Viens no būtiskākajiem kadastra objektiem Kadastra informācijas sistēmā ir zemes vienība, jo zemes vienība un uz tās reģistrētie objekti (ēkas un inženierbūves) veido nekustamo īpašumu. Pastāv gadījumi kad uz zemes vienības esošās ēkas un būves nepieder zemes īpašniekam un neveido vienotu nekustamo īpašumu. Šeit izriet atšķirības dažādu nekustamo īpašumu veidu sastāvos. Analizējot Kadastra informācijas sistēmas datus par nekustamā īpašuma sastāvu, svarīgi ņemt vērā nekustamā īpašuma veidu un šajos nekustamajos īpašumos iespējamos ietilpstošos kadastra objektus.
Latvijā pastāv šādi nekustamā īpašuma veidi:
- zemes īpašums;
- ēku / būvju īpašums;
- zemes un būvju īpašums;
- dzīvokļa īpašums.
Zemes īpašums
Zemes īpašums ir tāds nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst viena vai vairākas zemes vienības.
Zemes un būvju īpašums
Zemes un būvju īpašumu veido ne tikai zemes vienības, bet arī viena vai vairākas ēkas un būves. Analizējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par zemes un būvju īpašumu, tā sastāvā var identificēt gan zemes vienības, gan ēkas un būves.
Būvju īpašums
Ēku / būvju īpašuma īpatnība ir tā, ka, lai gan ēka atrodas fiziski uz zemes vienības, zemes vienībai zem ēkas ir cits īpašnieks, nekā pašai ēkai, līdz ar to zemes vienība neveido vienotu nekustamo īpašumu kopā ar ēku uz tās. Ja, analizējot Kadastra informācijas sistēmas datus par nekustamā īpašuma sastāvu, tajā nevar atrast informāciju par zemes vienību, tad var izdarīt secinājumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir ēku / būvju īpašums un tā sastāvā ietilpst tikai ēkas / būves.
Dzīvokļa īpašums
Dzīvokļa īpašums ir tāds īpašums, kas sastāv no telpas vai telpu grupas ēkā. Tā kā parasti vienā ēkā ir vairāki dzīvokļa īpašumi, tad būtisku dzīvokļa īpašuma sastāvdaļu veido kopīpašuma domājamā daļa no ēkas un/vai zemes vienības.
Dzīvokļa īpašuma sastāva analizēšanai būtiski ņemt vērā iepriekš minēto zemes un būvju un ēku / būvju īpašuma sastāva atšķirības. Dzīvokļa īpašumos var sadalīt gan zemes un būvju īpašumu, gan ēku / būvju īpašumu.
- Ja dzīvokļa īpašumos ir sadalīts tāds nekustamais īpašums, kura sastāvā ir tikai dzīvojamā māja, tad kopīpašuma domājamo daļu var veidot tikai dzīvojamā māja.
- Ja dzīvokļa īpašumos ir sadalīts nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan pati dzīvojamā māja, gan zemes vienības zem tās, tad katra dzīvokļa kopīpašuma domājamo daļu veido daļa gan no ēkas, gan no zemes vienības.
Līdz ar to, analizējot Kadastra informācijas sistēmas datus par dzīvokļa īpašuma sastāvu, šīs zemes īpašuma un zemes un būvju īpašuma veida atšķirības jāņem vērā. (Papildus Dienests atzīmē, ka dzīvokļa īpašumos bez dzīvojamās mājas sadala arī palīgēkas (šķūņi, garāžas, atkritumu novietnes u.c.), ja tās veido vienotu īpašumu kopā ar dzīvojamo māju, līdz ar to kadastra informācija par dzīvokļa īpašuma sastāvu ietver sevī arī kopīpašuma domājamo daļu no palīgēkām.)