2021. gada Adrešu reģistra pārskats

Ievads

Adrešu reģistra pārskata sagatavošanā izmantoti Adrešu reģistra un Kadastra informācijas sistēmas dati, kas uzkrāti līdz 2021. gada 31. decembrim. Adrešu reģistra pārskatu sagatavoja:

Adrešu reģistra pārskats sniedz informāciju par:

1. reģistrētajiem adresācijas objektiem;
2. administratīvi teritoriālo reformu;
3. adrešu sadalījumu pa plānošanas reģioniem;
4. administratīvi teritoriāla iedalījuma vienību robežu grozīšanu un ciemu robežu izmaiņām;
5. adrešu datu kārtošanu;
6. izmaiņām Adresācijas noteikumos;
7. Adrešu reģistra datu atvēršanu.

Adrešu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 698 “Adresācijas noteikumi” un Ministru kabineta 2011. gada 20. decembra noteikumu Nr. 971 “Valsts zemes dienesta nolikums” 3.6. apakšpunktu ir VZD.

Adrešu reģistrs nodrošina datorizētu adresācijas objektu uzskaiti teksta un telpisko datu veidā un sistematizēta adrešu saraksta – Adrešu klasifikatora – uzturēšanu, kur katrai adresei ir piešķirts individuāls un nemainīgs kods. Adrešu reģistrā tiek uzkrāta informācija par administratīvajām teritorijām, to teritoriālā iedalījuma vienībām, apdzīvotajām vietām un to robežām, valsts un pašvaldību autoceļiem, ielām, laukumiem un to telpisko novietojumu, ēkām un to atrašanās vietu, kā arī par telpu grupām. Adrešu reģistra datus izmanto gan operatīvie dienesti, gan pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Latvijas pasts, Tet un citas iestādes.

Adrešu reģistrs adreses reģistrē pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes vai domes pilnvarotas institūcijas lēmumu.

Šobrīd izdala 10 adresācijas objektu veidus, kurus apstiprina:

• Ar likumu
  • valstspilsētu pašvaldību teritorijas
  • novadu pašvaldību teritorijas;
  • pilsētas;
  • pagastus.
• Ar pašvaldības domes lēmumu:
  • ciemus;
  • mazciemus;
  • ielas (arī laukumus).
• Ar pašvaldības domes vai tās pilnvarotās institūcijas lēmumu:
  • ēkas;
  • apbūvei paredzētas zemes vienības;
  • telpu grupas (dzīvokļus).

Adrešu reģistrā reģistrētie adresācijas objekti

2020. gada 31. decembrī Adrešu reģistrā bija reģistrēti 1 413 852 adresācijas objekti:

• 78 pilsētas;
• 36 novadi;
• 511 pagasti;
• 1 361 ciemi;
• 4 914 mazciemi;
• 18 215 ielas;
• 535 314 ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības;
• 853 423 telpu grupas.

 Adrešu reģistrā  no jauna reģistrēto adrešu intensitāte

Adrešu reģistrā  no jauna reģistrēto adrešu intensitāte (dati)

• 2006. gadā – 24 059
• 2007. gadā – 53 226
• 2008. gadā – 47 032
• 2009. gadā – 46 339
• 2010. gadā – 46 782
• 2011. gadā – 21 121
• 2012. gadā – 20 673
• 2013. gadā – 13 079
• 2014. gadā – 26 306
• 2015. gadā – 10 927
• 2016. gadā – 11 441
• 2017. gadā – 8 411
• 2018. gadā – 9 504
• 2019. gadā – 8 771
• 2020. gadā – 7 756
• 2021. gadā – 7 519

2021. gadā tika aktualizētas ziņas par 20 581 adresācijas objektiem, kas gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā. Tas daļēji ir saistīts arī ar valstī notikušo administratīvi teritoriālo reformu.

Administratīvi teritoriālā reforma

2021. gada 1. jūlijā valstī stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības:

• 7 valstspilsētu pašvaldības;
• 36 novadu pašvaldības (kurās ir vēl 3 valstspilsētas – Jēkabpils, Ogre, Valmiera).

Atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam no 2021. gada 1. jūlija Latvijas teritorija tika iedalīta valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Valstspilsētas pašvaldības teritorija ir pielīdzināma bijušajai republikas pilsētai. Valstspilsētas pašvaldības teritorijā adreses pierakstā tiek izmantots valstspilsētas nosaukums.

Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam ar 2021. gada 1. jūliju diviem ciemiem – Koknesei un Iecavai tika piešķirts pilsētas statuss. Savukārt Adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas no 2021. gada 1. jūlija uzskatāmi par mazciemiem, līdz ar to Adrešu reģistrā tiem tika pievienota pazīme "mazciems"  un attēlota to atrašanās vieta kartē.

