Robežu neatbilstības novēršana

Metodiskajos norādījumos tiek apkopoti skaidrojoši materiāli zemes kadastrās uzmērīšanas veicējiem

Robežu neatbilstība (mērniecības kļūda) ir situācija, kad konstatē, ka ierosinātāja un pierobežnieka zemes robežu plāni ir savstarpēji neatbilstoši (veido pārklājumus vai starpgabalus) vai apvidū esošās (uzturētās) robežas neatbilst zemes robežu plānam un ir nepārprotami konstatējams, izvērtējot kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, ka zemes robežu plāns izgatavots pieļaujot robežas neatbilstības.

Par robežu neatbilstību nav uzskatāma

  • situācija, kad divu robežojošo īpašumu zemes robežu plāni atzīti par pareiziem, bet robežzīmes apvidū nav vai apvidū konstatēti priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm, kas neatbilst zemes robežu plānam – šajā gadījumā veicama robežzīmju atjaunošana vai  mērniekam ir jādod uzdevums likvidēt priekšmetus ar robežzīmes pazīmēm un veikt robežu atjaunošanu atbilstoši zemes robežu plānam.
  • Saskaņā ar Civillikuma 1042. panta komentāru, ja zemes robežu plānā iezīmētās robežlīnijas un apvidū ierīkotie robežpunkti (robežzīmes) savstarpēji neatbilst, jāpieņem, ka zemes gabala robežas pareizi noteiktas zemes robežu plānā (A.Grūtups, E.Kalniņš, „Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības.”, Otrais papildinātais izdevums, 2002 .g.). Minētā prezumpcija izriet no pieņēmuma, ka robežzīmes ir viegli pārvietot citur vai novākt, turpretī robežu plāna viltošana ir apgrūtināta.

    Vieni no zemes robežu plāna atbilstības izvērtēšanas kritērijiem – robežas noteiktas tiesiskā kārtā, atbilstoši robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentam un tā grafiskajam pielikumam, kā arī ņemot vērā tuvākos pastāvošos situācijas elementus, par kuriem viennozīmīgi konstatējams, ka tie pastāvēja pašreizējā konfigurācijā un novietojumā arī robežas noteikšanas laikā (atbilstoši zemes ierīcības principiem, robežas nosaka atbilstoši robežu noteikšanas pamatojošā dokumenta grafiskajā pielikumā attēlotajām robežām, kur iespējams, nosakot tos pa situācijas elementiem, ja plānotā robeža projektēta tam pieslēdzoties) un ir parezi dešifrēti (ierādītām robežām), robežu plāns ir savstarpēji atbilstošs ar pierobežnieka zemes robežu plānu, ir ievērotas robežu uzmērīšanas tehniskās prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem mērniecības jomā.

    Mērniekam, sagatavojot robežu apsekošanas aktu ir vispusīgi jāizvērtē zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, robežas un jāuzsver robežojošo zemes vienību robežu plānu savstarpējo atbilstību.

[precizēts 19.02.2014]

Robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (Noteikumu Nr. 1019 90. punkts, 9. pielikums).

Atzinums par robežu neatbilstību ir kā “juridiskais” pamatojums izmaiņām, savukārt pati neatbilstība tiek novērsta veicot kontrolmērījumus vai sagatavojot neatbilstības novēršanas aktu.

Atzinumam par robežu neatbilstību kopā ar robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentu jābūt norādītam titullapā.

Atzinumu par robežu neatbilstību nesagatavo, ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā tiesas nolēmums, kas paredz izmaiņas zemes robežā ar tam pievienoto grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes robežlīnijas - mērnieks darbības veic atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajam (Noteikumu Nr. 1019 102. punkts). Analoģiski, Atzinumu par robežu neatbilstību nesagatavo, ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā zemes robežu strīdu komisjas lēmums.

Var būt divu veidu neatbilstības – koordinātu un faktiskais pārklājums (robežu plāni veido pārklājumus vai starpgabalus).

