Vispārēji jautājumi

Valsts īpašumu pārstāvniecība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 39.5. apakšpunktu, ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts un normatīvajā aktā ir noteikts tās īpašuma turētājs (pārvaldītājs), mērnieks uzaicina valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju).

Attiecīgās valsts īpašuma turētāja (pārvaldītāja) vai valsts institūcijas pārstāvja rīcībā ir jābūt pilnvarojuma dokumentam, kurā norādīts, ka konkrētā persona drīkst pārstāvēt attiecīgo valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju) vai valsts institūciju zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū un parakstīt sertificētās personas sagatavotus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus. 

Nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja pilnvarotajām personām un to pilnvarotajām personām, pieprasot pakalpojumu, vienmēr jāpievieno visi pilnvarojumi – ar to saprotot, ka jāpievieno gan sākotnējais pilnvarojuma dokuments, gan pārpilnvarojuma dokuments.

Nepilngadīgu personu pārstāvniecība

Atbilstoši Civillikuma 186. panta pirmajai daļai un 223. pantam tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir savu nepilngadīgo bērnu dabiskie aizbildņi un abi kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Izņēmuma gadījumi, kad viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, ir noteikti Civillikuma 186. panta otrajā un ceturtajā daļā:

• otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību, izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;
• otrs vecāks ir miris;
• ar vienošanos vai iesas spriedumu ndibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība;
• veikt darbības, kuras bērna interesēs, ja pastāv risks, ka attiecībā uz bērnu var iestāties nelabvēlīgas sekas. 

Attiecībā uz iestādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 38. panta piektajai daļai vecākiem, aizbildņiem un aizgādņiem, jāuzrāda dokuments, kas apliecina viņu tiesības.  

Vecāka radniecības pakāpi apliecina bērna dzimšanas apliecība vai izziņa no dzimšanas reģistra, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 38. panta piektajā daļā noteiktajam, apliecina personas radniecības pakāpi un tiesības pārstāvēt aizbilstamo personu. Savukārt, ja bērna intereses pārstāv tikai viens no vecākiem, tad jāuzrāda arī dokuments, no kura izriet konkrētā viena vecāka tiesības pārstāvēt bērnu vienpersoniski (vienošanās, tiesas spriedums).  

Būtiski ir lūgt pārstāvim uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Ievērojot minēto, zemes kadastrālo uzmērīšanu var ierosināt, attiecīgus zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā sastādītos dokumentus (robežu apsekošanas aktu, robežu atjaunošanas aktu un plānus) var parakstīt un datu aktualizāciju kadastrā var ierosināt abi bērna vecāki, mērniekam uzrādot  dokumentus, kas apliecina viņu tiesības pārstāvēt bērnu, tai skaitā, vecāku personu apliecinošus dokumentus. Minētās darbības var veikt viens vecāks, tikai Civillikuma 186. pantā noteiktajos izņēmuma gadījumos, papildus mērniekam iesniedzot par to attiecīgu dokumentu. 

Dokumentu apliecinātas kopijas (izņemot personas apliecinošu dokumentu) par vecāku vai vecāka tiesībām pārstāvēt bērnu ir jāpievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

Arī uz nepilngadīgo personu pārstāvjiem – aizbildņiem, aizgādņiem attiecināmas tieši tādas pašas prasības kā vecākiem - attiecīgi arī viņiem nepieciešamas iesniegt mērniekam dokumentus (kopijas), kas apliecina viņu tiesības, kā arī - nepieciešams uzrādīt mērniekam personu apliecinošu dokumentu.

Pašvaldības pārstāvība

Pašvaldību pārstāvību zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos var īstenot dažādi, tajā skaitā kā ierasts - ar pilnvaru. Var būt gadījumi, kad pagasta pārvalžu vadītāju pilnvarojums pārstāvēt pašvaldību attiecīgos jautājumos  ir ietverts pašvaldības nolikumā. Likuma “Par pašvaldībām” 45. panta piektā daļā noteikts, ka pilsētas domes saistošos noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", savukārt novada domes saistošos noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. 

Ja nolikumā ir norādīts konkrēta pašvaldības nodarbinātā vārds un uzvārds un attiecīgā pilnvarojuma apjoms, kā arī nolikums ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tad būtu pieļaujams, ka nolikums netiek pievienots zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai, bet norādīta vien atsauce uz konkrēto nolikumu.

Savukārt, ja nolikums nav publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un lēmumā par pagasta pārvaldes vadītāja iecelšanu amatā nav pilnvarojums iekļauts, tad jāpievieno arī nolikums. 

