Visi zemes kadastrālās uzmērīšanas jomu regulējošie vēsturiskie normatīvi un arī šobrīd spēkā esošie nosaka, ka zemes kadastrālā uzmērīšanā sertificētai personai (mērniekam) jāfiksē apvidū esošā situācija un zemes lietošanas veidi zemes kadastrālās uzmērīšanas brīdī. Līdz ar to, mērnieka uzdevums ir konstatēt apvidū esošos situācijas elementus un zemes lietošanas veidus uz noteiktu brīdi un tos attēlot situācijas plānā.
Aktuāli dati par zemes vienībām valstij, pašvaldībai un sabiedrībai nepieciešami projektēšanas, būvniecības vai dažādu finansiālu un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumu risināšanai, teritorijas attīstības un plānošanas, lauksaimniecisko darbību subsidēšanas un vides izvērtēšanai. Vienlaikus Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju izmanto gan statistikas iegūšanai, gan Finanšu ministrijas, gan Zemkopības ministrijas nozaru darbībā. Kadastra datu aktualitāte ietekmē pašvaldības darbības, nosakot un piemērojot nekustamā īpašuma nodokli.
Vērtējot zemes īpašnieka nepieciešamību pēc aktuāliem datiem Kadastra informācijas sistēmā, īpaši akcentējams ir jautājums par taisnīga un atbilstoša nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Zemes īpašnieks ir īpaši ieinteresēts, lai nekustamā īpašuma nodoklis atbilstu viņam piederošā īpašuma sastāvam un apjomam.
Visas šīs iepriekš uzskaitītās nepieciešamības balstās uz Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju, ko savukārt var nodrošināt tikai un vienīgi aktuāli un kvalitatīvi dati Kadastra informācijas sistēmā – skatot konkrēto jautājumu, arī aktuāli dati par zemes lietošanas veidiem un situācijas elementiem, t.sk., ēku un to novietojumu zemes vienībā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13. pants zemes īpašniekam uzliek pienākumu ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati. Viena no datu plūsmām ir situācijas plāna aktualizācija, kuras rezultātā mērnieks sagatavo un aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz aktuālu situācijas plānu.
Atšķirībā no laika, kad tika sagatavoti „ierādītie plāni”, neattēlojot tajā konkrētas ēku kontūras, šobrīd ir modernizējušās tehnoloģijas iespējas un līdz ar to arī paplašinājušās Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastra datu izmantošanas iespējas. Šobrīd daudzos valsts pārvaldes procesos ir nozīmīgi izmantot Kadastra telpiskos datus (kadastra karti), kurā attēlotas ēkas. Jāņem vērā, ka tās ir arī INSPIRE direktīvas prasības. Jau šobrīd ir skaidrs, ka nākotnē plānotajos kadastra datu automātiskajos procesos būs liela nozīme ēkas attēlojumam kadastra kartē, kā arī tās attēlojuma precizitātei.
Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 176. punktā noteikts, ka, aktualizējot situācijas plānu, mērnieks:
- 176.1. apseko situāciju apvidū un salīdzina to ar iepriekš sastādīto situācijas plānu un šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minēto informāciju, ja tāda ir;
- 176.2. uzmēra situācijas elementu izmaiņas.
Savukārt, saskaņā ar minēto noteikumu 202. punktu situācijas plāna sastādīšanai vai aktualizācijai mērnieks uzmēra situācijas elementus, bet, ja situācija jau ir uzmērīta, uzmēra tās aktuālās izmaiņas. Situācijas plāna sagatavošanai var izmantot topogrāfisko plānu ar mērogu 1:250, 1:500 vai 1:1000, ja tas atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū. No tā pārnes situācijas elementus, bet lauku apvidos (izņemot blīvi apbūvētās teritorijas) – arī citus kartogrāfiskos materiālus, kas nodrošina šo noteikumu 178. punktā noteikto precizitāti.
Neviena no Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu normām nenosaka atšķirīgus nosacījums situācijas plāna aktualizācijai zemes vienībām, kurām robežas ir noteiktas un attiecīgi plāni izgatavoti ar atšķirīgām uzmērīšanas metodēm (ierādīšanas vai uzmērīšanas). Nosacījumi situācijas elementu uzmērīšanai ir vienādi un nav atkarīgi no tā, kādā veidā noteiktas zemes vienības robežas.
Atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu aktualizētu situācijas plānu izgatavo gadījumos, kad to lūdzis ierosinātājs. Plāna aktualizācijas mērķis ir visas aktuālās informācijas par zemes vienību iegūšana, nevis plāna izgatavošana, kas atbilstu VZD rīcībā esošajai informācijai par izmaiņām zemes vienību raksturojošajos datos. Rezultātā ierosinātājam tiks izsniegts aktualizēts situācijas plāns, kuram jābūt sagatavotam atbilstoši gan tā sagatavošanas brīdī spēkā esošajiem normatīviem aktiem, gan mērnieka konstatētajai situācijai apvidū. Mērnieks atbild par sava darba kvalitāti, līdz ar ko – iesniedzot kadastra datu aktualizācijai aktualizētu situācijas plānu, atbild arī par tajā iekļautās informācijas atbilstību apvidum plāna izgatavošanas brīdī – gan par zemes lietošanas veidiem, gan par ēku novietojumu un to esību vai neesību uz zemes vienības.
