Vienmēr, visos laikos ir bijušas tēmas, par kurām karsti diskutējam un tad aizmirstam. Un ir tādas tēmas, kas paliek dienas kārtībā dienām, mēnešiem un pat gadiem. Viena no šādām tēmām vienmēr ir bijusi valsts pārvaldes darba efektivitāte.
Būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma pieejamība Valsts zemes dienestā jau ilgāku laiku ir bijusi sabiedrības uzmanības lokā. Mēs visi zinām, ka, sākot ar 2022. gada rudeni stājās spēkā likumdevēja prasība, ka jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļauja tām ēkām, kuru būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra. Līdz ar šo regulējumu, atklājās, cik daudzu īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus pat vēl no pagājušā gadsimta sešdesmitiem gadiem, un tas nodrošināja rindas, tēlaini sakot, līdz horizontam, radot izaicinājumus ikvienam iesaistītajam.
Pēdējo trīs gadu laikā Valsts zemes dienests ir īstenojis nozīmīgus uzlabojumus klientu apkalpošanā – samazināta birokrātija, pārskatīti un atcelti novecojuši normatīvi. Šīs pārmaiņas jau nes rezultātus – būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma pieejamība ir būtiski uzlabojusies. Turklāt daudzos gadījumos šis pakalpojums vairs nemaz nav nepieciešams, ja tiek iesniegti atbilstoši būvniecības dokumenti, no kuriem iespējams reģistrēt datus Kadastrā.
Ilgtspējīga valsts pārvalde sākas ar atbildīgu resursu izmantošanu – arī Valsts zemes dienests pēdējo trīs gadu laikā ir mērķtiecīgi gājis šajā virzienā. Esam optimizējuši savu darbību, samazinot biroja telpu kopējo platību par trešdaļu un arhīva telpu platību gandrīz par piektdaļu. Pārskatītas arī amata vietas – to skaits sarucis par 11%. Šie soļi ne tikai ļauj efektīvāk izmantot valsts budžetu un uzlabot pakalpojumu ērtību klientiem, bet arī veicina videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku iestādes darbību. Turklāt – vai zinājāt, ka mūsu arhīvā glabājas teju 4 miljoni lietu. Ja tās saliktu rindā, sanāktu papīra ceļš ap 19 kilometriem – tādēļ digitālajām pārmaiņām šeit ir īpaši liela nozīme. Apzinos, ka darbs, ko veicam ir valstij, uzņēmējiem un iedzīvotājiem svarīgs – to pierāda kaut vai fakts, ka adrešu dati vien dienā tiek lejupielādēti teju 4000 reižu. Savukārt Valsts zemes dienesta teksta dati tiek izmantoti aptuveni 16,7 miljonus reižu, bet ģeotelpiskie dati pat 34 miljonus reižu gadā. Tas liek nepārtraukti meklēt arvien jaunus attīstības risinājumus, jo pat stāvēšana uz vietas jau nozīmētu lejupslīdi.
Bet šis ir svētku laiks. Tas ir laiks, kad vieni atzīmē kristīgās Lieldienas, bet citi sagaida pavasara saulgriežus. Jebkurā gadījumā šis ir laiks, kad mostas viss jaunais, dodot mums visiem jaunu cerību un iespējas.
Priecīgus šos svētkus katrā mājā un katrā sirdī!
Vita Narnicka,
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore