Kopš 2020. gada pavasara, kad Latvijā uzsākās cīņa pret Covid-19 izplatību, nekustamā īpašuma tirgus ne tikai nav apstājies, bet pat veiksmīgi attīstās, par to liecina Valsts zemes dienesta (VZD) veiktā tirgus analīze.
VZD apkopotie dati liecina, ka stingrāku pandēmijas ierobežojumu laikā ir vērojami veikto darījumu skaita kritumi, taču kopumā veikto darījumu skaits pakāpeniski pieaug.
Nekustamā īpašuma tirgu varam uzlūkot kā termometru ekonomiskajai rosībai un Latvijas iedzīvotāju maksātspējai,
salīdzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns. VZD analītiskais pārskats ļauj secināt, ka kopumā veselība Latvijā ir laba. Jāuzmanās no pārkaršanas un jāseko līdzi, lai ekonomiskais potenciāls attīstītos dažādos segmentos visos reģionos, .
VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka regulāri aktualizētais Cenu indekss parāda, ka notikušo darījumu cenām joprojām saglabājas tendence pieaugt. V. Narnicka:
“Varam secināt, ka iedzīvotāji, kuri pandēmijas ietekmē pārgājuši uz attālināto darbu jeb darbu no mājām, cenšas arvien vairāk uzlabot savus dzīves apstākļus, tostarp iegādāties jaunu mājokli ārpus lielajām pilsētām. Rezultātā tirgus nav apstājies, un tas turpina augt.”
Attiecībā uz mājokļu vidējām cenām konstatēts, ka tās ir pieaugušas gandrīz visos Latvijas reģionos. Savrupmājām lielākais cenu pieaugums (~15%) iezīmējas aktīvajos Pierīgas novados (Ādažu, Mārupes, Ķekavas). Tomēr arī pārējos Pierīgas novados vērojams cenu pieaugums (~5% līdz 10%), turklāt pieaudzis pieprasījums bijušo dārzkopības sabiedrību teritorijās – piemēram, Olaines, Carnikavas, Saulkrastu apkārtnē un citur.
Arī dzīvokļu segmentā saglabājas tendence cenām pieaugt. Vairāk tas iezīmējas tieši sērijveida (padomju laika) dzīvokļiem Rīgā. Savukārt jauno projektu segmentā tas ir vairāk svārstīgs, kas ir vairāk atkarīgs no pārdošanā nonākušā projekta attiecīgajā laikā. Pārējās Latvijas pilsētās ar zemāku vērtību līmeni dzīvokļu cenas kopumā ir nemainīgas jau praktiski pēdējos desmit gadus. Izņēmums ir vienīgi Ogre, Valmiera un Jelgava, kur vidējās darījumu cenas uzrāda straujāku pieauguma tendenci, kas nav zemāka par 2019. gada pirmā pusgada cenu līmeni.
Lauksaimniecības zemju segmentā kopš 2013.gada valstī kopumā bija vērojams diezgan straujš darījumu cenu pieaugums, taču šobrīd vidējo cenu pieauguma tendence vairāk ir izlīdzinājusies, bet joprojām saglabā nelielu pieaugumu. Darījuma skaita ziņā aktīvākais veikto darījumu reģions ir Latgale, kur ir lielāks brīvo zemju piedāvājums, bet attiecīgi zemes cenu līmenis ir zemāks – zem 2000 Eur/ha. Tikmēr Zemgalē lauksaimniecības zemes segmentā pieprasījums joprojām pārsniedz piedāvājumu un tas veicina darījumu cenās pieaugošu tendenci. Šobrīd vidējās cenas ar augstākas kvalitātes zemēm jau pārsniedz 7000 - 8000 Eur/ha.
Komercobjektu darījumu tirgus ir bijis vairāk svārstīgs, tomēr kopumā neiezīmējas cenu samazinājumi jeb cenu samazinoša tendence, tās nav zemākas par 2019.gada vidējo darījumu cenu līmeni. Rīgā (teritorijās ārpus centra - mikrorajonos) no 2020.gada otrās puses cenas ir vairāk stabilizējušās. Pārējās valstspilsētās zemākais punkts tika novērots 2020.gada pirmajā ceturksnī, taču pēc tam vidējās darījumu cenas uzrāda mēreni pieaugošu tendenci.
VZD regulāri veic nekustamā īpašuma tirgus analīzi, izdarot secinājumus par tajā notiekošajiem procesiem.
Analītiskais pārskats "Kā Covid-19 pandēmija ietekmēja nekustamā īpašuma tirgu" pieejams šeit.
Plašāka informācija par pārskatu pieejama šeit.