Lai pārlieku netiktu palielināts zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas apjoms, risinājums varētu būt šāds:

•  pārvaldes vadītājs mērniekam iesniedz atsevišķi sagatavotu pilnvaru;
•  pārvaldes vadītājs mērniekam iesniedz nolikuma izrakstu (kur minēts pilnvarojums), ja nolikumā ir norādīta konkrētā nodarbinātā vārds un uzvārds;
•  pārvaldes vadītājs mērniekam iesniedz nolikuma izrakstu (kur minēts pilnvarojums), ja nolikumā ir amats, un lēmumu par pagasta pārvaldes vadītāja iecelšanu amatā;

Abi no pēdējiem variantiem būtu arī apjoma ziņā mazāki dokumenti, salīdzinot ar pilna dokumenta (nolikuma) iesniegšanu

Saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 16. punktu, ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotās personas uzrāda un iesniedz mērniekam dokumentus par pārstāvības tiesībām.

Mērniekam, uzaicinot ierosinātāju un pierobežnieku uz lauka darbiem uzaicinājuma vēstulē jābrīdina par nepieciešamību uzrādīt un iesniegt minētos dokumentus, lai tos varētu pievienot elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

Juridisku personu parraksttiesību pārbaude

VZD ir pieejami Uzņēmumu reģistra dati, tādēļ juridisku personu gadījumā, ja mērnieks personas paraksttiesības pārbaudījis atbilstoši minētajā reģistrā pieejamai informācijai vai Lursoft, tad elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai var nepievienot dokumentu, kas apliecina paraksttiesības.  Dokumentos, kurus juridiska persona paraksta, blakus personas parakstam un tā atšifrējumam, mērniekam jānorāda: „paraksttiesības pārbaudītas (norādot informācijas avotu un konkrētu datumu)”.

Minētā kārtība nav attiecināma uz gadījumu, kad zemes īpašnieka – juridiskas personas vai institūcijas – pilnvarotā persona, ierosina Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā (VZD un ZG integrēto procedūru gadījums). Minētajā gadījumā ir iesniedzama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecināta pilnvara (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 16¹. punkts).

VZD iesaka pārbaudīt uzņēmumu valdes locekļu pārstāvības tiesības Uzņēmuma reģistra datos dienā, kad noteikta robežu apsekošana apvidū vai 1 dienu pirms apsekošanas, lai izvairītos no gadījuma, kad juridiskās personas pārstāvis mērniekam iesniedz izziņu un kā valdes loceklis paraksta zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, bet patiesībā jau iepriekš ir notikušas izmaiņas Uzņēmuma reģistrā un valdes loceklim paraksta tiesības konkrētajā datumā vairs nebija. Ja konstatē, ka ierosinātājam nav tiesības parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, darbi nevar tikt turpināti.

Attiecība arī uz pierobežniekiem, mērniekam, pēc būtības, nav tiesības dot parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā sagatavotu dokumentu personai, kurai nav tādas tiesības. Ja tomēr kādu apsvērumu dēļ nebija iespējams pirms došanās apvidū pārbaudīt Uzņēmuma reģistrā reģistrēto informāciju, tad VZD ieskatā attiecībā par:

• robežu apsekošanas, atjaunošanas, noteikšanas aktu un arī robežas neatbilstības novēršanas aktu (izņemot zemāk minētajā punktā norādītajā gadījumā) –  blakus personas parakstam, kura ir parakstījusi aktu, bet tai šādu tiesību nav, mērnieks pieraksta, ka atbilstoši Uzņēmuma reģistra datiem personai nav tiesības parakstīt dokumentu;
• robežas neatbilstības novēršanas aktu, ko paraksta persona kurai nav tādas tiesības, gadījumos, kad atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem robežas neatbilstības novēršanā jāpiedalās visām iesaistītajām pusēm, šādas atzīmes nav pieļaujamas un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi nevar tikt turpināti.

Svītrot parakstus nav pieļaujams!

Pašvaldības pārstāvība

Gadījumos, kad domes priekšsēdētājs saskaņo apgrūtinājumu plānu vai citus dokumentus, VZD paļaujas, ka pašvaldības rīcība ir tiesiska un konsekventa un tās sniegtā informācija ir patiesa un neprasa papildus apliecinājumu tam, ka konkrētā persona tiešām ieņem domes priekšsēdētāja amatu. Domes priekšsēdētāja kā amatpersonas tiesības un pilnvaras noteiktas likuma "Par pašvaldībām" 6. nodaļā.

