Vispārēji jautājumi

Metodiskajos norādījumos tiek apkopoti skaidrojoši materiāli zemes kadastrās uzmērīšanas veicējiem

[Precizēts 13.02.2015.]

Valsts īpašumu pārstāvniecība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 39.5. apakšpunktu, ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts un normatīvajā aktā ir noteikts tās īpašuma turētājs (pārvaldītājs), mērnieks uzaicina valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju).

Informāciju par attiecīgo valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju) vai valsts institūciju, kura ir tiesīga pārstāvēt valsti zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū, gadījumā, ja darbi tiek veikti zemes vienībai, kurai pierobežojošā zemes vienība vai uzmērāmā zemes vienība ir valsts īpašumā vai valdījumā, iespējams lejupielādēt (62 KB; XLS). Informācija tabulā apkopota atbilstoši ministriju sniegtajām ziņām.

Informācija par īpašuma turētājiem (pārvaldītājiem) un pilnvarotajiem apkopota uz 18.05.2012, bet atjaunota 2015. gada 11. februārī norādot aktuālu VAS "Latvijas valsts meži juridisko adresi.

Attiecīgās valsts īpašuma turētāja (pārvaldītāja) vai valsts institūcijas pārstāvja rīcībā ir jābūt pilnvarojuma dokumentam, kurā norādīts, ka konkrētā persona drīkst pārstāvēt attiecīgo valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju) vai valsts institūciju zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū un parakstīt sertificētās personas sagatavotus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus. 

Nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja pilnvarotajām personām un to pilnvarotajām personām, pieprasot pakalpojumu, vienmēr jāpievieno visi pilnvarojumi – ar to saprotot, ka jāpievieno gan sākotnējais pilnvarojuma dokuments, gan pārpilnvarojuma dokuments.

[precizēts 26.07.2016]

Nepilngadīgu personu pārstāvniecība

Atbilstoši Civillikuma 186. panta pirmajai daļai un 223. pantam tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir savu nepilngadīgo bērnu dabiskie aizbildņi un abi kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Izņēmuma gadījumi, kad viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, ir noteikti Civillikuma 186. panta otrajā un ceturtajā daļā:
- otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību, izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;
- otrs vecāks ir miris;
- ar vienošanos vai iesas spriedumu ndibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība;
- veikt darbības, kuras bērna interesēs, ja pastāv risks, ka attiecībā uz bērnu var iestāties nelabvēlīgas sekas. 

Attiecībā uz iestādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 38. panta piektajai daļai vecākiem, aizbildņiem un aizgādņiem, jāuzrāda dokuments, kas apliecina viņu tiesības.  

Vecāka(u) radniecības pakāpi apliecina bērna dzimšanas apliecība vai izziņa no dzimšanas reģistra, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 38. panta piektajā daļā noteiktajam, apliecina personas radniecības pakāpi un tiesības pārstāvēt aizbilstamo personu. Savukārt, ja bērna intereses pārstāv tikai viens no vecākiem, tad jāuzrāda arī dokuments, no kura izriet konkrētā viena vecāka tiesības pārstāvēt bērnu vienpersoniski (vienošanās, tiesas spriedums).  

Būtiski ir lūgt pārstāvim uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Ievērojot minēto, zemes kadastrālo uzmērīšanu var ierosināt, attiecīgus zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā sastādītos dokumentus (robežu apsekošanas aktu, robežu atjaunošanas aktu un plānus) var parakstīt un datu aktualizāciju kadastrā var ierosināt abi bērna vecāki, mērniekam uzrādot  dokumentus, kas apliecina viņu tiesības pārstāvēt bērnu, tai skaitā, vecāku personu apliecinošus dokumentus. Minētās darbības var veikt viens vecāks, tikai Civillikuma 186. pantā noteiktajos izņēmuma gadījumos, papildus mērniekam iesniedzot par to attiecīgu dokumentu. 

Dokumentu apliecinātas kopijas (izņemot personas apliecinošu dokumentu) par vecāku vai vecāka tiesībām pārstāvēt bērnu ir jāpievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

Arī uz nepilngadīgo personu pārstāvjiem – aizbildņiem, aizgādņiem attiecināmas tieši tādas pašas prasības kā vecākiem - attiecīgi arī viņiem nepieciešamas iesniegt mērniekam dokumentus (kopijas), kas apliecina viņu tiesības, kā arī - nepieciešams uzrādīt mērniekam personu apliecinošu dokumentu.