Novēršot neatbilstību, vienmēr jāsagatavo Atzinumu par robežas neatbilstību (Noteikumu Nr.1019  91.punkts).

Papildus, atzinumam par robežu neatbilstību, ja konstatēta:
  1. koordinātu neatbilstība – pievieno kontrolmērījumus (Noteikumu Nr. 1019   93., 99. punkts);
  2. faktiskais pārklājums – neatbilstības novēršanas aktu (Noteikumu Nr. 1019  90., 100. punkts , 9. pielikums).

Veicot instrumentālo uzmērīšanu, robežpunktu un pa situācijas elementiem noteikto robežu koordinātu atšķirība, kas pārsniedz šajos noteikumos minēto, var veidoties, ja iepriekšējā kadastrālajā uzmērīšanā izmantoti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, kuri neatbilst precizitātes prasībām datu iegūšanai izmantoto tehnoloģisko nepilnību dēļ. Šajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas sagatavoti, balstoties uz minētajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, uzskatāmi par spēkā esošiem un atbilstošiem normatīvo aktu prasībām (Noteikumu Nr. 1019  296. punkts).

Ja atzinumā par robežas neatbilstību ir konstatētas Noteikumu Nr. 1019  99. punktā minētās neatbilstības, mērnieks veic robežu un robežpunktu uzmērīšanu un robežas neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo (Noteikumu Nr. 1019 93. punkts).

Ja robežas priekšizpētē vai apsekošanā konstatē, ka vietējā koordinātu sistēmā vai LKS-92 TM uzmērītās zemes vienības robežas neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām, bet ierosinātājs vai pierobežnieks norāda uz apvidū esošām robežām, kuras atbilst zemes robežu plānā, situācijas plānā, abrisā vai robežas noteikšanas aktā noteiktajam robežas aprakstam vai robežpunkta nostiprinājuma veidam, mērnieks šajā robežposmā veic atkārtotus mērījumus (kontrolmērījumus). Veicot kontrolmērījumus, izmanto citus uzmērīšanas tīkla punktus un pārliecinās par robežas noteikšanas precizitātes atbilstību šo noteikumu prasībām (Noteikumu Nr. 1019  99. punkts).

Ja citā koordinātu sistēmā instrumentāli uzmērītam robežpunktam veic atkārtotus mērījumus, mērnieks izvērtē iepriekšējai robežpunkta un robežas koordinēšanai izmantoto uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu atbilstību LKS-92 TM (Noteikumu Nr. 1019 167. punkts).

Ja konstatēta iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punkta koordinātu neatbilstība LKS-92 TM un koordinātu atšķirība pārsniedz Noteikumu Nr. 1019  4. pielikuma 1.tabulā minētos lielumus, mērnieks robežpunkta un robežas atjaunošanai izveido uzmērīšanas tīklu, izmantojot informāciju par iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punktiem vai, ja tie nav saglabājušies, apvidū identificētās robežzīmes, kuru koordinēšana veikta, izmantojot šo uzmērīšanas tīklu, un šo robežpunktu savstarpējās saites nepārsniedz Noteikumu Nr. 1019  4. pielikuma 3. tabulā minēto lielumu divkāršu vērtību (Noteikumu Nr. 1019  168. punkts).

Vērtējot robežu neatbilstību instrumentāli uzmērītām robežām, ir jānošķir Noteikumu Nr. 1019  296. punktā minēto koordinātu atšķirību, kas ir paredzēta robežu neatbilstība, saistībā ar vietējā tīkla nepilnībām, un rupjas kļūdas, kas pieļautas uzmērīšanas laikā (tajā skaitā mērījumu neesamība) un kuru dēļ radušās robežu neatbilstības.

Ir uzskatāms, ka vietējā tīkla nepilnības rada viendabīgas nobīdes un pārklājumi starp īpašumu robežām apvidū šajā gadījumā neveidojas.