Pašvaldības pārstāvība

Gadījumos, kad domes priekšsēdētājs saskaņo apgrūtinājumu plānu vai citus dokumentus, VZD paļaujas, ka pašvaldības rīcība ir tiesiska un konsekventa un tās sniegtā informācija ir patiesa un neprasa papildus apliecinājumu tam, ka konkrētā persona tiešām ieņem domes priekšsēdētāja amatu. Domes priekšsēdētāja kā amatpersonas tiesības un pilnvaras noteiktas likuma "Par pašvaldībām" 6. nodaļā.

Pilnvaras saturs ikvienā iestādē, kur tā tiek iesniegtas, tiek rūpīgi izvērtēts. Pilnvaras saturā jābūt skaidri un nepārprotami norādītām darbībām, tiesību apjomam un termiņam, kura laikā pilnvara ir derīga. Ja kāda no veicamajām darbībām pilnvarā nav norādīta, tad pilnvarotajai personai nebūs tiesību veikt šo darbību, balstoties uz pieņēmumu, ka pilnvaras devējs, iespējams, bija to vēlējies. Par klientu informēšanu attiecībā uz pilnvaru saturu, iesniegto pilnvaru saturs netiek tulkots paplašināti un jebkuras šaubas par pilnvarojuma apjomu tiek tulkotas par sliktu pilnvarotajai personai. Gluži tāpat kā bankā iesniegtajās pilnvarās, kur ir jānorāda tādas darbības kā: veikt un saņemt maksājumus; izdarīt pārvedumus, pārskaitījumus; brīvi rīkoties ar kontu, u.c., tā arī pilnvarās, ko iesniedz VZD, jābūt skaidri norādītām konkrētām darbībām, piemēram: iesniegt iesniegumus, apstrīdēt VZD pieņemtos lēmumus, veikt pasūtījumus, pieprasīt un saņemt dokumentus vai to kopijas, ierosināt datu reģistrāciju, aktualizāciju, dzēšanu utt.

VZD ir konstatējis šādas nepilnības iesniegto pilnvaru saturā:

• persona pilnvarota parakstīt noteiktus dokumentus, bet nav pilnvarota veikt citas darbības, kas attiecās uz konkrētā īpašuma datu aktualizāciju;
• juridiskai personai izdota pilnvara sagatavota pirms vairākiem gadiem, vairākas reizes pagarināta, bet pa šo laika posmu ir mainījušies dokumentu veidi, nosaukumi, mērniecības procesuālās darbības, līdz ar to pilnvarojums ir nederīgs;
• beidzies pilnvaras termiņš;
• ar juridiskas personas valdes lēmumu valdes loceklis ir pilnvarots veikt noteiktas darbības,; šis valdes loceklis savukārt pilnvaro citu personu veikt minētās darbības, bet valdes loceklim lēmumā nebija noteiktas tiesības pārpilnvarot;
• juridiskai personai izdota pilnvara, bet šai personai Uzņēmumu reģistrā reģistrētas paraksta tiesības vienīgi kopā ar citiem juridiskās personas valdes locekļiem.

Ņemot vērā minēto, izvērtējot pilnvarojuma saturu, īpaša uzmanība jāpievērš juridisku personu izdotajām pilnvarām un jāpārliecinās Uzņēmumu reģistrā par pilnvarotās personas paraksta tiesībām. Piemēram, AS "Latvijas valsts meži" saviem darbiniekiem piešķir dažāda apjoma pilnvarojumus, līdz ar to jāizvērtē, vai konkrētajam darbiniekam ir tiesības izteikt iebildumus vai veikt citas darbības.

Pilnvarojuma ietveršana darījuma līgumā

Pilnvarojums var būt noformēts kā atsevišķs dokuments vai ietverts citā dokumentā, piemēram, līgumā. Ja pilnvarojums, tai skaitā, par attiecīgo dokumentu parakstīšanu zemesgrāmatai, ir ietverts citā dokumentā, piemēram, līgumā, tad atsevišķs pilnvarojums nav nepieciešams.

Dokumentam, kurā ietverts pilnvarojums, jābūt zvērināta notāra vai bāriņtiesas apliecinātam. Izņēmuma gadījumi, kad nav obligāta zvērināta notāra vai bāriņtiesas apliecināta dokumenta forma, attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm.