[ievietots 26.07.2016]

Pašvaldības pārstāvība

Pašvaldību pārstāvību zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos var īstenot dažādi, tajā skaitā kā ierasts - ar pilnvaru. Var būt gadījumi, kad pagasta pārvalžu vadītāju pilnvarojums pārstāvēt pašvaldību attiecīgos jautājumos  ir ietverts pašvaldības nolikumā. Likuma “Par pašvaldībām” 45. panta piektā daļā noteikts, ka pilsētas domes saistošos noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", savukārt novada domes saistošos noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. 

Ja nolikumā ir norādīts konkrēta pašvaldības nodarbinātā vārds un uzvārds un attiecīgā pilnvarojuma apjoms, kā arī nolikums ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tad būtu pieļaujams, ka nolikums netiek pievienots zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai, bet norādīta vien atsauce uz konkrēto nolikumu.

Savukārt, ja nolikums nav publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un lēmumā par pagasta pārvaldes vadītāja iecelšanu amatā nav pilnvarojums iekļauts, tad jāpievieno arī nolikums. 

Lai pārlieku netiktu palielināts zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas apjoms, risinājums varētu būt šāds:

  • pārvaldes vadītājs mērniekam iesniedz atsevišķi sagatavotu pilnvaru;
  • pārvaldes vadītājs mērniekam iesniedz nolikuma izrakstu (kur minēts pilnvarojums), ja nolikumā ir norādīta konkrētā nodarbinātā vārds un uzvārds;
  • pārvaldes vadītājs mērniekam iesniedz nolikuma izrakstu (kur minēts pilnvarojums), ja nolikumā ir amats, un lēmumu par pagasta pārvaldes vadītāja iecelšanu amatā;

Abi no pēdējiem variantiem būtu arī apjoma ziņā mazāki dokumenti, salīdzinot ar pilna dokumenta (nolikuma) iesniegšanu.

 

[papildināts 26.07.2016]

Saskaņā ar MK 27.12.2011. noteikumu Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi 16. punktu, ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotās personas uzrāda un iesniedz mērniekam dokumentus par pārstāvības tiesībām.

Mērniekam, uzaicinot ierosinātāju un pierobežnieku uz lauka darbiem uzaicinājuma vēstulē jābrīdina par nepieciešamību uzrādīt un iesniegt minētos dokumentus, lai iesniegtos dokumentus varētu pievienot elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

Juridisku personu parraksttiesību pārbaude

Tā kā VZD ir pieejami Uzņēmuma reģistra dati, tad jurdisku personu gadījumā, ja mērnieks personas paraksttiesības pārbaudījis atbilstoši informācijai no minētā reģistra vai Lursoft, tad elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai var nepievienot dokumentu, kas apliecina paraksttiesības, bet paraksta zonā, blakus personas parakstam un tā atšifrējumam, mērniekam jānorāda: „paraksttiesības pārbaudītas (norādot informācijas avotu un konkrētu datumu)”.

Minētā kārtība nav attiecināma uz gadījumu, kad zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona, ierosina Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā (VZD un ZGR integrēto procedūru gadījums), tad ir iesniedzama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecināta pilnvara (Ministru kabineta noeikumu 1019 161. punkts).

VZD iesaka pārbaudīt uzņēmumu valdes locekļu pārstāvības tiesības Uzņēmuma reģistra datos dienā, kad noteikta robežu apsekošana apvidū vai 1 dienu pirms apsekošanas, lai izvairītos no gadījuma, kad juridiskās personas pārstāvis mērniekam iesniedz izziņu un kā valdes loceklis paraksta zemes kadasrālās uzmērīšanas dokumentus, bet patiesībā jau iepriekš ir notikušas izmaiņas Uzņēmuma reģistrā un valdes loceklim paraksta tiesības konkrētajā datumā vairs nebija. Pēc būtības mērniekam nav tiesības dot parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā sagatavotu dokumentu personai, kurai nav tādas tiesības. Ja tomēr kādu apsvērumu dēļ nebija iespējams pirms došanās apvidū pārbaudīt Uzņēmuma reģistrā reģistrēto informāciju, tad VZD ieskatā attiecībā par:

  • robežu apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktu –  blakus personas, kura ir parakstījusi aktu, bet tai šādu tiesību nav, parakstam mērnieks pieraksta, ka atbilstoši Uzņēmuma reģistra datiem personai nav tiesības parakstīt dokumentu. Minētais attiecas tikai uz pierobežniekiem;
  • robežas neatbilstības novēršanas aktu vai, ja tiesības parakstīt dokumentu nav ierosinātājam, tad šādas atzīmes nav pieļaujamas un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi nevar tikt turpināti. 