Savukārt, ja ir pieļautas rupjas uzmērīšanas kļūdas (tajā skaitā mērījumu neesamība) un divu īpašumu robežas mērījumu dati ir savstarpēji neatbilstoši (vai uzmērītā robeža pārsniedz ierādītās robežas novietojuma atšķirību), tad var apgalvot, ka starp īpašumiem veidojas pārklājums vai starpgabals.

Ja mērnieks norāda, ka neatbilstība radusies uzmērīšanas tīkla nepilnību dēļ (Noteikumu Nr. 1019  296. punkts), tad mērnieks veic kontrolmērījumus.

Turklāt, saskaņā ar Noteikumu Nr.1019  99.punktu, kontrolmērījumi veicami gadījumā, ja apvidū ir saglabājušās robežas, kuras neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām.

Vērtējot kopsakarībā Noteikumu Nr. 1019  296., 99., 167. un 168.punktus secināms, ka kontrolmērījumi piemērojami tikai veicot iepriekš no vietējā tīkla uzmērīto zemes vienību atkārtotu robežu uzmērīšanu.

Atsevišķi ir jāatzīmē gadījumus, kad zemes vienības robežas ir uzmērītas ar vienfrekvenču GPS. Jāņem vērā, ka ar vienfrekvenču GPS veiktie mērījumi nav viendabīgi. Zemes robežu plānā koordinātas tika norādītas LKS-92 sistēmā (citos gadījumos ar 1 m precizitāti) un konstatēt atšķirības var tikai atkārtoti veicot mērījumus.

Tātad, lai novērtētu koordinātu neatbilstības rašanās cēloņus, ir jāizvērtē kadastralās uzmērīšanas lietā esošus mērījumus un jāveic mērījumus apvidū (veic arī kontrolmērījumus, lai pamatotu savu mērījumu atbilstību nepieciešamai precizitātei, izslēdzot, ka paša mērījumi ir nekorekti pret iepriekšējiem (apšaubītiem)).

Konstatējot koordinātu nesakritību iepriekš ar GPS veiktos mērījumos, tos ir jārisina kā robežu neatbilstību.

Šajā gadījumā ir piemērojami Noteikumu Nr. 1019 91. punkts un 100.punkts.

Mērnieks sagatavo Atzinumu par robežas neatbilstību, izklāstot neatbilstību rašānās iemeslus, secinājumus, norādot un izvērtējot uzaicināto personu viedokļus un sniedzot informāciju par risinājumu.

Tā kā konstatēts, ka mērījumi nav veikti atbilstoši uzmērīšanas tehnoloģiskām prasībām, kas nozīmē, ka zemes robežu plāns ir kļūdains (plāna koordinātas atkārtotos mērījumos atzītas par neatbilstošām), tad atjaunošanai nevar izmantot kļūdainā zemes robežu plāna koordinātas. Robežzīmju un robežas atjaunošanu veic ievērojot tiesiskā pamatojuma dokumenta grafisko pielikumu, pamatojoties uz kuru veikta zemes vienības pirmreizējā uzmērīšana un ievērojot apvidū esošo robežzīmju savstarpējo novietojumu vai pierobežojošās zemes vienības zemes robežu plānu, ja tā izgatavošana atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām. Tā kā tiek risināta robežu neatbilstība un zemes vienības robežas novietojums tiek precizēts, sagatavo neatbilstības novēršanas aktu (Noteikumu Nr. 1019 100. punkts).

Ir svarīgi pareizi sastādīt Atzinumu par robežas neatbilstību, norādot robežas neatbilstības rašanās iemeslus un tos pamatojot ar augstāk minētiem faktiem.

Savukārt, ja robežu neatbilstība pieļauta rupjas uzmērīšanas kļūdas dēļ (tajā skaitā mērījumu neesamība), kā rezultātā divu robežojošo īpašumu robežas veido pārklājumus vai starpgabalus un to novēršana saistīta ar īpašuma apjoma un robežu izmaiņām, tad ir veicama robežas neatbilstības novēršana, sagatavojot neatbilstības novēršanas aktu (nevis veicot kontrolmērījumus). Šādus neatbilstību jāpieskaita pie faktiskā pārklājuma.

