Par adresācijas objektu nosaukumu pareizu veidošanu

Adresācijas noteikumu 8.3. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā. Savukārt Adresācijas noteikumu 58. punkts nosaka, ka pašvaldība nodrošina iesniegto datu atbilstību šo noteikumu prasībām, Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām, piešķirot vai mainot adresācijas objekta (ēkas, ielas, ciema, mazciema) nosaukumu, jāievēro ne tikai Adresācijas noteikumos minētās prasības, bet arī Valsts valodas likumā un Vietvārdu informācijas noteikumos minētās prasības.

Vietvārdu informācijas noteikumi nosaka vietvārdu, tajā skaitā ēku, ielu, ciemu, pilsētu, pagastu veidošanas, piešķiršanas, apstiprināšanas, uzkrāšanas, publiskošanas, izmantošanas, saglabāšanas un aizsardzības kārtību. Minēto noteikumu 16.1 punkts nosaka, ka vietvārdu piešķīrējinstitūcijām ir pienākums iesniegt Valsts valodas centrā atzinuma saņemšanai lēmuma projektu par oficiālā vietvārda vai oficiālā paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu. Atzinumu Valsts valodas centrs sniedz 10. darba dienu laikā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām, piešķirot vai mainot adresācijas objekta (ēkas, ielas, ciema, mazciema) nosaukumu, ir jāpieprasa Valsts valodas centra atzinums. Savukārt, tikai pamatojoties uz Valsts valodas centra atzinumu, pašvaldība piešķir jaunu adresācijas objekta nosaukumu, kā arī maina vai precizē tā rakstības formu. Līdz ar to lēmumos par jauna adresācijas objekta nosaukuma piešķiršanu, adresācijas objekta nosaukuma maiņu vai pieraksta formas precizēšanu vēlams norādīt Valsts valodas centra atzinuma numuru un datumu.

Papildus paskaidrojam, ka Valsts valodas centrs jau 2003. gada 7. maijā ir izdevis ieteikumus "Par ciemu, viensētu, ēku un citu vietu nosaukumu (vietvārdu) veidošanu, rakstību un lietošanu oficiālos dokumentos" (turpmāk – Valsts valodas centra ieteikumi), kuros ir noteiktas vadlīnijas, kā tiek veidoti vietvārdi. Līdz ar to, piešķirot vai mainot adresācijas objekta nosaukumu, iesakām pašvaldībām izmantot Valsts valodas centra ieteikumos minētās vadlīnijas nosaukumu veidošanā, kas pieejamas šeit.

Lai nodrošinātu adresācijas objektu nosaukumu atbilstību Valsts valodas likumam un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā, kā arī lai netiktu veidoti latviešu valodas normām neatbilstoši nosaukumi, adresācijas objekta nosaukuma rakstībā ievēro šādas prasības:

• nosaukumu, ko veido viens vārds, raksta ar lielo sākumburtu (pārējie burti – mazie)
  • piemēram: Bērzi, Viesturi, Skola, Krejotava.

• nosaukumā, ko veido divi vai vairāki vārdi, ja nākamie vārdi nav īpašvārdi, tos raksta ar mazo sākumburtu. Nosaukuma otrais vārds rakstāms ar mazo burtu, ja tas ir sugas vārds (nomenklatūras vārds), kas adekvāti apzīmē nosauktā objekta pašreizējo vai atmiņā saglabāto tipu vai tā funkcionēšanas veidu.
  • piemēram: Standzes ciems, Valdekas doktorāts, Pūces dzirnavas, Brīvības iela, Mazā Pils iela.

• ciema vai mazciema nosaukuma otrais vārds rakstāms ar mazo burtu arī tad, ja tas ir sugas vārds (nomenklatūras vārds), kas adekvāti apzīmē ēku, sabiedrisko vai ražošanas objektu, kas bijis par kodolu, ap kuru izveidojies ciems, mazciems.
  • piemēram: Aglonas stacija, Degu muiža, Lubes krogs, Vandzenes skola, Īles sanatorija.

• nosaukuma otrais (arī trešais) vārds rakstāms ar lielo burtu, ja saliktais nosaukums ir veidots no kāda cita objekta nosaukuma (t.i., izmantojot īpašvārdu).
  • piemēram: Raunas Staburags, Kurzemes Šveice, Mazā Pils iela.

• nosaukuma otrais (arī trešais) vārds rakstāms ar lielo burtu, ja vārds lietots pārnestā nozīmē un jau sākotnēji nav adekvāti apzīmējis nosauktā objekta tipu vai funkcionēšanas veidu.
  • piemēram: Zelta Dibens, Gaišais Ceļš, Jaunā Pasaule.

• nosaukuma otrais (arī trešais) vārds rakstāms ar lielo burtu, ja vārds aizgūts no citas valodas un netiek lietots latviešu literārajā valodā kā sugas vārds.
  • piemēram, mazciemu nosaukumi: Staraja Meļņica, Tihaja Pristaņa.

• atsevišķos gadījumos, kad ir atļauts nosaukumā lietot ciparus, kā arī vēsturiski piešķirtos nosaukumos, ko veido vārds, kam seko numurs, numuru raksta ar arābu cipariem un no vārda to atdala ar atstarpi.
  • piemēram: Kalniņi 2, Apses 5.