Jāņem vērā, ka svītrot parakstus nav pieļaujams!

Pašvaldības pārstāvība

Gadījumos, kad domes priekšsēdētājs saskaņo apgrūtinājumu plānu vai citus dokumentus, VZD paļaujas, ka pašvaldības rīcība ir tiesiska un konsekventa un tās sniegtā informācija ir patiesa un neprasa papildus apliecinājumu tam, ka konkrētā persona tiešām ieņem domes priekšsēdētāja amatu. Domes priekšsēdētāja kā amatpersonas tiesības un pilnvaras noteiktas likuma "Par pašvaldībām" 6. nodaļā.

Pilnvaras saturs ikvienā iestādē, kur tā tiek iesniegtas, tiek rūpīgi izvērtēts. Pilnvaras saturā jābūt skaidri un nepārprotami norādītām darbībām, tiesību apjomam un termiņam, kura laikā pilnvara ir derīga. Ja kāda no veicamajām darbībām pilnvarā nav norādīta, tad pilnvarotajai personai nebūs tiesību veikt šo darbību, balstoties uz pieņēmumu, ka pilnvaras devējs, iespējams, bija to vēlējies. Par klientu informēšanu attiecībā uz pilnvaru saturu, iesniegto pilnvaru saturs netiek tulkots paplašināti un jebkuras šaubas par pilnvarojuma apjomu tiek tulkotas par sliktu pilnvarotajai personai. Gluži tāpat kā bankā iesniegtajās pilnvarās, kur ir jānorāda tādas darbības kā: veikt un saņemt maksājumus; izdarīt pārvedumus, pārskaitījumus; brīvi rīkoties ar kontu, u.c., tā arī pilnvarās, ko iesniedz VZD (neatkarīgi no tā, vai tas ir centrālais aparāts vai reģionālā nodaļa), jābūt skaidri norādītām konkrētām darbībām, piemēram: iesniegt iesniegumus, apstrīdēt VZD pieņemtos lēmumus, veikt pasūtījumus, pieprasīt un saņemt dokumentus vai to kopijas, ierosināt datu reģistrāciju, aktualizāciju, dzēšanu utt. 

VZD ir konstatējis šādas nepilnības iesniegto pilnvaru saturā:

  • persona pilnvarota parakstīt noteiktus dokumentus, bet nav pilnvarota veikt citas darbības, kas attiecās uz konkrētā īpašuma datu aktualizāciju; 
  • juridiskai personai izdota pilnvara sagatavota pirms vairākiem gadiem, vairākas reizes pagarināta, bet pa šo laika posmu ir mainījušies dokumentu veidi, nosaukumi, mērniecības procesuālās darbības, līdz ar to pilnvarojums ir nederīgs;
  • beidzies pilnvaras termiņš;
  • ar juridiskas personas valdes lēmumu valdes loceklis ir pilnvarots veikt noteiktas darbības; šis valdes loceklis savukārt pilnvaro citu personu veikt minētās darbības, bet valdes loceklim lēmumā nebija noteiktas tiesības pārpilnvarot;
  • juridiskai personai izdota pilnvara, bet šai personai Uzņēmumu reģistrā reģistrētas paraksta tiesības vienīgi kopā ar citiem juridiskās personas valdes locekļiem.

Ņemot vērā minēto, izvērtējot pilnvarojuma saturu, īpaša uzmanība jāpievērš juridisku personu izdotajām pilnvarām un jāpārliecinās Uzņēmumu reģistrā par pilnvarotās personas paraksta tiesībām. Piemēram, AS "Latvijas valsts meži" saviem darbiniekiem piešķir dažāda apjoma pilnvarojumus, līdz ar to jāizvērtē, vai konkrētajam darbiniekam ir tiesības izteikt iebildumus vai veikt citas darbības.

[ievietots 26.07.2016]

Pilnvarojuma ietveršana darījuma līgumā

Pilnvarojums var būt noformēts kā atsevišķs dokuments vai ietverts citā dokumentā, piemēram, līgumā. Ja pilnvarojums, tai skaitā, par attiecīgo dokumentu parakstīšanu zemesgrāmatai, ir ietverts citā dokumentā, piemēram, līgumā, tad atsevišķs pilnvarojums nav nepieciešams. 