Ir jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad zemes robežu plānā norādītas koordinātas LKS-92 TM, bet zemes vienības instrumentālā uzmērīšana notikusi neiesaistoties valsts ģeodēziskajā tīklā.

Piemēram, robežu, kas noteikta LKS-92 TM, izmantojot ortofotokartes, izvērtē atbilstoši Noteikumu 50.2. apakšpunkta prasībām (kā ar grafiskām metodēm noteiktās). Atpazīt šādu metodi var vērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un iepazīstoties ar zemes robežu plānu - koordinātas aprēķinātas ar noteiktību 1 m, platība noteikta ar noteiktību 0,1 ha (šis kritērijs nav absolūts) un norādīts ortofotokartes numurs. Kontrolmērījumus, vērtējot šādas zemes vienības, neveic, bet izvērtē, kā norādīts augstāk, atbilstoši Noteikumu 50.2. apakšpunkta prasībām.

Mērniekam ir jāspēj novērtēt, kāda veida robežu neatbilstība veidojas un kādas tai ir sekas uz iepriekš noteikto robežu un īpašumu savstarpējo robežu atbilstību.

Robežas neatbilstības novēršanu apvidū organizē un veic mērnieks, sagatavojot robežas neatbilstības novēršanas aktu vienā eksemplārā. Uz robežas neatbilstības novēršanu apvidū uzaicina ierosinātāju un to pierobežnieku, kura zemes vienības robežposmā vai robežpunktā tiks veikta neatbilstības novēršana. Uzaicinājumam pievieno atzinumu par robežas neatbilstību (Noteikumu Nr. 1019 92. punkts).

Robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro Noteikumu Nr. 1019  4.5. apakšnodaļā un 5. nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo (Noteikumu Nr. 1019 100. punkts).

Ja ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) zemes vienībām zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi, bet apvidū ierosinātājs un pierobežnieks atzīst un norāda uz apvidū esošām robežām, kuras neatbilst šo Noteikumu Nr. 1019 50.2. apakšpunktā minētajām prasībām, mērnieks sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu (Noteikumu Nr. 1019 68. punkts).

Primāri, veicot robežu izvērtēšanu, mērniekam ir jākonstatē, ka robežojošo īpašumu robežas neveido pārklājumus vai starpgabalus.

Robežu neatbilstība (mērniecības kļūda) nav situācija, kad divu robežojošo īpašumu zemes robežu plāni atzīti par pareiziem, bet robežzīmes apvidū nav vai apvidū konstatēti priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm, kas neatbilst zemes robežu plānam – šajā gadījumā veicama robežzīmju atjaunošana vai  mērniekam ir jādod uzdevums likvidēt priekšmetus ar robežzīmes pazīmēm un veikt robežu atjaunošanu atbilstoši zemes robežu plānam.

Izņēmums ir Noteikumu Nr. 1019   68. punkts, kas paredz izņēmumu un pieļauj iespēju akceptēt apvidū esošās robežas un veikt zemes robežu plāna labošanu pie nosacījuma, ka viennozīmīgi visi ieinteresētie īpašnieki ir ieradušies uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, piekrīt apvidū esošām robežas un veiks zemes robežu plāna aktualizāciju. Šajā gadījumā piemērojama Noteikumu Nr. 1019 4.5. apakšnodaļā noteiktā robežu neatbilstības novēršanas procedūra (mērniekam attīcīgi norāda par turpmāku risinājumu apsekošanas aktā un neatbilstību novērš sagatavojot Atzinumu par robežas neatbilstību un neatbilstības novēršanas aktu).

Īpašniekam ir pilnīga varas tiesība par lietu. Mērniekam, ir jāveic izvērtēšanu un profesionāla slēdziena sagatavošanu. Mērniekam nav tiesību vienpersoniski lemt par robežas novietojumu, bet jāpiedāvā risinājumu, jārīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un procedūrām un īpašnieku saskaņojumam.