Papildus VZD norāda, ka var būt situācijas, kad zemes lietošanas veids ir mainīts, bet mērījumu datu par izmaiņām nav. Piemēram, ja zemes vienībā bija mežs ar lauci vidū, bet tagad šī lauce ir apstādīta un tās vietā šobrīd ir mežs, tātad lauces kontūra („pārējās zemes”) apvidū zemes vienībā vairs nepastāv un mērniekam nav ko mērīt. Tāpat situācijās, kad kāda ēka ir nojaukta, demontēta vai kad zemes lietošanas veida kontūra pilnībā sakrīt ar zemes vienības robežu.
Visos gadījumos, kad tiek veikta situācijas plāna aktualizācija, titullapā norāda uzrakstu: “Plānā attēlota informācija atbilstoši situācijai apvidū (datums)”.
Veicot kadastrālās uzmērīšanas darbību - situācijas aktualizāciju, vienmēr jāizgatavo situācijas plāns (elektronisks dokuments), kā arī speciāli sakārtota datne.
Praksē ir gadījumi, kad mērnieks konstatē, ka nav iespējams veikt situācijas vai apgrūtinājumu plānu aktualizāciju „ierādītam plānam”, piemēram, ja ierādītā zemes vienība pārsniedz pieļaujamo platību nesaisti. Tad mērniekam par to jāinformē ierosinātāju, ar kuru vienojas par zemes vienības robežas sakārtošanu, veicot instrumentālu uzmērīšanu. Tādējādi iegūstot aktuālus datus arī par zemes vienības robežu.
Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 171.2.1.apakšpunkts nosaka, ka uzmēra situācijas elementus – ēkas. (tajā skaitā ēkas daļas - lieveni, terasi, ārējās kāpnes, jumta pārkares projekciju (ja pārkare balstās uz kolonnām), pandusu). To apbūves laukuma noteikšanai (kontūras uzmērīšanai) ievēro normatīvo aktu prasības būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā – Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”.
Būvju kadastrālajā uzmērīšanā paredz, ka ēkas apbūves laukumā ietilpst arī ēkas daļas, tās attēlo apbūves laukuma iekšpusē, nodalot ar atsevišķu būves daļu norobežojošu līniju.
Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 15. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem situācijas plānā ar uzmērītas ēkas apzīmējumu attēlo apbūves laukumu.
Ēkas daļas - lieveni, terasi, ārējās kāpnes, jumta pārkares(ja tā balstās uz kolonnām) projekcijas, pandusus –var atdalīt ar ēkas daļas apzīmējumu. Gadījumos, ja ar ēkas apzīmējumu ir atsevišķi atdalīta ēkas daļa, –-, tā tāpat iekļaujas kopējā apbūves laukumā.
Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu nosaka, ka situācijas plāna grafiskajā attēlojumā attēlo ēkas apbūves laukuma kontūras un ieraksta būves kadastra apzīmējumu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām ēkām (206. punkts).
Atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 16. pielikuma 2.6 apakšpunktam situācijas plānā attēlo visas zemes vienības teritorijā esošās ēkas un daļas no ēkām, kuras šķeļ (šķērso) robeža, norādot tām būvju kadastra apzīmējumus atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajam. Ja kadastra informācijas sistēmā reģistrētā ēka apvidū nav konstatēta, mērnieks to neattēlo situācijas plānā un nesagatavo aktu par būves neesību.
ēkas ārējās kontūras 1
ēkas ārējās kontūras 2
Ar kādu līniju zīmē vecus pamatus?
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 15. pielikuma 12.4. apzīmējuma “Drupas” piezīmēm, drupas ir ēka, kuras nesošie konstruktīvie elementi ir tik sabrukuši, ka tā nav turpmāk izmantojama paredzētajām funkcijām. Ja mērnieks konstatē, ka apvidū atrodas veci ēkas pamati un tiem piešķirts kadastra apzīmējums, tad zemes kadadtrālās uzmērīšanas grafiskajos dokumentos šo ēku attēlo kā "Drupas" ar kadastra apzīmējumu. Ja apvidū konstatēti pamati ir jaunbūves pamati, tad izmanto 15. pielikuma 12.1. apzīmējumu “Uzmērīta ēka, jaunbūve”. Ja apvidū konstatēti vecas ēkas pamati un tiem nav piešķirts kadastra apzīmējums, tad šos pamatus attēlo ar 12.4. apzīmējumu “Drupas” bez kadastra apzīmējuma, bet speciāli sakārtotā datnē neattēlo vispār.
Neatkarīgi no tā, kādā veidā grafiskajos dokumentos attēloti kadastrā reģistrētas ēkas pamati (kā ēka vai drupas), kadastra telpiskajos datos tos attēlos kā ēku, ja ir piešķirts kadastra apzīmējums.