Zemesgrāmatu likuma 58. pants – pilnvarojums citai personai lūgt nostiprinājumu jāizteic pilnvarojuma dokumentā, ko apliecinājis zvērināts notārs vai bāriņtiesa. Jāņem vērā, ka, nav pietiekami, ja uz pilnvarojuma dokumenta ir tikai notāra vai bāriņtiesas apliecināti paraksti. Jābūt apliecinātam pašam dokumentam.

Pilnvarojums divām vai vairākām personām

Gadījumā, kad vienā dokumentā iekļauts pilnvarojums 2 vai vairākām personām, jāizvērtē, vai šīs personas var pārstāvēt pilnvaras devēju kopā vai arī katrs atsevišķi:

• ja pilnvarotās personas pilnvarojuma dokumentā norādītas, izmantojot starp tām saikli “un”, piemēram, “es, Ilze Kalniņa, personas kods 000000-00001, pilnvaroju Jāni Bērziņu, personas kods, 000000-00002, un Pēteri Ozolu, personas kods, 000000-00003, pārstāvēt mani (..)”, tad uzskatāms, ka pilnvarotās personas pilnvaras devēju var pārstāvēt tikai abas kopā. Tai skaitā, tikai kopā parakstīt dokumentus un veikt citas pilnvarojumā norādītās darbības. Izņēmuma gadījums, ja pilnvarojuma dokumentā ir skaidri norādīts, ka pilnvarotās personas var arī rīkoties (izmantot pilnvarojumā norādītās tiesības) katra atsevišķi.
• ja pilnvarotās personas pilnvarojuma dokumentā norādītas, izmantojot starp tām saikli “vai”, piemēram, “es, Ilze Kalniņa, personas kods 000000-00001, pilnvaroju Jāni Bērziņu, personas kods, 000000-00002, vai Pēteri Ozolu, personas kods, 000000-00003, pārstāvēt mani (..)”, tad uzskatāms, ka pilnvarotās personas katra atsevišķi var pārstāvēt pilnvaras devēju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 384 “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikums” 4.4. apakšpunktu, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) uzmēra valsts robežu – nosaka valsts robežu un valsts robežzīmju ģeodēziskās koordinātas un sastāda robežas demarkācijas kartes.

Lai nodrošinātu, ka zemes vienības robeža ir pareizi noteikta attiecībā pret valsts robežu, ievērojot valsts robežas joslas platumu:

• LĢIA izsniedz tās rīcībā esošo valsts robežas demarkācijas dokumentu informāciju un datus (robežas demarkācijas karti, valsts robežas aprakstu, robežzīmju koordinātu katalogus kopiju veidā vai digitālā veidā skenētu), pamatojoties uz mērnieka pieprasījumu un pieprasījumam pievienoto zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas ierosinātāja mērniekam iesniegto iesniegumu, līgumu vai līgumam pievienoto tehnisko specifikāciju (darba uzdevumu);
• mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu ietvaros sagatavo un iesniedz LĢIA saskaņošanai un atzinuma sniegšanai digitālā veidā Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 263¹1.3., 263.¹1.4., 263.¹1.5., 263.¹1.6., 263.¹1.11. un 263.¹2.1.apakšpunktā minēto informāciju (par izmantotajiem ģeodēziskā tīkla punktiem, mērījumu datus, ar globālās pozicionēšanas metodi iegūtos mērījuma datus, aprēķinu rezultātus, robežpunktu koordinātu sarakstu, mērījuma abrisa datni) par uzmērīšanas darbu laikā apvidū uzmērītajiem valsts robežas joslas robežpunktiem un ar valsts robežu saistītiem apvidus situācijas elementiem (ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci, valsts robežstabu), kā arī mērnieka noteikto un uzmērīto valsts robežas un valsts robežas joslas robežas vietas attēlojumu. Informāciju nosūta elektroniski uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras e-pasta adresi: info@lgia.gov.lv.

LĢIA izskata iesniegto informāciju un elektroniskā veidā nosūta uz informācijas sniedzēja e-pasta adresi atzinumu, norādot, vai mērnieks atbilstoši ir noteicis valsts robežas un valsts robežas joslas robežas atrašanās vietu attiecībā uz valsts robežas demarkācijas dokumentos attēloto vai noteikto valsts robežu.

LĢIA atzinumu, kas sagatavots kā elektroniskais dokuments, mērnieks pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā ievietojams tikai pozitīvs LĢIA atzinums, tādējādi, ja ir saņemts negatīvs atzinums – nepilnības ir jānovērš un 17.³ 2.punktā minētajos dokumentus un datnes atkārtoti jāsūta LĢIA līdz tiek saņemts pozitīvs atzinums. Mērnieks uzņemas atbildību par saskaņotajiem datiem par robežu gar valsts robežas joslu un sagatavotajiem dokumentiem. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar valsts robežu vai valsts robežas joslas robežu, iesniedzot VZD zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 263.¹2.1. apakšpunktā minētajā mērījuma abrisā attēlo valsts robežas joslā esošus situācijas elementus piesaistes vajadzībām, valsts robežas robežzīmes (robežstabus), ūdensteces krasta krotes līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī(ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces vidu vai virzīta pa ūdensteci) un noteikto valsts robežas joslas robežu.

Lūdzam ievērot, ja zemes vienības robežu posma apsekošanas gaitā ir konstatēts, ka agrāk noteiktā, apvidū nostiprinātā zemes vienības robežpunkta vai šajā vietā atjaunojamā robežpunkta attālums līdz valsts robežai, kura noteikta pa sauszemes līniju, noteikts ar kļūdu, kas pārsniedz Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu pielikuma 3. tabulā norādītās atšķirības, bet zemes vienības robežzīmes apvidū ierīkotas ievērojot valsts robežas joslas platumu, tad mērnieks veic kontrolmērījumus un sagatavo atzinumu par robežas neatbilstību. Ja robežzīmes apvidū nav, tās atjauno, ievērojot valsts robežas joslas platumu.

Ja valsts robeža noteikta pa ūdensteces (upe, strauts) vai grāvja viduslīniju, valsts robežas joslu apvidū nosaka, ievērojot valsts robežas joslas platumu un paredzot valsts robežas joslas robežpunktus nostiprināt ar pastāvīgām robežzīmēm no robežpunkta uz robežpunktu, sadarbojoties ar Iekšlietu ministriju (pilnvaras saskaņot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus ir vienīgi Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta pirmajai daļai, Valsts robežas joslas platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums noteikts Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”.

Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 5. punktā noteikts, ka zemes kadastrālā uzmērīšana ietver vairākas apvidus un kamerālas zemes kadastrālas uzmērīšanas darbības. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības tiek pabeigtas pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas VZD.

Šo  noteikumu 17.1 punktā noteikts, ka mērnieka iesākto darbu dažādu apstākļu dēļ (darbības pārtraukšana, nāve, sertifikāta anulēšana (sk. Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 77 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"" anotāciju) var pabeigt cits mērnieks, pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērnieks, kurš pārņēmis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, atbild par tiem kopumā. Pārņemot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks sagatavo apliecinājumu par darbu pārņemšanu, kuru pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Minētais punkts attiecināms uz situācijām, kad dažādu iemeslu dēļ mērnieks nevar pabeigt iesāktos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus.

Savukārt mērniecības praksē ir sastopami gadījumi, kad vairāki mērnieki izpilda vienas zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas darbus, piemēram, uzmērīšanu veic un tehniskos dokumentus sagatavo viens mērnieks, bet zemes vienības apsekošanu, u.t.t., un attiecīgus aktus sastāda otrs mērnieks, kā arī lietu sagatavo otrais mērnieks. Šajos gadījumos, ja darbi nav turpināti tos pārņemot no cita mērnieka, nav nepieciešams apliecinājums par darbu pārņemšanu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo daļu administratīvo aktu – VZD teritoriālās struktūrvienības izdotu lēmumu (turpmāk – Lēmums) var apstrīdēt adresāts, trešā persona, šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.  

Ievērojot minēto un ņemot vērā to, ka Lēmums neierobežo kadastrālās uzmērīšanas darbu iesniedzēja – komersanta (mērniecības firmas) (turpmāk – Iesniedzējs) kā komersanta tiesības vai tiesiskās intereses, Iesniedzējam, kuram lēmums nosūtīts tikai informācijai, nav uzskatāms ne par adresātu, ne par trešo personu Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tāpēc tiesības apstrīdēt Lēmumu,  Iesniedzējam ir tikai tad, ja:  

• Iesniedzējs Iesniegumam ir pievienojis pilnvaru, kas apstiprinātu Iesniedzēja tiesības pārstāvēt nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja un administratīvā akta adresāta intereses, tai skaitā, iesniegt VZD iesniegumu;
• no Iesnieguma un VZD rīcībā esošās informācijas būtu secināms, ka Iesniedzējs tomēr būtu uzskatāms par trešo personu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmajai daļai.