Dokumentam, kurā ietverts pilnvarojums, jābūt zvērināta notāra vai bāriņtiesas apliecinātam. Izņēmuma gadījumi, kad nav obligāta zvērināta notāra vai bāriņtiesas apliecināta dokumenta forma, attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm.

Zemesgrāmatu likuma 58. pants - pilnvarojums citai personai lūgt nostiprinājumu jāizteic pilnvarojuma dokumentā, ko apliecinājis zvērināts notārs vai bāriņtiesa. Jāņem vērā, ka, nav pietiekami, ja uz pilnvarojuma dokumenta ir tikai notāra vai bāriņtiesas apliecināti paraksti. Jābūt apliecinātam pašam dokumentam.

[ievietots 25.10.2016]

Pilnvarojums 2 vai vairākām personām

Gadījumā, kad vienā dokumentā iekļauts pilnvarojums 2 vai vairākām personām, jāizvērtē, vai šīs personas var pārstāvēt pilnvaras devēju kopā vai arī katrs atsevišķi:

- ja pilnvarotās personas pilnvarojuma dokumentā norādītas, izmantojot starp tām saikli “un”, piemēram, “es, Ilze Kalniņa, personas kods 000000-00001, pilnvaroju Jāni Bērziņu, personas kods, 000000-00002, un Pēteri Ozolu, personas kods, 000000-00003, pārstāvēt mani (..)”, tad uzskatāms, ka pilnvarotās personas pilnvaras devēju var pārstāvēt tikai abas kopā. Tai skaitā, tikai kopā parakstīt dokumentus un veikt citas pilnvarojumā norādītās darbības. Izņēmuma gadījums, ja pilnvarojuma dokumentā ir skaidri norādīts, ka pilnvarotās personas var arī rīkoties (izmantot pilnvarojumā norādītās tiesības) katra atsevišķi. 

- ja pilnvarotās personas pilnvarojuma dokumentā norādītas, izmantojot starp tām saikli “vai”, piemēram, “es, Ilze Kalniņa, personas kods 000000-00001, pilnvaroju Jāni Bērziņu, personas kods, 000000-00002, vai Pēteri Ozolu, personas kods, 000000-00003, pārstāvēt mani (..)”, tad uzskatāms, ka pilnvarotās personas katra atsevišķi var pārstāvēt pilnvaras devēju.

Pie Latvijas un Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežas

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 384 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikums 4.4. apakšpunktu, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra uzmēra valsts robežu – nosaka valsts robežlīniju un valsts robežzīmju ģeodēziskās koordinātas un sastāda robežas demarkācijas kartes.

VZD sadarbojoties ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, piemērojot normatīvos aktus mērniecības jomā par nepieciešamās informācijas pieprasīšanu un darbu izpildes kārtību, informē par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi posmos, kur zemes vienība robežojas ar valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu, lai nodrošinātu, ka zemes vienības robeža ir pareizi noteikta attiecībā pret valsts robežu, ievērojot valsts robežas joslas platumu:

  1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izsniedz tās rīcībā esošo valsts robežas demarkācijas dokumentu informāciju un datus (robežas demarkācijas karti, valsts robežas aprakstu, robežzīmju koordinātu katalogus kopiju veidā vai digitālā veidā skenētu), pamatojoties uz mērnieka pieprasījumu un pieprasījumam pievienoto zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas ierosinātāja mērniekam iesniegto iesniegumu, līgumu vai līgumam pievienoto tehnisko specifikāciju (darba uzdevumu).
  2. Mērnieks zemes vienības robežas priekšizpētes, robežu apsekošanas un robežu noteikšanas darbu ietvaros sagatavo un iesniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā saskaņošanai un atzinuma sniegšanai digitālā veidā Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi 263.1.3., 263.1.4., 263.1.5., 263.1.6., 263.1.11. un 263.2.1. apakšpunktā minēto informāciju (par izmantotajiem ģeodēziskā tīkla punktiem, mērījumu datus, ar globālās pozicionēšanas metodi iegūtos mērījuma datus, aprēķinu rezultātus, robežpunktu koordinātu sarakstu, mērījuma abrisa datni) par uzmērīšanas darbu laikā apvidū uzmērītajiem esošajiem valsts robežas joslas robežpunktiem un ar valsts robežu saistītiem apvidus situācijas elementiem (ūdensteces krasta krotes līniju vai krasta līniju, ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci, valsts robežstabu), kā arī mērnieka noteikto un uzmērīto valsts robežas un valsts robežas joslas robežas vietas attēlojumu. Informāciju nosūta elektroniski uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras e-pasta adresi: info@lgia.gov.lv. 

