atjaunošana kā atsevišķa darbība (zemes robežu plānus neaktualizē) un tiek konstatēts, ka robežpunkti pie Ventas upes malas, kuri noteikšanas aktos noteikti kā nostiprināti robežpunkti ar kupicām, dabā vairs neeksistē, jo upe tos ir noskalojusi, un tos nav iespējams atjaunot, jo upe ir mainījusi gultni un robežpunktiem būtu jāatrodas ūdenī?

Zemes kadastrālo uzmērīšanu, tajā skaitā zemes robežu stāvokļa novērtēšanas (apsekošanas) un atjaunošanas kārtību, ja uzmērāmā zemes vienības robežojas ar valsts īpašumā esošiem, Civillikumā noteiktiem publiskiem ūdeņiem, nosaka Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019). 

Veicot robežu izvērtēšanu zemes vienībai, kura robežojas ar Civillikumā noteiktu publisko ūdeni, tai skaitā Ventas upi, mērnieks pārliecinās, vai konstatētās robežas izmaiņas nav pārsniegušas Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 50. punktā norādītās pieļaujamās robežu novietojuma atšķirības. Gadījumos, kad robežu izmaiņas pārsniedz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 noteiktās pieļaujamās robežu novietojuma  atšķirības, mērnieks sagatavo robežas novietojuma izmaiņu plānu mērogā, kurā ir attēlots apvidū esošo un zemes robežu plānā attēloto robežu novietojums. Minētais plāns jāiesniedz vietējā pašvaldībā. Pašvaldība sniegs atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem – vai izmaiņas radušās dabiskā vai mākslīgā ceļā. Robežposmā robežas novietojumu maina, ja, atbilstoši vietējās pašvaldības atzinumam, izmaiņas ir radušās dabiskā ceļā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 64. punkts). 

Uz zemes vienību robežu, kura robežojas ar valsts un privātiem ūdeņiem, izvērtēšanu attiecas arī Civillikuma 960., 962., 963., 964., 965., 966., 1106. un 1109. panti (regulējums publiskajiem ūdeņiem un privātiem ūdeņiem ir atšķirīgs).

Saskaņā ar Civillikuma 963. panta komentāru (A.Grūtups, E.Kalniņš, „Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības.”, Otrais papildinātais izdevums, 2002. g.), mākslīgs applūdums pats par sevi negroza īpašumu uz applūdušo zemes gabala daļu, turklāt applūdušā zemes gabala īpašniekam cita starpā ir tiesības prasīt, lai aizskārējs novērš prettiesīgi radīto applūdumu. Ja applūdums radies dabiskā ceļā un tam ir pastāvīgs raksturs (publiskai upei mainot gultni), tad tas var grozīt īpašumu uz applūdušo zemes gabala daļu. 

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 962. panta komentāru, „Vienīgi tajā gadījumā, ja publiska upe pilnībā vai daļēji atstāj savu agrāko gultni, ir runa par īpašuma uz papildu zemes platības iegūšanu (īstā nozīmē), un arī tikai tad, ja pati valsts nav publiskās upes piekrastu zemes gabalu īpašniece. (..)Turpretī tā zemesgabala īpašnieks, kura robežās publiskā upe izlauž sev jauno gultni, zaudē īpašumu uz attiecīgo sava zemes gabala joslu par labu valstij.”.

Mērniekam pašam nav tiesību novērtēt izmaiņas un to cēloņus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 64. punktu, izmaiņu cēloņus izvērtē pašvaldība, par ko sniedz atzinumu. Ja atbilstoši pašvaldības atzinumam krasta izmaiņas notika dabisku procesu rezultātā, robežu nosaka pa upes jaunās gultnes krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta – pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī. Par īpašuma apjoma izmaiņām un jaunu robežas novietojumu sagatavo robežas noteikšanas aktu. Taču, ja atbilstoši pašvaldības slēdzienam upes krasta izmaiņas radās mākslīgu procesu rezultātā, tad robeža būs jāatjauno iepriekš noteiktajās, zemes robežu plānā attēlotajās robežās (īpašums saglabājas iepriekšējā apjomā un iepriekš noteiktajās robežās, par ko sagatavo robežas atjaunošanas aktu). 

Ja robežu apsekošanas laikā konstatē, ka robežpunkti apvidū vairs nav saglabājušies, mērnieks apsekošanas aktā apraksta apvidū konstatēto situāciju un norāda uz turpmākām darbībām robežas atjaunošanai, bet zemes platības izmaiņas gadījumā, kad pārsniegtas  pieļaujamās robežu novietojuma atšķirības, nepieciešams arī jauns zemes robežu plāns.

Ja situācijas izmaiņu rezultātā robežpunktus nav iespējams atjaunot, nostiprinot tos ar robežzīmēm, mērnieks, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus (ierādītās robežas atjaunošanai attiecīgi Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 79. punktā uzskaitītos dokumentus), veic mērījumus, izvērtē esošās robežas un robežzīmju izvietojumu, analītiski nosaka atjaunojamā robežposma atrašanās vietu apvidū un aprēķina nenostiprinātā robežpunkta koordinātas. Šādā gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 109.2 apakšpunktu, robežpunktu nostiprina ar robežzīmi vietā, kur robeža pieslēdzas situācijas elementam. 

Par apvidū veiktajām darbībām mērnieks sagatavo robežas atjaunošanas aktu. Robežas atjaunošanas akta shēmā mērnieks attēlo atjaunoto robežposmu, atjaunotos robežpunktus, to nostiprinājuma veidu (t.sk. nenostiprinātos), robežpunktu numurus, apvidū izmērītos attālumus, bet atjaunoto robežzīmju aprakstā norāda robežas nosacījumu un robežu atbilstību zemes robežu plānam. Veicot robežas noteikšanu, norāda arī (papildus iepriekšējam robežu noteikšanas tiesiskajam pamatojumam) pamatojumu  - pašvaldības atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem.

Par atsevišķi veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām (apsekošanu un atjaunošanu) sagatavo elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, ievietojot tajā dokumentus atbilstoši veikto darbu apjomam (t.sk. mērījumus) un kopā ar sagatavotiem robežas apsekošanas, atjaunošanas aktiem, speciāli sakārtoto datni atbilstoši veikto darbu apjomam iesniedz VZD teritoriālajā struktūrvienībā. Veikto atsevišķo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību tiesiskumu apliecina VZD teritoriālajā struktūrvienībā iesniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par veiktajām atsevišķām darbībām.

VZD norāda, ka gadījumos, kad, veicot atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, mērnieks konstatē, ka ir veicami tādi robežas noteikšanas darbi, kā piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 64. punktu vai robežu neatbilstības novēršanas darbi, kas saistīti ar zemes vienības robežu novietojuma un zemes vienības platību izmaiņām, tad atsevišķie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi nav veicami, bet ir jāveic pilna zemes kadastrālā uzmērīšana un jauna zemes robežu plāna (t.sk. situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna) izgatavošana ar aktuālu robežu novietojumu un precizētu zemes vienības platību.

  • Gar autoceļiem
  • Gar publisko ūdeņu krastiem

Saistītie resursi