Kadastra likuma 24. pantā noteiktas personas, kas var ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Kadastra likuma 24. panta ceturtajā daļā noteikts, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kadastra objekta reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz un dokumentus saņem mērnieks uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 10. un 11. punktā, otrajā un trešajā daļā minēto personu iesnieguma pamata.

Mērnieks šajā gadījumā veic tikai starpnieka funkciju un atsaukt pasūtījumu var tikai Kadastra likuma 24. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 10. un 11. punktā, otrajā un trešajā daļā noteiktās personas ar iesniegumu, to adresējot VZD.

VZD un zemesgrāmatu integrētās procedūras gadījumā emes īpašnieks (kopīpašuma gadījumā visi kopīpašnieki) iesniedz VZD iesniegumu, kas vienlaikus adresēts arī atbilstošajai rajona (pilsētas) tiesai. Īpašnieks iesniegumu VZD iesniedz elektroniskā formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, vai papīra formā ar mērnieka apliecinātu personas identitāti. Ja iesniegumu iesniedz īpašnieka pilnvarota persona, iesniegumam pievieno pilnvaru ar notāra vai bāriņtiesas apliecinātu parakstu.

Tas nozīmē, ja mērnieks VZD iesniegs iepriekš minētā veidā noformētu atsaukumu pakalpojuma izpildes laikā, tajā skaitā, ja tiek veikta zemes vienības sadale vai apvienošana viena īpašuma ietvaros, tad VZD pieņems atsaukumu. Zemes vienības sadales vai apvienošanas viena īpašuma ietvaros atsaukumam jābūt noformētam analogi kā zemes īpašnieka iesniegumam – elektroniskā formā ar drošu elektronisko parakstu vai papīra formā ar mērnieka apliecinātu personas identitāti. Ja atsaukums tiek saņemts pēc zemes vienības reģistrācijas/datu aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā  tad atsaukumu atstāj bez ievērības.
Ja Klientu apkalpošanas centrā saņemts šāds iesniegums – atsaukums, tad pasūtījuma izpildi pārtrauc. Ja dokumentu izvērtēšana uzsākta, tad tiks piemērota maksa par sniegto pakalpojumu atbilstoši cenrādim.

Kā mērniekam rīkoties, ja jādala zemes vienība, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

Ja mērniekam, izpildot spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ir jāsadala zemes vienība, tiesas nolēmums, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafiskais pielikums, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes vienības robežlīnijas, ir tiesiskais pamatojums šādu darbību veikšanai. Grafiskais materiāls obligāti pievienojams zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Zemes ierīcības projekts tādā gadījumā nav jāizstrādā. 

Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu kopīpašuma reālās sadales gadījumā, mērnieks rīkojas sekojoši:

1. atbilstoši  A vai B personas – ierosinātāja lūgumam, pieprasa kadastra informāciju par sadalāmo zemes vienību, un plānoto zemes vienību kadastra apzīmējumus. Pieļaujams, ka vērsties pie mērnieka un ierosināt veikt zemes vienības sadali var tikai viens no kopīpašniekiem, piem., B persona, jo spēkā stājies spriedums ir izpildāms neatkarīgi no tā vai zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina viens no kopīpašniekiem vai visi kopā. Turklāt spriedums aizstāj katra kopīpašnieka piekrišanu zemes vienības sadalei. Tātad, ja zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosinās tikai B persona, tad spriedums aizstās A personas piekrišanu zemes vienības sadalei.
2. ja ierosinātājs ir B persona, tad atbilstoši spriedumam B personai uzmēra jauno – spriedumā tai no kopīpašuma nodalāmo zemes vienību (B persona var ierosināt arī A personai spriedumā no kopīpašuma nodalāmās zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu, sagatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un iesniedz to datu reģistrācijai Kadastrā. Uz zemes robežu apsekošanu, noteikšanu vienmēr aicina gan A personu, gan B personu. Ja aktus atsakās parakstīt A persona, kas nav ierosinātājs, izvērtējot iebildumu pamatotību, mērnieks var turpināt darbus un iesniegt lietu datu aktualizācijai vai reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā. Tāpat, ja A persona nav ieradusies uz zemes robežu apsekošanu, noteikšanu, mērnieks var turpināt darbus un iesniegt lietu datu aktualizācijai vai reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.

Zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta un lietā esošie dokumenti noformējami pēc tādiem pat principiem kā citos gadījumos, kad tiek veikta zemes vienības kadastrālā uzmērīšana.