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izskata iesniegto informāciju un elektroniskā veidā nosūta uz informācijas sniedzēja e-pasta adresi atzinumu, norādot, vai mērnieks atbilstoši ir noteicis valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā uz valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras atzinumu, kas sagatavots kā elektroniskais dokuments, mērnieks pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu, iesniedzot VZD zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi, 263.2.1. apakšpunktā minētajā mērījuma abrisa datnē attēlo valsts robežas joslā esošus situācijas elementus piesaistes vajadzībām, valsts robežas robežzīmes (robežstabus), ūdensteces krasta krotes līniju vai krasta līniju (ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci) un noteikto valsts robežas joslas robežu.

VZD teritoriālā struktūrvienība, saņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nekavējoties nosūta elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu digitālā veidā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai atzinuma sniegšanai par mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā uz valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu uz e-pasta adresi: info@lgia.gov.lv.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra atzinumu par mērnieka noteiktās valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā pret valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu sniedz 5 (piecu) darbdienu laikā. Ja minētais atzinums ir negatīvs, VZD teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu par kadastra objekta reģistrācijas vai datu aktualizācijas atteikumu.

Lūdzam ievērot, ja zemes vienības robežu posma apsekošanas gaitā ir konstatēts, ka agrāk noteiktā, apvidū nostiprinātā zemes vienības robežpunkta vai šajā vietā atjaunojamā robežpunkta attālums līdz valsts robežai, kura noteikta pa sauszemes līniju, noteikts ar kļūdu, kas pārsniedz 2011. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi 4. pielikuma 3. tabulā norādītās atšķirības, bet zemes vienības robežzīmes apvidū ierīkotas ievērojot valsts robežas joslas platumu, tad mērnieks veic kontrolmērījumus un sastāda atzinumu par robežas neatbilstību. Ja robežzīmes apvidū nav, tās atjauno ievērojot valsts robežas joslas platumu. 

Ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces (upe, strauts) vai grāvja viduslīniju, valsts robežas joslu apvidū nosaka, ievērojot valsts robežas joslas platumu un paredzot valsts robežas joslas robežpunktus nostiprināt ar pastāvīgām robežzīmēm no robežpunkta uz robežpunktu, sadarbojoties ar Iekšlietu ministriju (pilnvaras saskaņot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus ir vienīgi Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kuru pārstāvju saskaņojums robežu apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktā ir obligāts).

Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta pirmajai daļai, Valsts robežas joslas platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums noteikts Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 550 Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību.

Pie Latvijas un Krievijas robežas

Saskaņā ar Kopīgās Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas demarkācijas komisijas 2013. gada 1. jūlija 15. sēdes protokolā apstiprināto precizēto demarkācijas darbu plānu 2014. gadam, valsts robežas uzmērīšanas darbi tiks uzsākti 2014. gadā. Šobrīd robeža ir izlikta apvidū atbilstoši demarkācijas komisijā saskaņotajiem protokoliem, bet tā vēl nav uzmērīta. Tas nozīmē, ka Latvijas – Krievijas robežas demarkācijas darbi nav pabeigti.

Pēc valsts robežas demarkācijas dabu pabeigšanas, demarkācijas noslēguma dokumentus apstiprina Ministru kabinets, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 3. panta ceturto daļu. Saskaņā ar Kopīgās Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas valsts robežas demarkācijas komisijas 2011. gada 1.-3. marta 7. sēdes protokolā apstiprināto demarkācijas darbu plānu demarkācijas noslēguma dokumentu saskaņošana un apstiprināšana paredzēta 2015. gadā.

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas valsts robežas demarkācijas darbi nav pabeigti, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra nesniedz atzinumu par veiktajiem kadastrālās uzmērīšanas darbiem, kuri veikti pie Latvijas – Krievijas robežas un par mērniecības darbos uzmērīto robežas joslas atbilstību Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta otrajai daļai un Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumiem Nr. 550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību.