Administratīvi teritoriālās izmaiņas aptvēra gandrīz visu Latviju, tomēr ir 15 pašvaldības, kuras teritoriālās izmaiņas neskāra nemaz, jo netika mainīts pašvaldības sastāvs vai robežas, un tās ir  – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Alūksnes novads, Gulbenes novads, Līvānu novads, Olaines novads, Salaspils novads, Valkas novads, Ventspils novads un Varakļānu novads.

Adreses pieraksts tika mainītas ap 391 000 ēku adresēm.

Administratīvo teritoriju robežas uz 2021. gada 1. jūliju ir publicētas Latvijas Atvērto datu portālā.

Adrešu sadalījums pa plānošanas reģioniem

Plānošanas reģionos reģistrēto Adrešu reģistra objektu skaits:

• Kurzeme –  169 583;
• Latgale – 139 325;
• Rīga – 144 760;
• Vidzeme – 218 191;
• Zemgale – 127 404.

Adrešu reģistrā reģistrēto objektu skaits valstspilsētu pašvaldībās (izņemot Rīgu) :

• Daugavpils – 61 131;
• Jelgava – 35 202;
• Jūrmala – 37 552;
• Liepāja – 48 341;
• Rēzekne – 21 862;
• Ventspils – 27 888.

Adrešu reģistrā reģistrēto objektu skaits Rīgā un Valstspilsētu pašvaldībās (kopā):

• Rīgā – 410 495;
• Republikas nozīmes pilsētās  – 231 976.

Ciemi un mazciemi Adrešu reģistrā

Attiecībā uz ciemiem vislielākais ciemu skaits ir reģistrēts Kurzemē, bet Rīgas plānošanas reģionā ir vismazākais ciemu skaits. Savukārt Latgales plānošanas reģionā ir reģistrēts vislielākais mazciemu skaits. Mazciems ir jauns apdzīvotās vietas veids, kurai novada teritorijas plānojumā nav noteiktas robežas un kuras nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē. Vismazākais ciemu, kā arī mazciemu skaits ir Rīgas plānošanas reģionā.

Adrešu reģistrā reģistrētie ciemi plānošanas reģionos (tai skaitā valstspilsētu pašvaldību teritorijās):

• Kurzeme – 351
• Latgale – 285
• Rīga – 168
• Vidzeme – 329
• Zemgale – 228

Adrešu reģistrā reģistrētie mazciemi plānošanas reģionos (tai skaitā valstspilsētu pašvaldību teritorijās):

• Kurzeme – 50
• Latgale – 4 801
• Rīga – 17
• Vidzeme – 28
• Zemgale – 18

Ielas Adrešu reģistrā 

Adrešu reģistrā reģistrētās ielas plānošanas reģionos (tai skaitā valstspilsētu pašvaldību teritorijās):

• Kurzeme – 3 057
• Latgale – 2 272
• Rīga – 6 680
• Vidzeme – 4 024
• Zemgale – 2 182

Ēkas Adrešu reģistrā

Adrešu reģistrā reģistrēto ēku skaits plānošanas reģionos (tai skaitā republikas pilsētās):

• Kurzeme –  91 103;
• Latgale – 106 349;
• Rīga – 144 979;
• Vidzeme – 116 952;
• Zemgale – 75 931.

Telpu grupas Adrešu reģistrā

Adrešu reģistrā reģistrēto telpu grupu skaits plānošanas reģionos (tai skaitā republikas pilsētās):

• Kurzeme –  123 226;
• Latgale – 108 455;
• Rīga – 440 930;
• Vidzeme –96 674;
• Zemgale – 84 138.

Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību un ciemu robežu izmaiņas

Papildus Adrešu reģistrā veiktajām izmaiņām, kas saistītas ar administratīvi teritoriālo reformu, 2021. gadā tika veiktas arī šādas izmaiņas administratīvi teritoriālā iedalījuma robežās:  

• Ogres novadā grozīta Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagastu robeža. Ikšķiles pilsētas teritorija samazinājās par 0.01 km²;
• Grozīta Vangažu pilsētas (šobrīd Ropažu novads) un Inčukalna pagasta robeža (šobrīd Siguldas novads).

Adrešu reģistrā tiek uzkrāta informācija arī par ciemiem un to robežām. Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža, savukārt Dienests atbilstoši pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem Adrešu reģistrā attēlo ciemu robežas.

Pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju līdz 2021. gada 31.decembrim Adrešu reģistrā bija reģistrēti 1 361 ciemi un 4 914 mazciemi.