Ja A persona zemes kadastrālo uzmērīšanu nav ierosinājusi vienlaicīgi ar B personu un ar spriedumu nav uzlikts pienākums sadalītās zemes vienības uzmērīt vienlaikus, vai arī B persona nav ierosinājusi arī A personai spriedumā no kopīpašuma nodalāmās zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu, tad ar spriedumu A personai nodalītajai (paliekošajai) zemes daļai mērniecības dokumentus var nesagatavot.

Ievērībai

Ja sadales pamatā ir tiesas spriedums, kura saturs attiecas uz visiem kopīpašniekiem (kopīpašuma izbeigšana, reāli sadalot), bet zemes vienības sadali ierosina viens vai daļa no kopīpašniekiem un ir veikta visas sadalāmās zemes vienības kadastrālā uzmērīšana (Dienestā iesniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par visām zemes vienībām), tad šādu gadījumu virza kā vienoto ZG/VZD procedūru, un iesniegums zemes vienību sadalei viena nekustamā īpašuma sastāvā, vienlaikus adresējams Dienestam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai.

Ja Dienestā iesniedz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus tikai par vienu zemes vienību, tad iesniegums adresējams tikai Dienestam.

Iespējamā mantinieka tiesības ierosināt pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, ja uz zemes atrodas mežs

Kadastra likuma 24. pantā noteiktas personas, kas var ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Kadastra likuma 24. panta ceturtajā daļā noteikts, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kadastra objekta reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz un dokumentus saņem mērnieks uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 10. un 11. punktā, otrajā un trešajā daļā minēto personu iesnieguma pamata.

Proti, ārējā normatīvajā aktā iespējamam mantiniekam (kurš vien iesniedzis notāram iesniegumu par mantojuma pieņemšanu vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās) nav noteiktas tiesības ierosināt zemes vienības datu aktualizāciju.

Kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punkts nosaka, ka līdz nekustamā īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes reformu un privatizāciju regulējošos likumos minētais zemes lietotājs ir tiesīgs ierosināt nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšanu, nekustamā īpašuma objekta veidošanu, kadastra datu aktualizāciju, kā arī veikt citas šajā punktā noteiktās darbības. Ja zeme ir koplietošanā, minētās darbības var veikt viens no zemes koplietotājiem.

Ņemot vērā minēto, lai persona varētu nokārtot mantojumu un saņemt mantojuma apliecību, vienīgais izņēmuma gadījums ir pieļaujams, kad iespējamais mantinieks, pamatojoties uz iesniegumu par mantojuma pieņemšanu vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās (notariāls akts), ir tiesīgs ierosināt zemes kadastrālo uzmērīšanu un datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā – ja mantojamā zemes vienība nav kadastrāli uzmērīta un zemes robežu plāns nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā. Taču šis izņēmuma gadījums attiecas tikai uz tādas zemes vienības pirmreizējo kadastrālo uzmērīšanu un datu aktualizāciju kadastrā, uz kuras faktiski atrodas mežs. Iespējamam mantiniekam Dienestā jāiesniedz iesniegums par datu aktualizāciju – zemes robežu plāna reģistrēšanu. Iesniegumam jāpievieno iesniegums par mantojuma pieņemšanu vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās (var būt arī apvienotais iesniegums) (iesniegums par mantojumu) – noraksts no notariālo aktu grāmatas. Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumu Nr. 618 „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 31. punktam – ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, mantojuma lietai pievieno VZD izsniegtu izziņu par īpašuma kadastrālo vērtību un mežaudzes vērtību.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”, ja nav izgatavots zemes robežu plāns (tas nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā), meža inventarizācijas veicējs sākotnējā meža inventarizācijā nevar izgatavot meža inventarizācijas lietu, savukārt attiecīgi Valsts meža dienests nevar reģistrēt datus Meža valsts reģistrā un tos nosūtīt VZD. Līdz ar to šādā gadījumā VZD arī nav iespējams sagatavot un mantiniekam izsniegt informāciju par mežaudzes vērtību.

Ņemot vērā augstāk minēto, mērnieks ir tiesīgs iesniegt dokumentus VZD datu aktualizācijai kadastrā tikai par tām zemes vienībām, uz kurām faktiski ir konstatēts mežs. Ja nekustamā īpašuma sastāvā ir arī zemes vienības, uz kurām faktiski nav konstatēts mežs, mērnieks nav tiesīgs veikt šo zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu un nav tiesīgs iesniegt dokumentus datu aktualizācijai kadastrā.

Lūdzu skatīt prezentācijas materiālu šeit.

No Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 14. punkta izriet, ka rekvizītā “dokumenta datums”  ir jānorāda dokumenta parakstīšanas datums, savukārt, ja dokuments ir protokols vai akts, tad rekvizītā “dokumenta datums” ir jānorāda protokolētās sēdes, sapulces vai apspriedes norises datumu, aktā – attiecīgās aktā norādītās darbības datumu vai šīs darbības pēdējās dienas datumu.

Tātad:

• vispārīgi dokumenta datums ir tā parakstīšanas datums (elektroniskiem dokumentiem laika zīmoga pievienošanas datums, kas sakrīt ar elektroniskā paraksta datumu);
• pastāv izņēmumi attiecībā par protokolu vai aktu datumiem, kad praksē mēdz atšķirties protokola vai akta sagatavošanas datums no tā parakstīšanas datuma.

Attiecībā par protokoliem un aktiem jāņem vērām, ka komisijas, valdes u.c. sēdē var tikt pieņemts lēmums – nodibinātas, grozītas vai izbeigtas kādas tiesiskas attiecības (piemēram, piešķirtas tiesības vai statuss, persona iecelta amatā) vai aktā konstatēta faktiskā situācija (piemēram, akts par nelaimes gadījumu darbā, zemes robežu apsekošanas akts, noteikšanas akts) un tāpēc tieši tiesisko attiecību nodibināšanas, grozīšanas, izbeigšanas vai konstatētās faktiskās situācijas brīdis ir noteicošais, nevis brīdis, kad dokuments tiek parakstīts.

Praksē parasti nerodas diskusijas un jautājumi, ja dokuments ir sastādīts papīra formā. Proti, papīra formā sagatavota dokumenta datums uzskatāms tas, kāds norādīts pašā dokumentā, jo parakstīšanas datums, pat, ja dokuments parakstīts vēlāk,  parasti netiek atsevišķi norādīts dokumentā un to dokumenta saņēmējam nav iespējams konstatēt. Sarežģītāk praksē ir ar gadījumiem, ja dokuments tiek parakstīts ar elektronisko parakstu un dokumentā norādītais datums atšķiras no tā parakstīšanas datuma.

Šeit būtiski nošķirt to, ka elektroniskiem dokumentiem, rekvizītā "dokumenta datums" norāda dokumenta parakstīšanas datumu, bet protokolā – attiecīgās protokolētās sēdes, sapulces vai apspriedes norises datumu. Līdz ar to, šis datums ir norādāms pašā elektroniski sagatavotajā dokumentā. Vienotas izpratnes nodrošināšanai, Dienests sagatavojis šādu skaidrojumu:

• ja elektroniskā dokumentā, kas nav protokols vai akts,  ir norādīts viens datums, bet tā parakstīšanas (laika zīmoga) datums ir cits, tad par dokumenta datumu uzskatāms dokumenta parakstīšanas (laika zīmoga) datums;
• ja elektroniskais dokuments ir protokols (protokolētās sēdes lēmums) vai akts, tad tā datums ir sēdes norises vai akta sastādīšanas datums;
• ja no protokola tiek gatavots atvasinājums (izraksts, noraksts, kopija), tad atvasinājumam tiek pievienots apliecinājuma uzraksts un tieši apliecinājuma uzraksta datums ir uzskatāmas par dokumenta atsavinājuma datumu.

Zemāk skatīt piemērus, kā noteikt dokumenta datumu:

1. Dokumenta datums ir protokola datums

Lēmums Nr. 12 pieņemts Ķekavas novada domes 2021. gada 4. februāra sēdē. Elektroniski dokuments parakstīts 2021. gada 7. februārī. Dokumenta datums ir 2021. gada 4. februāris.

Lēmums pieņemts Pāvilostas novada domes 2021. gada 25. februāra sēdē. Dokumenta datums ir 2021. gada 25. februāris.

2. Dokumenta atvasinājuma datums

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes lēmumu, tad attiecīgais piemērs arī ir atvasinājums (datne satur atsevišķu apliecinājuma datni (Noteikumu Nr. 473 13.² punkts). Dokuments ir parakstīts papīra formātā un tā datums ir 2023. gada 29. jūnijs. Savukārt, apliecinājuma uzraksta datums ir 2023. gada 11. jūlijs. Tātad dokumenta atvasinājuma datums šajā gadījumā ir 2023. gada 11. jūlijs.

3. Dokumenta datums ir tā parakstīšanas datums

Dokumenta datums ir tā parakstīšanas datums – 2007. gada 12. februāris. Lēmums nav pieņemts sēdē.