[atjaunots 17.09.2014]

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr. 1019) 5. punktā noteikts, ka zemes kadastrālā uzmērīšana ietver vairākas apvidus un kamerālas zemes kadastrālas uzmērīšanas darbības. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības tiek pabeigtas pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

Noteikumu Nr. 1019 17.1 punktā noteikts, ka mērnieka iesākto darbu dažādu apstākļu dēļ (darbības pārtraukšana, nāve, sertifikāta anulēšana (sk. Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 77 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"" anotāciju) var pabeigt cits mērnieks, pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērnieks, kurš pārņēmis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, atbild par tiem kopumā. Pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks sagatavo apliecinājumu par darbu pārņemšanu, kuru pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Minētais punkts attiecināms uz situācijām, kad dažādu iemeslu dēļ mērnieks nevar pabeigt iesāktos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. 

Savukārt mērniecības praksē ir sastopami gadījumi, kad vairāki mērnieki izpilda vienas zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas darbus, piemēram, uzmērīšanu veic un tehniskos dokumentus sagatavo viens mērnieks, bet zemes vienības apsekošanu, u.t.t., un attiecīgus aktus sastāda otrs mērnieks, kā arī lietu sagatavo otrais mērnieks. Šajos gadījumos, ja darbi nav turpināti tos pārņemot no cita mērnieka, nav nepieciešams apliecinājums par darbu pārņemšanu.

[ievietots 13.10.2014.]

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo daļu administratīvo aktu – VZD teritoriālās struktūrvienības izdotu lēmumu (turpmāk – Lēmums) var apstrīdēt adresāts, trešā persona, šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.  

Ievērojot minēto un ņemot vērā to, ka Lēmums neierobežo kadastrālās uzmērīšanas darbu iesniedzēja – komersanta (mērniecības firmas) (turpmāk – Iesniedzējs) kā komersanta tiesības vai tiesiskās intereses, Iesniedzējam, kuram lēmums nosūtīts tikai informācijai, nav uzskatāms ne par adresātu, ne par trešo personu Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tāpēc tiesības apstrīdēt Lēmumu,  Iesniedzējam ir tikai tad, ja:  

  • Iesniedzējs Iesniegumam ir pievienojis pilnvaru, kas apstiprinātu Iesniedzēja tiesības pārstāvēt nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja un administratīvā akta adresāta intereses, tai skaitā, iesniegt VZD iesniegumu;
  • no Iesnieguma un VZD rīcībā esošās informācijas būtu secināms, ka Iesniedzējs tomēr būtu uzskatāms par trešo personu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmajai daļai.

[ievietots 06.02.2015]

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 24. pantā noteiktas personas, kas var ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Kadastra likuma 24. panta ceturtajā daļā noteikts, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kadastra objekta reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz un dokumentus saņem mērnieks uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 10. un 11. punktā, otrajā un trešajā daļā minēto personu iesnieguma pamata.

Mērnieks šajā gadījumā veic tikai starpnieka funkciju un atsaukt pasūtījumu var tikai Kadastra likuma 24. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 10. un 11.punktā, otrajā un trešajā daļā noteiktās personas ar iesniegumu, to adresējot Valsts zemes dienestam.

Saskaņā ar Kadastra likuma 24.1 pantu, zemes īpašnieks (kopīpašuma gadījumā visi kopīpašnieki) iesniedz VZD iesniegumu, kas vienlaikus adresēts arī zemesgrāmatu nodaļai. Īpašnieks iesniegumu VZD iesniedz elektroniskā formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, vai papīra formā ar notāra vai bāriņtiesas apliecinātu personas parakstu. Ja iesniegumu iesniedz īpašnieka pilnvarota persona, iesniegumam pievieno pilnvaru ar notāra vai bāriņtiesas apliecinātu parakstu.

Tas nozīmē, ja mērnieks VZD iesniegs iepriekš minētā veidā noformētu atsaukumu pakalpojuma izpildes laikā, tajā skaitā, ja tiek veikta zemes vienības sadale vai apvienošana viena īpašuma ietvaros, tad VZD pieņems atsaukumu. Zemes vienības sadales vai apvienošanas viena īpašuma ietvaros atsaukumam jābūt noformētam atbilstoši Kadastra likuma 24.ˡ  panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām attiecībā uz zemes īpašnieka iesniegumu – elektroniskā formā ar drošu elektronisko parakstu vai noformētam ar notāra vai bāriņtiesas apliecinātu personas parakstu. Ja atsaukums tiek saņemts pēc zemes vienības reģistrācijas/datu aktualizācijas Kadastrā  tad atsaukumu atstāj bez ievērības. 