• ja nosaukums sākas ar numuru vai datumu, kas atveidots ar cipariem, tad numurs vai datums uzskatāms par nosaukuma pirmo vārdu, numuru raksta ar arābu cipariem, aiz numura liek punktu un, atdalot ar atstarpi, raksta attiecīgo vārdu.
  • piemēram: 2. kopmītnes, 4. līnija, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela.

• adresācijas objektu nosaukumos nevajadzētu izmantot garus saliktus nosaukumus no vairākiem vārdiem, pat ja tie iekļaujas 40 rakstu zīmēs, jo tas būtiski apgrūtina adreses lietošanu informācijas sistēmās. Izlaižot adreses pierakstā kādu no vārdiem vai neprecīzi pierakstot, adreses pieraksts būs nepareizs. Jāņem vērā, ka rakstzīmes ir arī atstarpe starp vārdiem un jebkura pieturzīme.
  • piemēram, nav ieteicams: Ūdens līmeņa mērīšanas aka, Ūdens ņemšanas sūkņu stacija, Lauksaimniecības tehnikas novietne.

• nosaukumi Latvijā veidojami atbilstoši latviešu valodas normām un rakstāmi latviešu alfabēta burtiem.
  • piemēram: Stiuraiņi, nevis Styuraiņi, Vilcāni, nevis Vylcāni.

• veidojot jaunus vai oficiāli apstiprinot esošos nosaukumus, vēlams ņemt vērā vietējās nosaukumu veidošanas tradīcijas un novada izrunas īpatnības, t. sk. nosaukumus lībiešu valodā un latgaliešu rakstu valodā.
  • piemēram, ciemu nosaukumi: Mazirbe / Irē, Lielirbe / Īra, Baltinava / Baļtinova, Kalupe / Kolups.

• lībiešu vēsturiski apdzīvotajās teritorijās vietvārdus veido arī lībiešu valodā atbilstoši lībiešu valodas normām.
  • piemēram: Košrags / Kuoštrõg, Saunags/ Sǟnag.

• nosaukumiem jāiekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā arī tad, ja tie veidoti no nelatviskiem personvārdiem (vārdiem, uzvārdiem, pseidonīmiem, iesaukām).
  • piemēram: Aleksandrova, nevis Aleksandrovo; Cvetkovi, nevis Cvetkov; Grasi, nevis Gras; Jasini, nevis Jasin.

• nav pieļaujami latviešu valodas tradīcijām neatbilstoši, mākslīgi veidoti adresācijas objektu nosaukumi.
  • piemēram: Latbirzs, Gazstroj.

• adresācijas objektu nosaukumu rakstībā defise lietojama tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja divas vai trīs apbūvei paredzētas zemes vienības apvienotas vienā un to īpašnieks vēlas saglabāt iepriekšējos nosaukumus vai, ja apvienotas divas vai vairākas apdzīvotās vietas.
  • piemēram: Dravnieki-Lapsas, Naudieši-Valstes, Kainaiži-Ķudras-Branti, Briški-Balckari.

• defisi nelieto, ja nosaukums veidojies, objektu sadalot.
  • piemēram: Žebru Pluči vai Pluču Žebri, nevis Žebri-Pluči.

• adresācijas objektu nosaukumi var būt salikteņi.
  • piemēram, Jaunāmuiža, Jaunmuiža, Lejasrēķi, gan vārdu savienojumi, piemēram, Jaunā muiža, Lejas Rēķi.

• adresācijas objektu nosaukumos izmantotajos personvārdos (vārdos, uzvārdos, pseidonīmos, iesaukās) nav vēlami saīsinājumi, personvārda vietā rakstot tā pirmo burtu vai dažus burtus. Šādi nosaukumi oficiāli piešķirami / apstiprināmi nesaīsinātā veidā.
  • piemēram, Krišjāņa Barona iela, nevis Kr. Barona iela vai K.Barona iela, Jāņa Grestes iela, nevis J. Grestes iela.

• adresācijas objektu nosaukumos nevajadzētu izmantot vārdus, tai skaitā personas vārdu un uzvārdu vienskaitlī.
  • piemēram, Lāči, nevis Lācis, Jāņi, nevis Jānis, Kļavas, nevis Kļava.

• atbilstoši Adresācijas noteikumu pamatprincipiem pašvaldībām jāņem vērā, ka administratīvajā teritorijā un novada teritoriālā iedalījuma vienībā adrese nedrīkst atkārtoties. Gadījumos, kad diviem vai vairākiem adresācijas objektiem ir piešķirti vienādi nosaukumi, pašvaldībām jānosaka tiem adreses ar atšķirīgiem nosaukumiem, vēlams – neizmantojot ciparus, lai nerastos pārpratumi pašiem adrešu datu lietotājiem, dažādiem dienestiem un adrešu datu izmantošanai citās informācijas sistēmās.
  • piemēram, Kalniņi, Jaunkalniņi, Veckalniņi, Upes Kalniņi, Meža Kalniņi, Vecie Kalniņi, nevis Kalniņi 1, Kalniņi 2, Kalniņi 3 vai 1. Kalniņi, 2. Kalniņi, 3. Kalniņi.

Neskaidrību gadījumos par adresācijas objekta nosaukumu veidošanu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā  lūdzam pašvaldībām vērsties Valsts valodas centrā, jautājumus sūtot uz Valsts valodas centra oficiālo e-adresi.