  • Kad ir veicami kontrolmērījumi un kad ir sastādāms neatbilstības novēršanas akts?
  • Koordinātu neatbilstība
  • Faktiskais pārklājums
Zemes robežu plānu savstarpējās atbilstības izvērtēšana par kartogrāfisko pamatni izmantojot kontūru fotokarti (fotoplānu).

Ierādot zemes vienību robežas, robežpunktus uzlika  kontūru fotokartē, kas izgatavota līdz 1990. gadam, izmantojot robežpunktu piesaistes mērījumus apvidū situācijas elementiem, kuri dešifrēti arī kontūru fotokartē (VZD 1994. gada 27. maijā ar pavēli Nr. 40 apstiprinātajos tehniskajos norādījumos “Tehniskie norādījumi zemes lietojumu ierādīšanai dabā” 6.2., 6.3.,  6.3.1. 6.3.7. apakšpunkti), bet zemes vienības zemes robežu plānu izgatavoja, izkopējot to no kontūru fotokartes.

Ņemot vērā minētās prasības robežu ierādīšanai un zemes robežu plāna izgatavošanai, attiecīgi noteiktas prasības ierādīto robežu izvērtēšanai. MK 27.12.2011. noteikumi Nr. 1019 «Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi»:

51. Novietojuma atšķirību šo noteikumu 50.2. apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka kā robežpunkta novietojuma atšķirību starp zemes robežu plānā attēloto un apvidū identificējamo robežpunktu, ko iegūst, konstruējot uz vienas kartogrāfiskās pamatnes plānā attēloto robežpunktu (izmantojot arī robežpunktu piesaistes abrisā dotās piesaistes un fotoplānā izmērītos attālumus līdz situācijas elementiem) un apvidū uzmērīto robežpunktu. Minēto kritēriju nepiemēro robežposmam, kur robežojošās zemes vienības platība ir mazāka par 0,5 ha.

Metodiskais materiāls sagatavots par zemes robežu plānu savstarpējo izvērtēšanu uz vienotas kartogrāfiskās pamatnes.  Lai izvērtētu robežas atbilstoši Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumu Nr. 1019 «Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi» 51. punktam, veicami robežzīmju un situācijas elementu mērījumi apvidū un iegūtos mērījumus konstruējot uz tās pašas pamatnes.

Šajā gadījumā darbības tiek veiktas, izmantojot Bentley Microstation V8i programmatūru, bet neatkarīgi no tā kāda programmatūra vai tās versija tiek izmantota, galvenās vadlīnijas un savstarpējās atbilstības izvērtēšanas principi nemainās.

Darbu secība:

1. Kā palīgmateriālu datu savietošanai var izmantot failu ar kadastra telpisko datu informāciju par analizējamo robežposmu DGN formātā (kadastra telpiskie dati (kadastra karte) ir digitāla pārskata karte par zemes vienību, būvju, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu un zemes vienību daļu savstarpējo izvietojumu teritorijā, kam ir informatīvs raksturs un nav tiešā veida izmantojama robežu izvērtēšanai).

2. Jānoskaidro fotoplāna numuru, kurā attēlotas analizējamās zemes vienības. Ierādītām zemes vienībām informācija par izmantoto fotoplānu norādīta zemes robežu plāna grafiskajā daļā. Fotoplāna numurus var arī atrast, izmantojot nomenklatūras failus.

3. Darba failā, izmantojot rīku „Raster Manager”, pievieno fotoplānu, kas tiks izmantots kā vienotais kartogrāfiskais pamats zemes robežu plānu savstarpējās atbilstības izvērtēšanai.

3.1. Lai to izdarītu nospiež pogu Raster manager un uznirstošajā logā izvēlas pogas File → Attach → Raster…

3.2. Atveroties logam Attach Raster Reference pret izvēlni Files of type izvēlas All Files 

3.3. Tā kā izvēlētajam failam jau ir definēta tā atrašanās vieta, tad jābūt deaktivizētai funkcijai Place Interactively

3.4. Izvēlas nepieciešamo failu ar skenēto fotoplānu un spiežot Open to pievieno kā references failu.

3.5. Atveras logs Raster Attachment Options, kur pārbauda, lai pret izvēlni Place Interactively ir No 

3.6. spiež pogu Attach

4. Pēc fotoplāna ievilkšanas pārlūko un papildus ar aplīšiem iezīmē fotolpānā uzliktos analizējamo zemes vienību robežpunktus. 