Ja Klientu apkalpošanas centrā saņemts šāds iesniegums  - atsaukums, tad pasūtījuma izpildi pārtrauc. Ja dokumentu izvērtēšana uzsākta, tad tiks piemērota maksa par sniegto pakalpojumu atbilstoši cenrādim.

[ievietots 02.10.2014.]

Par uzaicinājuma uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem vēstules izsūtīšanas datumu ierosinātājam un pierobežniekam

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr. 1019) 35.1. apakšpunktu ierosinātāju un pierobežnieku uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli, nosūtot to pa pastu. Adresātiem Latvijas teritorijā uzaicinājuma vēstuli nodod pastā vismaz 14 kalendāra dienas, bet ārpus Latvijas teritorijas vismaz 21 kalendāra dienu pirms darbu uzsākšanas. Ņemot vērā to, ka minētajam 14 dienu termiņa sākuma skaitījumam nav piemērojamas ne Administratīvā procesa likumā, ne Civilprocesa likumā noteiktās normas, termiņa skaitījuma pamatojumam piemērojams Noteikumos Nr. 1019 ietvertais regulējums.

Ievērojot minēto, 14 dienu termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad uzaicinājuma vēstule nodota pastā (pasta zīmogs) - šī diena ieskaitāma termiņā. Piemēram, ja mērnieks uzaicinājuma vēstuli ir nodevis pastā 1.septembrī, tad mērniecības darbus mērnieks var uzsākt ne ātrāk kā 15. septembrī.

Minētais princips piemērojams arī pārējos gadījumos, kad Noteikumos Nr. 1019 noteikta informācijas paziņošana personām, attiecīgu dokumentu nododot pastā, izsniedzot pret parakstu vai izliekot to kā paziņojumu, ja konkrētajā normā nav noteikts savādāk.

Kā mērniekam rīkoties, ja jādala zemes vienība, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

Ja mērniekam, izpildot spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ir jāsadala zemes vienība, tiesas nolēmums, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafiskais pielikums, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes vienības robežlīnijas, ir tiesiskais pamatojums šādu darbību veikšanai. Grafiskais materiāls obligāti pievienojams zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Zemes ierīcības projekts tādā gadījumā nav jāizstrādā. 

Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu kopīpašuma reālās sadales gadījumā, mērnieks rīkojas sekojoši:

1) atbilstoši  A vai B personas - ierosinātāja lūgumam, pieprasa kadastra informāciju par sadalāmo zemes vienību, pieprasa arī plānotās zemes vienības kadastra apzīmējumu (pieļaujams, ka sadali var  ierosināt tikai B persona, jo spēkā stājies spriedums aizstāj zemesgrāmatā reģistrētā īpašnieka A personas ierosinājumu, piekrišanu);

2) atbilstoši spriedumam uzmēra jauno nodalāmo zemes vienību (ja ierosina arī paliekošās zemes vienības uzmērīšanas – uzmēra arī to), sagatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un iesniedz to datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma). Uz zemes robežu apsekošanu, noteikšanu vienmēr aicina gan A personu, gan B personu. Ja aktus atsakās parakstīt A persona, kas nav ierosinātājs, izvērtējot iebildumu pamatotību, mērnieks var turpināt darbus un iesniegt lietu datu aktualizācijai un reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā. Tāpat rīkojas gadījumā, ja  A persona nav ieradusies uz zemes robežu apsekošanu, noteikšanu.

Zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta un lietā esošie dokumenti noformējami pēc tādiem pat principiem kā citos gadījumos, kad tiek veikta zemes vienības kadastrālā uzmērīšana.

Par A personai palikušo zemes vienības daļu mērniecības dokumentus var nesagatavot, ja par to nav ierosinājuma un ar tiesas spriedumu nav uzlikts tāds pienākums.

  • Personu pārstāvniecība
  • Paraksttiesību pārbaude
  • Pilnvarojuma saturs
  • Zemes vienību uzmērīšana pie Latvijas robežas
  • Darbu pārņemšana
  • Atteikuma apstrīdēšana
  • Atsaukums
  • Uzaicināšanas termiņi
  • Tiesas sprieduma izpilde

Saistītie resursi