Robežas noteikšana apvidū

Metodiskajos norādījumos tiek apkopoti skaidrojoši materiāli zemes kadastrās uzmērīšanas veicējiem

[ievietots 05.06.2015]

Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 106.punktā noteikts, kādā veidā nosakāma robeža, kura projektēta, pieslēdzoties situācijas elementiem. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 106.1. un 106.3. apakšpunktiem, ja robeža pieslēdzas ūdenstecēm vai ūdenstilpēm, tad robežu nosaka pa ūdensteču, ūdenstilpju krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta, - pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī vai pa izteiktu kraujas augšmalas (krotes) līniju. Nosacījums par robežas noteikšanu pa ūdensteču  un ūdenstilpju krasta krotes līniju ir spēkā, sākot jau no zemes reformas sākuma, kad Lauksaimniecības Ministrijas Valsts zemes ierīcības departamenta 1992. gada 7. februārī apstiprinātajos „II Tehniskajos norādījumos zemes lietojumu robežu ierādīšanai dabā” 3.5. punkta a) apakšpunktā tika noteikts, ka dabiskie situācijas elementi, pa kuriem atļauts nospraust robežas, ir ūdensteču un ūdenstilpju krastu krotes līnija, bet, kur tā nav izteikta – vasaras vidējā ūdenslīmeņa līnija – gadījumos, kad šie objekti ir atsevišķi lietojumi.

Līdz ar to, nosakot robežu, kas pieslēdzas situācijas elementam – ūdenstecei vai ūdenstilpei, mērnieks, pirmkārt, novērtē, vai ūdenstecei vai ūdenstilpei nav izteikta krasta kraujas augšmala (krote). Ja krasta kraujas augšmala (krote) ir izteikta, tad robežu nosaka pa tās līniju. Tikai gadījumā, ja tā nav izteikta, robežu nosaka pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī.

Mērniekam, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības (priekšizpētē, robežu apsekošanā) jāizvērtē vai iepriekš veiktie robežu noteikšanas darbi vietās ar ūdenstecei (ūdenstilpei) izteiktu krotes līniju veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Gadījumos, kad pirmreizējā robežu noteikšanas aktā robežas apraksts skaidri nenorāda robežas novietojumu (pa krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī) mērniekam, sagatavojot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, robežu aprakstā precīzi jānorāda robežas novietojums katrā ūdensteces vai ūdenstilpes posmā.

Par kadastra apzīmējumu pieprasīšanu un piešķiršanu zemes robežu pārkārtošanas gadījumos

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 63 ˡ.panta otro daļu, sadalot nekustamā īpašuma objektu divos vai vairākos nekustamā īpašuma objektos, Kadastra informācijas sistēmā tos reģistrē kā jaunus nekustamā īpašuma objektus, kuriem piešķir jaunus kadastra apzīmējumus (kadastra identifikatorus). Divus vai vairākus nekustamā īpašuma objektus apvienojot vienā objektā, Kadastra informācijas sistēmā to reģistrē ar jaunu kadastra apzīmējumu (kadastra identifikatoru). Iepriekšējo kadastra identifikatoru pēc nekustamā īpašuma objekta sadalīšanas vai apvienošanas anulē. No normatīvā akta secināms, ka zemes robežu pārkārtošanas gadījumos zemes vienībām saglabā esošos kadastra apzīmējumus. Saskaņā ar zemes ierīcības likuma 8.panta pirmo daļu pārkārtošana ir daļas no zemes vienības apmaiņa ar daļu no blakus esošās zemes vienības.

Zemes ierīcības projektā iekļautā teritorija ir jāskata nevis atsevišķi, bet gan jāvērtē kopumā. Daļa no tā var būt zemes pārkārtošana, bet daļa zemes vienību sadale. Jāvērš uzmanība uz zemes vienību skaitu pirms projekta un projektā norādīto zemes vienību skaitu.

Gadījumā, ja zemes vienību skaits pirms un pēc zemes ierīcības projekta izstrādes:

  1. ir vienāds (neatkarīgi no platību izmaiņām), tā uzskatāma par robežu pārkārtošanu, līdz ar to jauni kadastra apzīmējumi plānotajām zemes vienībām nav jāpieprasa un jāpiešķir;
  2. atšķiras, tad jauni kadastra apzīmējumi ir jāpieprasa un jāpiešķir visām plānotajām zemes vienībām.

ievietots 15.07.2014

Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 1019 10. pielikumu 1.8.1. punktā noteikts, ja robežposms pieslēdzas situācijas elementam, papildus norāda, kā (perpendikulāri vai kā robežposma turpinājums) robežposms turpinās no nostiprinātā robežpunkta līdz nenostiprinātam robežpunktam uz situācijas elementa, tad pārējos gadījumos (kad robežposms neturpinās perpendikulāri, ne arī kā robežposma turpinājums – sk. piemēru zīmējumā) šo papildus informāciju nenorāda, bet robežposmu apraksta vispārējā kārtībā.

paraugs_rna.png

  • Par robežām gar ūdenstecēm
  • Robežu pārkārtošana
  • Robežu noteikšanas akts

Ja tiek veikta pirmreizējā mērniecība zemes vienībai kura atrodas pie pašvaldības autoceļa, kas nav mērīts, tad robežas atrašanās vieta pie pašvaldības autoceļa ir atkarīga no šī ceļa būvniecības uzsākšanas datuma. Ja pašvaldības ceļa būvniecība ir uzsākta pēc 2007.gada 12.jūnija, tad pašvaldības autoceļa zemes nodalījuma joslas platums ir noteikts likuma Par autoceļiem  27.1 pantā. Bet, ja pašvaldības ceļa būvniecība ir uzsākta pirms 2007.gada 12.jūnija kā tas ir absolūtajam vairākumam pašvaldības ceļu, tad pašvaldības autoceļa zemes nodalījuma joslas platums ir vienāds ar ceļa zemes klātnes platumu. Ja līdz 2007.gada 12.jūnijam izbūvēta pašvaldības ceļa platums ir mazāks par likuma Par autoceļiem  27.1 pantā noteikto, to var palielināt, ja autoceļa īpašnieks un autoceļam piegulošo zemju īpašnieks par to savstarpēji ir vienojušies.

Šī skaidrojuma pamatā ir likuma Par autoceļiem 27.1 pants un pārejas noteikumu 10. punktā. Vēršam uzmanību, ka šajā situācijā nav nekādas nozīmes kādi ceļa platumi ir noteiktie pašvaldības teritorijas plānojumā vai citos pašvaldības apstiprinātos dokumentos.

Saistītie resursi