5. Kā references failus pievieno zemes robežu plānus. Šī darbība ir nedaudz komplicētāka, jo pievienojamajam plānam manuāli jānorāda atrašanās vieta un mērogs.

5.1. Atver Raster manager logu

5.2. pēc tam izmantojot pogas File → Attach → Raster… 

5.3. Izvēlas funkciju Attach Raster Reference

5.4. Izvēlamies references pievienošanas metodi – ieliek „ķeksi” pie Place Interactively

5.5. Kad  iezīmēts attiecīgais fails ar skenēto zemes robežu plānu spiež pogu Open

5.5.1. Kad atveras logs Raster Attachment Options no skenētā dokumenta ir jāizvēlas lapa ar nepieciešamo zemes robežu plāna grafisko daļu. 

5.5.2. Lai to veiktu, atvērtā loga Raster Attachment Options augšmalā ar peles kreiso taustiņu iezīmē rastera failu, nospiežot peles labo taustiņu, atver logu Select Pages 

5.5.3. Iezīmē vajadzīgo lapu un spiež pogu Ok. 

5.6. Atgriežoties logā Raster Attachment Options pārbauda, lai pret izvēlni Place Interactively ir Yes 

5.7. Spiež pogu Attach.

5.8. Nospiežot peles kreiso taustiņu, iezīmē brīvu vietu, kur novietot plānu. Šajā solī tiek pievienots fails kā reference, plāna novietošana un pielīdzināšana mērogam tiks veikta nākamajos soļos.

5.9. Lai plānu savietotu ar fotoplānu, no kura ir veidots plāns, nepieciešams logā Raster manager aktivizēt ievilkto failu 

5.9.1. izvēloties pogas Edit → Warp izlec logs Warp Raster, kurā izvēlas metodi Similitude. Ar šo metodi rastra formāta referenci var novietot, to reizē pārvietojot un rotējot, bet to nešķiebjot vai nemainot mērogu.

5.9.2. Pirms plāna pārvietošanas, nepieciešams nodefinēt kurus punktus uz kuru vietu pārvietos. Referencētajā zemes robežu plānā izvēlas robežpunktu, kuru var identificēt arī fotoplānā. 

5.9.3. Tos savieno uzklišķinot ar peles kreiso tautiņu vispirms uz šo punktu zemes robežu plānā un pēc tam fotoplānā. 

5.9.4. Pēc tam šādā secībā šīs darbības veic citam zemes robežu plānā attēlotam robežpunktam. 

5.9.5. Plānu pārvieto, brīvā vietā noklikšķinot ar peles labo taustiņu. 

5.9.6. Pēc tam jāpārliecinās vai zemes robežu plāna reference atbilst plāna mērogam

5.9.6.1. Pārbauda uz zemes robežu plāna esošo krustiņu tīkla atbilstību mērogam un nepieciešamības gadījumā veic labojumus. 

5.9.6.2. Pārbaudi var veikt no krustiņa kas ir tuvāk vērtējamam robežposmam atliekot nogriežņus, kuru garums atkarīgs no izgatavotā plāna mēroga (plānam mērogā 1:500 nogriežņa garums 250m, mērogā 1:1000 – 500m utt.).

5.9.6.3. No iepriekš minētā krustiņa konstruē nogriežņus uz blakus esošajiem krustiņiem 90o leņķī

5.9.6.4. Ja nogriežņu gali nesakrīt ar blakus esošajiem krustiņiem veic plānā attēloto krustiņu pievilšanu pie konstruēto nogriežņu galiem, izmantojot jau iepriekš izmantoto Similitude references sagrozīšanas (Warp reference) metodi. 