Saskaņā ar pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem Adrešu reģistrā telpiski ir attēlotas visu Adrešu reģistrā reģistrēto ciemu robežas. Atbilstoši 2021.gadā apstiprinātajiem pašvaldību teritorijas plānojumiem tika aktualizētas 82 ciemu robežas Bauskas, Aknīstes, Rēzeknes, Cesvaines, Kārsavas  un Ikšķiles novados.

Adrešu datu kārtošana

Dienests sadarbībā ar pašvaldībām ir turpinājis darbu pie adrešu datu kārtošanas. Uz doto brīdi Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas 7 290 dzīvojamo telpu grupas, kurām nav piesaistīta adrese, kas sastāda 0,85% no kopējā telpu grupu adrešu skaita un 1 358 ēkas bez adresēm, kas sastāda 0,25% no kopējā ēku adrešu skaita.

Dienests katru mēnesi veic administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu kārtošanu atbilstoši zemes vienību robežām Kadastra informācijas sistēmā, lai klientus nodrošinātu ar kvalitatīviem un precīziem administratīvo robežu datiem. 2021.gadā aktualizēti gandrīz seši tūkstoši (5 973) administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību robežu segmenti.

2021.gadā atbilstoši mainītam būves novietojumam kadastra kartē aktualizēts 2 521 ēku adrešu punktu grafiskais novietojums Adrešu reģistra telpiskajos datos.

 Ņemot vērā, ka atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam  ar 2021.gada 1.jūliju Adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteikta robeža, tika uzskatīti par mazciemiem, Adrešu reģistra departaments veica informācijas izvērtēšanu par Adrešu reģistrā reģistrētajiem ciemiem un to atbilstību pašvaldību teritorijas plānojumiem, kā rezultātā Adrešu reģistrā 183 ciemiem tika aktualizētas robežas atbilstoši teritorijas plānojumam.

2021. gadā no pašvaldībām ir saņemti 5 398 dokumenti par adrešu piešķiršanu, maiņu vai likvidāciju. 2021.gada beigās pašvaldības bija sniegušas informāciju par 63% Adrešu reģistrā reģistrēto objektu (6.attēls). Ņemot vērā, ka Kadastra informācijas sistēmā vēl joprojām tiek konstatēti objekti bez adresēm vai vienādām adresēm, Dienests sadarbībā ar pašvaldībām turpinās darbu pie adrešu datu kārtošanas, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar kvalitatīviem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, komersanta reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā, dzīvesvietas deklarēšana Fizisko personu reģistrā u.c. 

2020. gadā Adrešu reģistrā reģistrēto objektu sadalījums pēc informācijas avota

Izmaiņas adresācijas noteikumos

2021. gada 29. jūnijā ir apstiprināti jauni Adresācijas noteikumi. Jaunajos adresācijas noteikumos veiktas izmaiņas saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu – atbilstoši  jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam,  tie papildināti ar aktualizētu adresācijas objektu uzskaitījumu, adresē iekļaujamajiem elementiem, adreses pieraksta specifikāciju. Noteikumos saglabāta adreses jēdziena definīcija un adresācijas sistēmas pamatprincipi, kas bija noteikti iepriekšējos Adresācijas noteikumos.

Tāpat jaunajos noteikumos ir iestrādātas normas, lai risinātu pašvaldību problemātiskos jautājumus saistībā ar adrešu piešķiršanu stūra ēkām un savstarpēji savienotām ēkām,  kas dabā izskatās kā viena ēka u.c.:

• vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka ēkām ielu krustojumos daļā gadījumu tiek lietotas divas ēku adreses no katras ielas, un attiecīgi dzīvokļu numerācija ēkā ir saistīta ar ieeju kāpņutelpā no konkrētās ielas, no kuras tajā arī faktiski var ieiet. Taču līdz šim spēkā esošie adresācijas pamatprincipi, kas bija noteikti iepriekšējos Adresācijas noteikumos, nepieļāva saglabāt šādu situāciju. Līdz ar to jaunajos Adresācijas noteikumos ir noteikts, ka pašvaldība, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) ierosinājumu, ēkai, kurā ir vairākas telpu grupas, var piešķirt adreses ar piesaisti vairākām ielām, ja ēkas galvenā fasāde ir pieguloša vairākām ielām un ēkā ir funkcionējošās ieejas no dažādām ielām. Vienlaicīgi ar ēkas adresēm piešķir numurus ēkā esošajām telpu grupām. Telpu grupām numurus piešķir ar piesaisti tai ielai, no kuras ir galvenā ieeja telpu grupā, vienlaikus nodrošinot, ka telpu grupu numuri šajā ēkā neatkārtojas.
• tāpat ir konstatētas situācijas, kad Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas vairākas ēkas, bet dabā tās izskatās kā viena ēka. Bieži vien šīm ēkām nemaz nav katrai savas atsevišķas ieejas un tām ir kopēji pārsegumi, pamati, līdz ar ko pašvaldībām bija jāpiešķir ēkām, kas vizuāli dabā izskatās kā viena ēka, divas vai vairākas adreses. Šādi gadījumi rada neizpratni iedzīvotāju vidū, jo apvidū ēku var viegli atrast ar vienu adreses numuru. Lai risinātu šo problēmu, noteikumos ir noteikti kritēriji, kādos gadījumos divām vai vairākām ēkām pašvaldība var piešķirt vienu adresi – ēkas atrodas uz vienas zemes vienības, un tās ir funkcionāli saistītas, ēkas ir savstarpēji bloķētas, tām ir vienota ēku fasāde, kopīgi pamati un pārsegumi vai ēkas ir caurstaigājamas. Līdz ar to pašvaldība turpmāk varēs izvērtēt, kādos gadījumos ēkām būtu jāpiešķir viena adrese, bet kādos dažādas.
• Adresācijas noteikumi arī paredz, ka uzņēmumu un rūpnieciskās apbūves slēgtajās (norobežotajās) teritorijās apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai adresi piešķir, ņemot vērā ielu, no kuras ir nodrošināta galvenā piekļuve teritorijai, neatkarīgi no tā, vai ēkas atrodas pie vienas vai pie vairākām ielām. Ja uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā teritorijā atrodas vairāki adresācijas objekti, pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju, visām uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā (norobežotajā) teritorijā esošajām ēkām var piešķirt vienu adresi vai papildināt ēkas numuru ar korpusa numuru.
• jaunajos noteikumos ir precizēta arī telpu grupu numerācijas piešķiršanas kārtība. Noteikts, ka telpu grupu numerāciju sāk no pirmā virszemes stāva. Pašvaldībām ir tiesības izvēlēties un nepieciešamības gadījumā nedzīvojamām telpu grupām noteikt atšķirīgu numerāciju, papildinot numuru ar lielo burtu "N".

Lai netiktu veidoti latviešu valodas normām neatbilstoši nosaukumi, Adresācijas noteikumos ir noteikts, ka adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā un ka pašvaldība nodrošina iesniegto datu atbilstību Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā. Papildus Dienests sadarbībā ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru un Valsts valodas centru ir sagatavojis un publicējis Dienesta tīmekļa vietnē skaidrojumu pašvaldībām par adresācijas objektu nosaukumu pareizu veidošanu, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts valodas likumam un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā.

Jaunie noteikumi ir papildināti ar regulējumu, ka pieņemto lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu pašvaldība paziņo īpašniekam (valdītājam).

Tāpat jaunajos noteikumos noteikts, ka adrešu dati noteiktajos formātos tiks sniegti kā atvērtie dati un, ka pēc finansējuma saņemšanas, Dienests Adrešu reģistra datus, tajā skaitā arī administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību robežu datus, publicēs Latvijas Atvērto datu portālā.

Adrešu reģistra datu atvēršana

2021. gada 27. decembrī Latvijas Atvērto datu portālā publicēti adrešu reģistra teksta dati (*.csv formāta datnes) un telpiskie dati, tajā skaitā administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību robežas (*.shp formāta datnes). Telpiskie dati ir papildināti arī ar adresācijas objekta teksta informāciju.

Gan teksta, gan telpiskie Adrešu reģistra dati Latvijas atvērto datu portālā tiek atjaunoti reizi diennaktī.

Līdz ar Adrešu reģistra datu atvēršanu adrešu dati ir pieejami gan sabiedrībai, gan pašvaldībām, gan arī iestādēm bezmaksas un bez atkalizmantošanas ierobežojumiem.

Līdz šim Dienests Adrešu reģistra datus izsniedza bez maksas valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kā arī citām iestādēm, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, citām personām, ja adrešu datu nodošanai tika piešķirts attiecīgs finansējums, Saeimai, Valsts kontrolei, valsts drošības iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai.

Ņemot vērā to, ka turpmāk ikviena persona Adrešu reģistra datus varēs bez maksas saņemt atvērto datu portālā, arī iestādes to valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai nepieciešamos Adrešu reģistra datus varēs saņemt bez maksas atvērto datu veidā atvērto datu portāla.

Iestādēm un pašvaldībām, kuras to valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamos Adrešu reģistra datus līdz Adrešu reģistra datu publicēšanai atvērto datu portālā saņēma, pamatojoties uz noslēgtu starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu, līdz adrešu datu saņemšanai no atvērto datu portāla, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. janvārim Dienests izsniegs Adrešu reģistra datus starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumā noteiktajā apjomā, veidā un kārtībā.