5.9.6.5. Pēc veiktajām darbībām nogriežņus izdzēš, lai netraucētu pārskatāmību. 

5.9.6.6. Ja ierādītais zemes robežu plāns nav ieskenēts vai sagatavots ar koordinātu krustiem, pirms 5.9.6.apakšpunktā minēto darbību veikšanas, koordinātu krusti jākonstruē izmantojot plāna elektronisko kopiju.

5.10. Līdzīgi rīkojas, ja kā reference tiek pievienots instrumentāli uzmērītas zemes vienības zemes robežu plāns, tomēr ir nianses, kam jāpievērš uzmanība:

5.10.1. Kad plāns ir pievienots, kā references fails, vispirms jāpārliecinās vai kadastra telpiskajos datos robežpunktu koordinātes atbilst zemes robežu plānā norādītajām.

5.10.2. Ja koordinātas atbilst, plānu analogi, kā iepriekš jau aprakstīts, var novietot attiecīgajā vietā, balstoties uz kadastra telpiskajos datos attēlotajiem robežpunktiem. 

5.10.3. Šajā gadījumā plāna mēroga pārbaudi neveic.

5.11. Trešās zemes vienības zemes robežu plānu ievelk veicot analoģiskas darbības kā ievelkot pirmo (ierādītās zemes vienības) zemes robežu plānu. 

6. Kad visu robežojošo zemes vienību plāni ir pievienoti kā references faili, attēloti atbilstoši to mērogiem un novietoti atbilstošo vienotajai kartogrāfiskajai pamatnei, iespējams veikt plānu salīdzināšanu. Ja konstatē zemes robežu plānu savstarpējo neatbilstību, tad tiek veikti savstarpējās neatbilstības lineārie un platību mērījumi, nosakot to apjomu. Šāda analīze ļauj izprast iespējamos kļūdas rašanās apstākļus. 

7. Konkrētajā gadījumā redzams, ka mērnieks, veicot zemes vienības mērniecības un robežu noteikšanas darbus, nav pieslēdzies visām robežojošo zemes vienību robežzīmēm (robežzīmei Nr. 4 īpašuma „Kalēji” plānā), izveidojot starpgabalu.

[ievietots 08.10.2014.]

Zemes vienības kļūdaino datu slānī tiek iekļautas, ja robežu neatbilstību konstatē mērnieks vai VZD. Vēsturiski (no 2004. – 2013. gadam) VZD zemes vienības kļūdaino datu slānī iekļāva gan, ja tika konstatēti pārklājumi vai starpgabali, gan koordinātu neatbilstība. Zemes vienībām, kas šajā laikā tika iekļautas kļūdaino datu slānī, atzīmes Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā netika ierakstītas. Līdz ar ko, ja kadastra telpiskajos datos attēlots, ka kāda no pierobežojošajām zemes vienībām iekļauta kļūdaino datu slānī, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas teksta datos nav atzīmes par konstatētu robežu neatbilstību, tad mērniekam rūpīgi jāizvērtē uzmērāmās zemes vienības un pierobežojošās zemes vienības kopējo robežu posmu. Ja netiek konstatētas savstarpējas neatbilstības, tad robežu neatbilstība šajā posmā nav jārisina (jo nav konstatēta) un darbus veic atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" prasībām.

[20.07.2015]

Gadījumos, kad konstatētā robežu neatbilstība skar arī zemes vienību, kurai robeža vēl nav noteikta, uz robežu neatbilstības novēršanu ir jāaicina arī nemērīto zemes vienību tiesiskais valdītājs vai lietotājs, jo, atbilstoši Ministru kabineta Noteikumu Nr. 1019 100. punktam, veicot robežas neatbilstības novēršanu, mērnieks veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības. Tikai šādā gadījumā tās tiek norādītas robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro minēto noteikumu 4.4. apakšnodaļā un 5. nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo. Līdz ar to nemērīto zemes vienību tiesiskais valdītājs vai lietotājs parakstās  robežas neatbilstības novēršanas aktā.

Saistītie resursi